Kristians Ēdegors, Norvēģijas vēstnieks
Kristians Ēdegors, Norvēģijas vēstnieks
Publicitātes foto

Nobela balva – brīvai presei! Tas ilustrē divas puses demokrātijai, brīvībai un cilvēktiesībām 2

Kristians Ēdegors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un LBTU lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 75
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

14. oktobrī mēs Norvēģijā sagaidījām jaunu valdību. Nedēļu pirms tam, 8. oktobrī, Oslo paziņoja, ka šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai.

Šie notikumi ilustrē demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību divas puses. Vēlēšanas Norvēģijā septembrī un kandidātu atlase Nobela prēmijai ilustrē tās abas: ka pilsoņi brīvās vēlēšanās var izvēlēties savus līderus un ka brīvai un neatkarīgai presei jādarbojas bez vajāšanas riska.

CITI ŠOBRĪD LASA

Norvēģijā, tāpat kā citās demokrātiskās valstīs, varam brīvi izvēlēties savus politiskos līderus. Septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās vairākums norvēģu izteica vēlmi mainīt valdību un ka nedrīkst turpināt valdības koalīciju, kas sastāv no trim nesociālistiskām partijām: Konservatīvās, Liberālās un Kristīgās tautas partijas. Premjerministrei Ernai Sūlbergai bija jāatkāpjas, lielākajai partijai – ­Norvēģijas Darba partijai – bija jāsāk veidot jaunu valdību.

Norvēģijas politiskajā ainavā tas nav dramatiski. Politiķi, kas zaudē vēlēšanās, pieņem sakāvi un novēl pēctečiem veiksmi. Pēc astoņiem gadiem valdībā konservatīvie, kristīgie un liberāļi nonāk opozīcijā un Stortingā pilda opozīcijas lomu. Norvēģijas Darba partija un Centra partija izveidoja jaunu valdību un tagad norādīs jaunu politisko virzienu valstij.

Valdības maiņa Norvēģijā ir vēlēšanu kampaņas rezultāts, kurā tika izvirzīti politiski jautājumi un domstarpības. Norvēģija un citas ziemeļvalstis bieži ir demokrātijas rādītāju augšgalā, kur tiek mērīts demokrātijas spēks.

Ģeogrāfiski mums tuvās valstīs cilvēkiem trūkst šīs brīvās izvēles. Ja viņi iesaistās politiskās darbībās, viņi riskē tikt vajāti, ieslodzīti, spīdzināti vai deportēti. Mēs, kas dzīvojam Eiropas ziemeļrietumu nostūrī, par laimi, varam ievēlēt mūsu vadītājus, un mūsu vadītāji bez trokšņa atkāpjas, kad viņi zaudē vēlēšanās.

Otra svarīga demokrātijas sastāvdaļa ir tā, ka cilvēki var brīvi izteikties. Svarīgi, lai plašsaziņas līdzekļi var brīvi informēt un izplatīt cilvēku viedokļus. Ir būtiski, lai laikraksti varētu publicēt viedokļus, pat ja šie viedokļi nesaskan ar valdības vai pie varas esošo viedokļiem. Jāpraktizē neatkarīga žurnālistika.

Tieši tāpēc Norvēģijas Nobela komiteja šogad izvēlējās Dmitriju Muratovu un Mariju Resu. Abi ir žurnālisti, kas strādā, riskējot ar savu drošību. Nevis tāpēc, ka viņi ir noziedznieki, bet tāpēc, ka viņi rak­sta un apspriež lietas, kas varas iestādēm Krievijā un Filipīnās nepatīk.

Reklāma
Reklāma

Norvēģijas Nobela komiteja ir pārliecināta, ka vārda brīvība un informācijas brīvība ir izšķiroši priekšnoteikumi demokrātijai un aizsardzībai pret karu un konfliktiem. 2021. gada Miera balvas laureāti pārstāv visus tos žurnālistus, kuri aizstāv šo ideālu. Marija Resa izmanto savu vārda brīvību, lai atklātu varas pārkāpumus, vardarbību un autoritārismu savās dzimtajās Filipīnās. Viņa kritizējusi prezidenta Dutertes režīma pretrunīgo narkotiku iznīcināšanas kampaņu, kas izvērsusies kā karš pret savu tautu.

Dmitrijs Muratovs daudzus gadus Krievijā arvien sarežģītākos apstākļos ir aizstāvējis vārda brīvību. Izmantojot uz faktiem balstīto žurnālistiku un balstoties uz profesionālo godprātību, Muratovs un viņa avīze ir publicējuši kritiskus rakstus par visu, sākot no korupcijas, policijas vardarbības, nelikumīgiem arestiem, vēlēšanu krāpšanas un “troļļu fabrikām” līdz pat Krievijas militāro spēku izmantošanai Krievijā un ārpus tās. Laikraksta pretinieki reaģējuši ar uzmākšanos, draudiem, vardarbību un slepkavību. Kopš laikraksta dibināšanas nogalināti seši tā žurnālisti. Par spīti slepkavībām un draudiem, redaktors Muratovs neatteicās no laikraksta neatkarīgās līnijas.

Brīva, neatkarīga un uz faktiem balstīta žurnālistika aizsargā mūs visus pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, meliem un kara propagandu. Vārda un informācijas brīvība palīdz nosargāt mūsu tiesības. Viltus ziņas un dezinformācija darīs pretējo. Mums ir jāvēršas pret nepatiesām ziņām un dezinformāciju arī mūsu valstīs!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.