Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Olafs Zvejnieks: Valsts “neredz” pareizos cilvēkus, pie kuriem būtu jānonāk pabalstiem 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Lasīt citas ziņas

 

Latvijā jau kādu laiku skandina kopumā labu ideju – valsts pabalstiem būtu jābūt precīzi mērķētiem. Sak, tad ij pabalsti nonāks pie vajadzīgajiem cilvēkiem, ij valsts maciņā caurums būs mazāks.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Viss jau būtu pareizi, tikai viena nelaime – mūsu valsts nezina, kuri ir pareizie cilvēki, pie kuriem pabalstiem būtu jānonāk, valsts tos vienkārši “neredz”. Citiem vārdiem sakot, valstij nav sistēmas, kas apkopotu cilvēku ienākumus, apgādājamo skaitu, sasaistītu to ar konkrētu adresi un citiem parametriem, kas ļautu spriest par reālo dzīves līmeni – ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Tieši tādēļ kovida pirmajā vilnī, kad bija jāsniedz atbalsts ģimenēm ar bērniem, nebija nekādas citas izvēles kā sniegt to visām ģimenēm ar bērniem – gan tām, kurām vajadzēja, gan tām, kuras varēja bez tā iztikt. Un visas runas par mērķēta atbalsta sniegšanu nogrima niknos sabiedrības šņācienos par to, cik laika varētu prasīt mērķētas pabalstu sistēmas veidošana.

Nenoliedzami, līdz pēdējam laikam pēc šādas sistēmas nebija arī lielas vajadzības, jo lielākā daļa sociālās palīdzības tika virzīta caur pašvaldībām. Nelaime tikai tā, ka arī pašvaldības atzīst, ka nezina visus, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Tās zina tikai tos, kas vērsušies pašvaldībā ar lūgumu pēc palīdzības un godīgi atzīst, ka visi trūkumcietēji to nedara – daļa vienkārši kautrējas izrādīt, ka netiek galā ar rēķinu apmaksu. Ir arī otra problēma – šo cilvēku reģistrācija un datu ievadīšana par viņiem faktiski notiek manuālā režīmā, nevis automatizēti. Kamēr palīdzības lūdzēju skaits mērāms desmitos, tas darbojas, bet kas notiks, ja šie skaitļi pārvērtīsies simtos tūkstošu?

Taču tieši tāda ir rudens perspektīva – atbalsts būtu jāsniedz ļoti lielam iedzīvotāju skaitam, kas noteikti būs mērāms simtos tūkstošu. Šobrīd runa ir par to, ka palīdzība noteikti būs jāsniedz trijām nabadzīgākajām grupām (t. s. kvintilēm, kas apzīmē statistikas datu sadales veidu). Pirmā kvintile saskaņā ar 2020. gada datiem ir cilvēki ar ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli līdz 214,27 eiro, otrā – ar ienākumiem līdz 367,10 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, trešā – ar ienākumiem līdz 508,57 eiro uz mājsaimniecības locekli.

Netiek pat izslēgts, ka tāda vai cita palīdzība būs jāsniedz arī ceturtajai grupai – ar ienākumiem līdz 720,87 eiro uz mājsaimniecības locekli. Daži dati situācijas izpratnei – Latvijā kopumā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli 2020. gadā bija 630,04 eiro.

Rīgā un Pierīgā tie bija prāvāki – attiecīgi 750,64 un 718,15 eiro, taču reģionos aina ir bēdīgāka: Vidzemē – 517,82 eiro, Kurzemē – 526,83 eiro, Zemgalē – 557,18 eiro, bet Latgalē – 445,03 eiro. Citiem vārdiem sakot – vidējie skaitļi trijos reģionos ir ļoti tuvi atbalsta robežai, ja tādu apstiprinās, protams. Tas nozīmē, ka tajos ir ļoti daudz cilvēku, kuriem būs jā­sniedz atbalsts. Savukārt Latgalē atbalsts būtu jā­sniedz gandrīz visiem.

Lai spētu to paveikt, valstij Labklājības ministrijas personā būtu jāspēj apvienot datus no vairākām valsts datubāzēm. Tā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir dati par ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un pašvaldībās – par jau izmaksātajiem pabalstiem, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) – par personu dzīvesvietu, pēc kuras tad arī var noteikt mājsaimniecības lielumu. Bet šīm ziņām būtu jābūt savietotām vienā sistēmā.

Šīs jaunās, apvienotās pieejas aprisēm būtu jābūt skaidrām jau pēc nedēļas – līdz 14. jūnijam, bet pašai sistēmai jābūt spējīgai darboties no 1. septembra. Ieraugot šos skaitļus, atceroties, cik gadus vai drīzāk desmitgades dzirdētas runas par to, ka dažādas valsts rīcībā esošās datubāzes “negrib” savā starpā sadarboties, un atminoties, cik laika aizņēma tādi slaveni valsts pārvaldes elektroniskie projekti kā e-skola un e-medicīna, sirdī iezogas šaubu velniņš.

Arī frāzes par to, ka “grūtākais būšot nevis pati datu sajūgšana, bet kritēriji, atbalsta piešķiršanas principi un veidi. Un, kamēr tas nav skaidrs, pāragri runāt par pārējo”, neliek celties optimisma spārnos.

SAISTĪTIE RAKSTI

Par sajūgšanas procesu atbildīgās iestādes un ministrijas gan braši raportē, ka šis darbs ir paveicams līdz septembrim. Ko gan citu tās gan vēlēšanu, gan krīzes gadā varētu teikt? Taču Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa izteikumi, ka koalīcijā vēl nemaz nav panākta vienošanās par to, ka tieši mērķētie pabalsti būtu atbalstāmais sociālo pabalstu modelis, nevairo optimismu, ka septembrī ieraudzīsim reāli funkcionējošu sistēmu.

Kopumā šī situācija atgādina, ka, izkļuvuši no vienas krīzes, mēs uzreiz esam iekrituši otrā. Jācer, ka optimistiskie plānotāji, kuri iecerējuši dažos mēnešos paveikt gadiem ilgi nepaveiktos darbus, tiešām tiks ar to galā. Manuprāt, gan vajadzētu sākt apcerēt arī plānu B.

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…” 19
Lasīt citas ziņas
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā?
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
13:33
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
13:33
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
12:28
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 57
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50
Garāks mācību gads – labāka izglītība? 46
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
FOTO, VIDEO. “Ļaunuma izpostītās cilvēku dzīves…. mēs nevarējām palikt vienaldzīgi!” – grupa “Sudden Lights” nāk klajā ar jaunumiem