Laukos
Mežsaimniecība

No “Latvijas valsts mežu” koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums2


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Baltalkšņa papīrmalka. Foto no M. Daugavietes arhīva

Kopš Latvijas neatkarības mežsaimnieki uz Skandināviju eksportē koksni milzu apjomos. Jo īpaši skandināvus interesē papīrmalka, taču jau trīs gadus valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” papīrmalku pats nepārdod.

Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci, ziņo raidījums “Nekā personīga”

Izcērtot mežu, vērtīgākais ieguvums ir zāģbaļķi. Tos izmanto būvniecībā, mēbeļu ražošanā. Koka galotne kļūst par malku un šķeldu.

Bet zāģbaļķim un malkai pa vidu ir posms, ko sauc par papīrmalku. To kāro skandināvi, lai pārstrādātu celulozē. Papīrmalka ir daudz vērtīgāka par malku.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka papīrmalkas tirgū lielākā problēma Latvijā ir tā, ka tas ir ļoti nestabils. Skandināvu celulozes rūpnīcas uz Latviju skatās kā uz valsti, kur pasmelties tajā brīdī, kad viņiem ir ļoti nepieciešamas.

Tad viņi maksā jebkuru cenu, nojauc jebkādus tirgus līdzsvarus mūsu tirgū. Tas notika nesenā pagātnē, kaut vai 2018. gadā, bet vistrakākais tas bija 2007. gadā, kas arī piespieda domāt, kādā veidā varētu veicināt stabilitāti.

Ar skandināviem par to pašu produktu konkurēja vietējie kokskaidu granulu ražotāji. Cenai bija lielas svārstības, pie paša produkta tikt – grūti. Lai palīdzētu vietējiem, “Latvijas valsts meži” rada iespēju skandināvus izslēgt no līgumiem.

Papīrmalku atsevišķi pārtrauca tirgot, tā vietā to pārdodot kopā ar mazvērtīgāko koksni. No tās celulozi ražot nevar, bet granulas – gan. Kritērijos iekļāva noteikumu, ka pircējam jābūt ražotnei Latvijā.

Mežā aina atšķiras no teorijas. Koksne joprojām tiek šķirota malkas un papīrmalkas kaudzēs, un vērtīgā papīrmalka tiek tirgota ar nosaukumu “tehnoloģiskā koksne”.

Šī koksne marķēta nevis kā papīrmalka, bet tehnoloģiskā koksne. Tas nozīmē, ka tās kvalitāte ir sliktāka un arī cena mazāka. )

Lai tiktu pie tehnoloģiskās koksnes, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka koksni izmantos ražošanā. Īpaši norādīts, ka pretendēt uz līgumiem nevar šķeldas ražotāji, malkas cirtēji.

Pie vērtīgajiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām. Visas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, izņemot divas. “Pata” un “Pata Board” pie līgumiem tikuši, solot, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu novadā.

Par “Patas” plānoto fabriku apliecinājumu, visticamāk, devusi arī pašvaldība. Taču trīs gadu laikā nekāda būvniecība nav sākusies, bet abi uzņēmumi no “Latvijas valsts mežiem” turpina saņemt papīrmalku.

Tā kā rūpnīcas nav, no valsts mežiem iegūto papīrmalku “Pata” un “Pata Board” pārdod tālāk. To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam “Nekā personīga” apliecināja, ka vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši atteikumu.

Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem “Latvijas valsts meži” ieteikuši vērsties pie “Patas”. “Nekā personīga” rīcībā ir pavadzīmes, kas liecina, ka “Patai” un “Pata Board” lēto tehnoloģisko koksni piegādā pa taisno uz ostām.

“Latvijas valsts meži” apsaimnieko vairāk nekā pusotru miljonu hektāru meža. Tā ir puse no visām Latvijas meža platībām. Ja lielākais mežsaimnieks valstī vairs nepārdod papīrmalku, tad tirgus piedzīvo izmaiņas. Taču tā nenotika: Zemkopības ministrijas statistika liecina, ka papīrmalkas eksports pieauga.

2018. gadā papīrmalkas cena sasniedza rekordlīmeni. Ja “Latvijas valsts meži” tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro, tad ostā koksne brīžiem bija pat divreiz dārgāka.

“Pata Board” un “Patas” grupas uzņēmumi pieder kokrūpniekam Uldim Mierkalnam. “Pata Board” ir tikai divi darbinieki. Taču 2018.gadā firma iepirka vismaz piekto daļu no “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes.

“Nekā personīga” rīcībā esošie dati liecina, ka “Pata Board” “Latvijas valsts mežiem” samaksāja 12 miljonus eiro. Taču Mierkalnam tikusī papīrmalkas daļa ir vēl lielāka

Arī “Pata” no valsts mežiem saņēma tehnoloģisko koksni. Kopumā 2018. gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads, šīs grupas uzņēmumi no “Latvijas valsts mežiem” pirkuši produktus par 45 miljoniem eiro.

Togad “Patas” apgrozījums pieauga par ceturto daļu, sasniedzot 200 miljonus, tīrā peļņa bija 7 miljoni eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni Gudenieku pagastā noteikta karantīna
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Atklāj, kur Latvijā konstatēts šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Veikalos būs plašāk pieejami vietējie augļi un dārzeņi. Parakstīts memorands 1
4 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
3 stundas