Noskaidro, ko vidējais Latvijas iedzīvotājs sagaida no valsts 1
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte izdevusi rakstu krājumu “Pārskats par tautas attīstību 2017./2018.”.
Pētījumu fokusā – sadarbības mehānismi starp iedzīvotājiem un valsti sabiedriskā labuma radīšanā un kopējo resursu saglabāšanā. Pārskatā analizētas un skaidrotas iedzīvotāju attieksmes, vadoties no politoloģijas, psiholoģijas, socioloģijas un ekonomikas zinātnes atziņām.
“Tautas attīstības pārskatu” veido 4 nodaļas, kuru tapšanā iesaistījušies 15 autori no dažādām Latvijas pētnieciskajām institūcijām.
Tas sniedz ieskatu Latvijas iedzīvotāju priekšstatos par sabiedrisko labumu, viņu ieguldījumā kopējo resursu nosargāšanā un uzskatos par to, kāda ir viņu pašu un valsts loma to radīšanā un saglabāšanā.
1. nodaļa analizē iedzīvotāju un valsts attiecības.
Latvijas Universitātes (LU) asoc. profesors Ivars Ījabs skaidro, ko iedzīvotāji sagaida no valsts, izgaismojot vēsturisku un kulturālu iemeslu noteiktu pretrunu –
vidējais Latvijas iedzīvotājs no valsts sagaida daudz, taču savos ienākumos ar valsti dalās salīdzinoši maz un no valsts pretim arī saņem visai maz.
Vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins pievēršas individuālajai un kolektīvajai iesaistei sabiedrības problēmu risināšanā, secinot, ka lai arī visai liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav sabiedriski vai politiski aktīva, Latvijā nav vērojama arī bezcerīga sabiedriski politiskā apātija un nākotnes izredzes ir cerīgas. Liela nozīme sabiedrības aktivizēšanā ir interneta sniegtajām iespējām.
Pētījuma 2. nodaļa pievēršas sabiedrībai un sociālajam labumam.
Profesors Ivars Austers skaidro iedzīvotāju nodokļu uzvedību, savukārt Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka un Tālis Putniņš
analizē Latvijas uzņēmēju nodokļu morāli.
Autori secina, ka nodokļu morāles veidošanā svarīga ir uzticēšanās valdībai un izpratne par to, kādēļ nodokļi jāmaksā. Nozīme ir arī nodokļu nemaksāšanas sekām un soda apmēram.
3. nodaļā, kas veltīta vides un ekoloģijas jautājumiem, Vidzemes Augstskolas profesore Sarmīte Rozentāle un Iveta Druva-Druvaskalne aplūko lauku telpu kā sabiedrisku labumu, raksturojot tās funkciju maiņu vēsturiskajā attīstībā, kā arī analizējot lauku dzīvotspēju mūsdienās.
LU pētnieki Renārs Felcis un Elgars Felcis analizē iedzīvotāju attieksmi un uzvedību attiecībā pret citu kolektīvo resursu – vidi un ekoloģiju.
Autori kā problemātisku atzīmē
Latvijas iedzīvotāju vidū valdošo pārliecību, ka pastāvošā ekonomiskā sistēma spēs atrisināt tās problēmas, kuras pati ir radījusi.
Lai gan laika gaitā cilvēku vides apziņa ir vairojusies, izņemot centību atkritumu šķirošanā, nevienā citā ekoloģiski orientētā rīcībā būtisku uzlabojumu Latvijā nav.
4. nodaļa aplūko sociālās tehnoloģijas un to attiecības ar sabiedrisko labumu, pievēršoties iedzīvotāju kolektīvajai pašorganizācijai sociālajos tīklos.
Autori Visvaldis Valtenbergs un Līva Brice (LU) secina ka tiešsaistes līdzdalība ir ļāvusi tīmekļa lietotājiem iegūt skaļāku balsi un veidot dienaskārtību par sociāliem jautājumiem, pievēršot sabiedrības uzmanību dažādām aktualitātēm.
Pārskats par tautas attīstību turpina 1995. gadā iesākto tradīciju paust neatkarīgu ekspertu viedokli par aktuālām sociālām, ekonomiskām un politiskām problēmām Latvijā no tautas attīstības perspektīvas.
Šajā pārskatā plaši izmantoti dati, kas iegūti sabiedriskās domas aptaujā, ko 2017.gada decembrī veica Tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”.
