Nopludināts Vācijas militārais dokuments: analītiķi apgalvo, ka Krievija gatavo augsni jaunam karam 0
Jau vairāk nekā trīs gadus un 10 mēnešus turpinās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Kijivas spēki joprojām stingri aizstāv valsti no okupantiem, tikmēr Maskava cenšas ieņemt pēc iespējas plašākas Ukrainas teritorijas un nodrošināt sev izdevīgus miera nosacījumus. Vienlaikus Rietumos pieaug bažas par to, ka Krievijas ambīcijas neaprobežojas tikai ar Ukrainu, un tās pastiprina arī nesen nopludināts Vācijas militārais dokuments, kuru analizējuši Kara pētījumu institūta eksperti.
Viņu ieskatā, kā ziņo Lrytas.lt, tas tikai vēlreiz apliecina: Krievija mērķtiecīgi gatavo augsni iespējamam jaunam karam.
Vācijas militārajā dokumentā, pēc analītiķu domām, aprakstīts, kā Krievija, izmantojot uzbrukumus Vācijas infrastruktūrai, gatavo augsni iespējamam nākotnes karam – potenciālam bruņotam konfliktam starp Krieviju un NATO dalībvalstīm. Analītiķi uzsver, ka šī informācija atbilst jau iepriekšējām prognozēm.
Dokumentā teikts, ka Krievija pastiprina slepenus uzbrukumus stratēģiski nozīmīgai infrastruktūrai Vācijā, iespējams, lai sagatavotos plašākam konfliktam.
NEW: Ukrainian forces continued their long range strike campaign against Russian military and energy infrastructure overnight on January 5 to 6.
More Key Takeaways:
Ukrainian President Volodymyr Zelensky met with leaders of states in the Coalition of the Willing in Paris on… pic.twitter.com/0st8qdFLUi— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) January 6, 2026
Tajā Krievijas kiberuzbrukumi un ietekmes veidošanas kampaņas tiek raksturotas kā daļa no gatavošanās militārai konfrontācijai. Tāpat norādīts, ka Vācija sagaida Krievijas rīcību pret tās enerģētikas un aizsardzības infrastruktūru, ņemot vērā Vācijas kā loģistikas centra lomu un tās atbalstu NATO spēkiem.
Dokumentā prognozēts, ka Krievija uzskatīs Vāciju par prioritāru mērķi triecieniem ar tāldarbības raķetēm, bruņotiem droniem un specvienībām, ja sāksies atklāts uzbrukums NATO austrumu flangam.
Tiek secināts, ka Krievija izvietos šos spēkus un stratēģiskās spējas vēlākais līdz 2029. gadam – pat tad, ja karš Ukrainā vēl nebūs beidzies.
Kara pētījumu institūta analītiķi uzskata, ka Krievija, visticamāk, spēs radīt reālus draudus NATO agrāk, nekā daudzas Rietumu valstis to paredz. Tas īpaši attiecas uz brīdi, kad Ukrainā tiks panākts pamiers, kas ļautu Krievijai pārorientēt resursus, atjaunot spēkus un pārbruņoties.
Krievijas slepenie uzbrukumi Vācijas infrastruktūrai, visticamāk, ir daļa no tā sauktās “nulles fāzes” – informatīvas un psiholoģiskas stratēģijas, kuras mērķis ir sagatavot pamatu nākotnes karam starp Krieviju un NATO.
Atgādinām, ka ziņu aģentūra Bloomberg ziņoja, ka Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis atteicās komentēt dokumentu, taču piebilda, ka Krievija tiešām pastiprinājusi slepeno uzbrukumu mēģinājumus, kas vērsti pret Vācijas infrastruktūru.
