Foto: Zane Bitere/LETA

“Esam maza valsts, ja nepieciešams, varam tieši uzzvanīt premjeram!” Mediju pētnieki par Latvijas mediju vides stiprajām un vājajām pusēm 14

“Valsts ir sapratusi, ka žurnālistiku nevaram atstāt brīvā tirgus rokās, jo tajā brīdī, kurā visu izšķirs tikai un vienīgi tirgus, nekādu labo žurnālistiku šeit, Latvijā, neiegūsim,” diskusijā ar RīgaTV 24 raidījuma “Pilna bilde” vadītāju Guntu Līdaku savu viedokli pauda komunikācijas zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs un viņam pievienojās komunikācijas zinātņu doktore, mediju pētniece Solvita Denisa-Liepniece.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

“Esam maza valsts, tādēļ mums ir iespējas kooperēties, mēs viens otru pazīstam, un šis mums arī atvieglo darbu ar avotiem. Šad tad varam piezvanīt premjeram, jo mums ir viņa mobilais telefons, un varam neizmantot klasisko, tradicionālo saziņas posmu. Tāpēc arī daži ārzemju žurnālisti nesaprot, kā mēs tik ātri dabūjam informāciju,” teic Denisa-Liepniece.

Viņa uzskata, ka Latvijā nav attīstīta mediju kritika, un vienlaikus atklāj, kādēļ pati tajā nekad neiesaistās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mūsu kultūrā mazliet pietrūkst tā, ka mēs arī slavējam,” spriež mediju pētniece un uzsver covid laika izaicinājumus.

“Mums tiešām ir, par ko uzslavēt mūsu žurnālistus, kā viņi spēja organizēt darbu, strādāt apstākļos, kad nezināja, ka reklāmdevēji aizplūdīs vienā dienā, nezināja, vai ir droši iet un veikt savu darbu. Un tagad viņi saņem nevis profesionālu kritiku, bet ir zem sitiena. Zem morāla sitiena, tā ir psiholoģiska spriedze.”

Runājot par Latvijas mediju vides stiprajām pusēm, Jānim Buholcam prātā uzreiz nāk viena. “Mums Latvijā ir mediju politika. Varam daudz runāt par to, cik tā ir labi realizēta, bet pati ideja ir ļoti, ļoti svarīga.

Valsts ir sapratusi, ka žurnālistiku nevaram atstāt brīvā tirgus rokās, jo tajā brīdī, kurā visu izšķirs tikai un vienīgi tirgus, nekādu labo žurnālistiku šeit Latvijā neiegūsim. Mūsu auditorija ir pārāk maza, laba žurnālistika maksā pārāk dārgi, daudz dažādu lietu. Tāpēc mums ir tāds politikas līmeņa virziens, kurā par šiem jautājumiem tiek domāts,” atzīst komunikācijas zinātņu doktors.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.