Augusta beigās Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja trīs Āfrikas valstis – Senegālu, Ganu un Nigēriju. 29. augustā viņa bija Senegālā, kur viņu uzņēma prezidents Makijs Salls.
Augusta beigās Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja trīs Āfrikas valstis – Senegālu, Ganu un Nigēriju. 29. augustā viņa bija Senegālā, kur viņu uzņēma prezidents Makijs Salls.
Foto: Seyllou/AFP/LETA

Palīdzība Āfrikai. Gudrā. Bezjēdzīgā 0

Vai varētu būt tā, ka vis­efektīvākā palīdzība ir – nepalīdzēt nemaz?

Tamlīdzīgu padomu, aicinot atteikties no bezrezultatīvas glābšanas, dažkārt mēdz dot cilvēkiem, kuru tuvinieki sirgst ar atkarībām.

Taču: varbūt to pašu var attiecināt arī uz valstīm?

LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 119
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 52
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Jā, tā uzskata kāda bijušo un esošo ierēdņu, sabiedrisko organizāciju darbinieku, zinātnieku, žurnālistu u. c. visnotaļ prominentu ļaužu grupa Vācijā.

Grupas dalībniekus vieno tas, ka viņiem bijusi darīšana vai joprojām ir cieša saistība ar Āfriku. Piemēram, vēstnieki, kas rezidējuši kādā no šī kontinenta zemēm, reportieri, kas gadiem ilgi par norisēm Āfrikā ziņojuši Eiropas medijiem, kā arī attīstības palīdzības nozares profesionāļi, kas vadījuši starptautisko institūciju finansētas palīdzības programmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau gadiem ilgi šī grupa, kuras aizsācēji reiz bija vācu žurnālists Ruperts Noideks un profesors Vinfrīds Pingers, iestājas par attīstības palīdzības koncepta maiņu Āfrikai. Aicinājumā, kas nosaukts par “Bonnas uzsaukumu” (Bonner Aufruf) un kuram ar savu parakstu var pievienoties ikviens, viņi uzsver: tā, kā darīts līdz šim, vairs nedrīkst turpināties.

 

“Apturiet palīdzību!”

“Atsakieties no priekšstata, ka vairāk naudas nozīmē vairāk attīstības,” skan viens no desmit aicinājuma punktiem: “Desmit gadu laikā pārejiet uz attīstības palīdzības naudas piešķiršanu tikai kredītu veidā [atsakoties no klasiskās attīstības palīdzības]. Parūpējieties par to, lai visi cilvēki attīstības valstīs saņem pieeju kredītiem.”

Tāpat arī autori pieprasa pārstāt maksāt jebkādu naudu valstīm, kurās ir augsta korupcija vai netiek ievēroti demokrātiski standarti. Turklāt aicinājuma gars vērsts ne tik daudz uz nepieciešamību taupīgāk apieties ar līdzekļiem pašu maksātāju – Eiropas Savienības un tās dalībvalstu – labā, bet gan pauž pārliecību: palīdzības ierobežošana visvairāk palīdzēšot pašai Āfrikai. Valstis un to vadītāji, palikuši bez atbalsta, būšot spiesti paši vairāk censties, lai to sabiedrība attīstītos.

 

Pārmetumi par bezjēdzību

Diskusija par to, kā labāk organizējama palīdzība Āfrikai un vai līdzšinējie koncepti nav novecojuši, nav jauna. Tāda notiek jau daudzus gadus.

Viens no biežiem pārmetumiem ir šāds: aiz “palīdzības” vārda bieži slēpjoties nevis patiesa palīdzības vēlme Āfrikas sabiedrībām, bet gan atbalsts Eiropas uzņēmumiem. Tie iegūst jaunus tirgus, pasūtījumus. Tātad: peļņas vārdā turpina noplicināt Āfrikas resursus.

Otrkārt, attīstības palīdzībai pārmet, ka tā nereti esot vienkārši fikcija. Institūciju darbinieki, kas īsteno palīdzības projektus Āfrikai, pirmām kārtām ir ieinteresēti tajā, lai viņiem arī turpmāk būtu darbs, – pat tad, ja paši neredz tam jēgu. “Dzīvoklis vecbūvē (vecā, greznā namā), labā alga, ģimene, draugu atzinība – tas viss viņus attur no izraušanās no “zelta būra”,” tā laikrakstam “FAZ” atklājis kāds attīstības palīdzības darbinieks, kurš nu šo darbu pametis. Vēl cita apsūdzība skan: ar palīdzības naudu pie dzīvības tiekot turētas koruptīvas struktūras vai pat diktatoriski režīmi. Ja skolas, slimnīcas, ceļus viņu valstīs finansē palīdzētgribošie eiropieši, diktatoriem ietaupās nauda, kuru var izlietot, piemēram, iepērkot papildu ieročus.

 

Āfrika “ir modē”

Taču kopš 2015. gada, kad Eiropa un it sevišķi Vācija pieredzēja milzīgu bēgļu un migrantu pieplūdumu, tostarp no Āfrikas, debates par attīstības palīdzības efektivitāti ir ieguvušas jaunu nozīmi. Palīdzība Āfrikai ar nolūku novērst tā dēvētos bēgšanas cēloņus, ir nonākusi starptautiskās politikas epicentrā. Eiropas valstu vadītāji, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, arvien biežāk dodas uz vizītēm Āfrikas valstīs. Tiek rīkotas valstu vadītāju tikšanās, apspriedes. Āfrikas problēmas, klātesot pašu Āfrikas valstu vadītājiem, bija svarīga sarunu tēma arī pērn G20 samitā.

Iedzīvotāju skaits Āfrikas valstīs strauji palielinās, bet ekonomiskā attīstība tam netiek līdzi. Lai gan, kā skaidro Vācijas Attīstības politikas institūta Āfrikas pētniece Kristīne Hakeneša, 80 procenti bēgļu un migrantu Āfrikā, kuri spiesti pamest savas dzīvesvietas vajāšanu vai nabadzības dēļ, pārvietojas starp valstīm turpat Āfrikas iekšienē, un vien 20 procenti domā par nokļūšanu Eiropā, arī tādā gadījumā ir runa par miljoniem cilvēku.

Tādēļ Vācijas attīstības sadarbības lietu ministrs Gerds Millers jau vairākus gadus propagandē ideju, ka esot jāattālinās no klasiskās attīstības palīdzības, tās vietā liekot uzsvaru uz investīcijām.

Viņa aizstāvētā iniciatīva nosaukta par “Māršala plānu Āfrikai”. Tā paredz finanšu palīdzību sasaistīt ar politiskiem nosacījumiem. Proti, papildu naudu vajadzētu dot valstīm, kuras visčaklāk veic Eiropas investoriem labvēlīgas uzņēmējdarbības un demokrātiskas reformas.

Kotdivuārai, Tunisijai un Ganai pērn Vācija jau pērn kā “reformu čempionēm” piešķīrusi katrai pa papildu 100 miljoniem eiro. Tāpat Vācija ar katru gadu arī palielina savu attīstības palīdzības budžetu (2017. gadā: 7,4 miljardi eiro). Turpmākajos gados tam jāsasniedz 0,7 procenti no iekšzemes kopprodukta.

 

Vēlas 60 miljardus eiro

Nesen savā uzrunā Eiropas Parlamentam ambiciozus plānus Āfrikā izziņoja arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Eiropas Savienībai esot jāveido jauna alianse ar Āfriku, kas palīdzētu piesaistīt investīcijas un turpmākajos piecos gados kaimiņu kontinentā radītu 10 miljonus jaunu darba vietu.

Vācijas attīstības lietu ministrs Gerds Millers Junkera iniciatīvu apsveica. Tomēr ar to esot par maz: vajagot vairāk naudas. Nākamajā septiņu gadu periodā ES grasās Āfrikai novirzīt 39 miljardus eiro, par miljardu gadā vairāk nekā līdz šim. “54 Āfrikas valstīm tas neko lielu nedos,” uzskata Millers: “Āfrika ir gadsimtu uzdevums. Mums ir jādubulto līdzekļi [Āfrikai] līdz pat 60 miljardiem.”

Jaunas aktivitātes Āfrikā gan ES izvērš jau šobrīd. “Pēdējos gados ES izziņojusi jaunas iniciatīvas, kas saistītas ar migrācijas un bēgšanas tēmu. Starp tām ir iniciatīvas, kuru mērķis ir bēgšanas cēloņu apkarošana, bet arī tādas, kas skar migrācijas plūsmu vadību,” stāsta K. Hakeneša. “Tas nozīmē sadarbību ar Āfrikas valstu drošības dienestiem, policiju, kā arī finansiālus stimulus, lai uzlabotu personu atpakaļnosūtīšanu.”

Bez finansiālajām izmaksām no ES budžeta šīm iniciatīvām gan ir vēl cita cena: cilvēku likteņi un pat dzīvība. “Plūsmu vadība” praktiski nozīmē to, ka patlaban par Eiropas naudu tiek apmācīti un ar Eiropā ražotu tehniku apgādāti ne tikai Āfrikas piekrastes, bet arī migrācijas tranzītvalstu robežsargi un drošības dienesti. Viņi Eiropas uzdevumā gādā, lai bēgļi un migranti tiktu apturēti jau uz Āfrikas iekšējām robežām. Vēlmi pārvietoties gan tas neapslāpē. Drīzāk noved pie tā, ka kontrabandisti cilvēku pārvadāšanai izvēlas arvien bīstamākus apkārtceļus. Ja braucienā gadās šķēršļi, vienkārši pamet savus vedamos tuksnesī, līdzīgi kā tas notiek laivās Vidusjūrā, raid­sabiedrībai ZDF atzinis ANO pārstāvis Vincents Kohetels: ”Tagad mums ir daudz vairāk cilvēku, kuri mirst tuksnesī. Iespējams, vairāk nekā noslīkst Vidusjūrā.”

Nebūtu gan taisnīgi visu atbildību par šo situāciju uzvelt Eiropas Savienībai vien, uzskata Kristīne Hakeneša: “Jāuzsver, ka ES pašreizējās iniciatīvas Āfrikā tomēr ir ES dalībvalstu spiediena rezultāts. Nav tā, ka ES veidotu politiku uz savu galvu, savrup no dalībvalstīm.” ES iekšienē sadarbība migrācijas un bēgšanas jomā līdz šim vedusies ļoti grūti. Nav izdevies vienoties par bēgļu un migrantu pārmitināšanu Eiropas iekšienē. Tādēļ nu ES spiesta ķerties pie jebkādiem “ārējiem līdzekļiem”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 119
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 52
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
12 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tu šodien izvirzīsi pārāk augstus mērķus! Horoskopi 23.jūnijam
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
17 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 119
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi 35
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 42
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Horvātijas futbolisti izšķirošajā spēlē uzvar Skotiju, nodrošinot iekļūšanu astotdaļfinālā
00:05
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
00:02
LE
LETA
Ziņas
Irāna: ASV nobloķējušas Irānas mediju tīmekļa vietnes 1
22:52
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Karstajos Jāņos – vēsu prātu! Kādi ir līdzšinējie Līgo un Jāņu gaisa temperatūru rekordi? 4
7 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus? 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā pie Bauskas sasniegts ūdens temperatūras rekords. Līdz cik grādiem sakarsis ūdens upē? 5
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Ryanair” izpilddirektors atklāj, kāpēc nolemts atvērt lidmašīnu bāzi Rīgā pandēmijas laikā 18
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība: Vairums vakar atklāto gadījumu reģistrēti divās pilsētās 4
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
17 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
10 vērtīgi dārznieces padomi: kā pareizi laistīt dārzu tveicē? 2
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Konstatēts viens nāves gadījums pēc vakcinācijas, par kuru tiek gaidīti patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti 85
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti, ļoti bīstami.” Birks par to, ka labklājības ministra ideja var sagraut pensiju sistēmu 41
16 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
6 labākās mazsālīto gurķīšu receptes: arī “fiksie” gurķi – ēdami jau pēc 15 minūtēm! 2
16 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās? 5
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 52
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Horvātijas futbolisti izšķirošajā spēlē uzvar Skotiju, nodrošinot iekļūšanu astotdaļfinālā
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Par precētu vīrieti kļuvis autosportists Reinis Nitišs 3
19 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot? 1
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 6
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu 17
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!” 28
19 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai 2
23 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 20
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 59
23 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
2021.gads Vēža zodiaka zīmē dzimušajiem: ko sola zvaigznes?
17 stundas