Vienu vai vairākus pārklājumus? 0
Jebkuras lēcas iespējams pilnveidot ar dažādiem pārklājumiem, lai iegūtu labāku redzi un izskatu.
Gandrīz vienmēr tiek izmantots antirefleksais jeb dzidrinātais pārklājums, kas palielina gaismas caurlaidību un nepieļauj gaismas atstarošanos no apkārtējās vides. Tas īpaši svarīgi, uzturoties telpā, kurā ir gan dabiskais, gan mākslīgais apgaismojums, kā arī strādājot ar datoru un vadot automašīnu, lai novērstu traucējošus atspulgus.
Uz šā klājuma var vairāk pamanīt pirkstu nospiedumus, netīrumus, kosmētikas un citu vielu nosēdumus, taču pret to iespējams nodrošināties ar īpašu antistatisku pārklājumu. Turklāt briļļu lēcas ieteicams tīrīt ar speciāliem kopšanas līdzekļiem. Savukārt, lai lēcas, mainoties temperatūrai, mazāk svīstu, noderēs hidrofobais pārklājums, kas atgrūž ūdeni.
Svarīgi, lai, raugoties caur brillēm, redze būtu dabiska. Tomēr arī dzidrinātais klājums veido atspulgu. Parasti tas ir zaļganīgs vai dzeltenīgs, taču vēlamāks ir zilgans, jo acs zilo gaismu neuztver un tādējādi uzlabojas redzes kvalitāte.
Būtiski ir aizsargāt acis pret ultravioleto starojumu. Augsta indeksa jeb plāninātas lēcas to nelaiž cauri, taču pārējās var uzlabot ar speciālu pārklājumu.
Tonētās lēcas vienlaikus ir saulesbrilles un nodrošina labu redzi. Tās ieteicamas, ja acis ir izteikti jutīgas pret spožu gaismu, kā arī atsevišķu slimību gadījumā. Nereti tās izvēlas, lai piešķirtu skatienam dūmakaini pelēcīgu nokrāsu vai lai ievērotu ietvara stilu.
Vislabāk izvēlēties pelēku vai brūnu toni, kas nemaina apkārtnes uztveri un krāsu redzi. Pelēkie toņi vienmēr būs tumšāki, bet brūnie – gaišāki. Arī zaļgani pelēcīgais nomierina acis un nodrošina redzes komfortu, ko iesaka glaukomas slimniekiem. Dzeltenīgi brūns uzlabo redzes kontrastu autovadītājiem un kataraktas slimniekiem, kuriem nav veikta operācija.
Fotohromās lēcas jeb tā sauktie hameleoni piemērotas tiem, kuri negrib mainīt brilles: telpās tās ir gaišas, bet, izejot laukā, ultravioletā starojuma ietekmē aptumšojas. Trūkums ir tas, ka, atgriežoties telpās, mēdz rasties sajūta, ka atrodamies tumšā kastē, lai gan mūsdienīgiem hameleoniem tonis mainās ātri, it īpaši plastikāta lēcām. Tās ietonējas 30 sekunžu līdz vienas minūtes laikā, bet atkrāsojas pēc 1–2 minūtēm.
Ziemā, kad spīd saulīte, lēcas ātrāk kļūst tumšas nekā vasarā, un to nosaka zemāka gaisa temperatūra. Kaut gan ārā nav saules, ultravioletos starus atstaro arī mākoņi, sniegs un ūdens, tāpēc lēcas ietonēsies, un tas, protams, var nepatikt. Jāņem vērā, ka, braucot automašīnā, aptumšosies tikai fotohromo lēcu jaunākie modeļi.
Uz stikla lēcām tonējums var būt nevienmērīgs. Jo stiprākas brilles, jo tas tumšāks. Stikls telpā atkrāsojas lēnāk nekā plastikāts, un lēcas var nekļūt pavisam gaišas.
Polarizētās optiskās saulesbrilles, kas ir pelēcīgas vai brūnas, ieteicamas autovadītājiem, makšķerniekiem un slēpotājiem, jo izkliedē atspīdumu no horizontālām virsmām, piemēram, slapja asfalta, ūdens vai sniega, novēršot apžilbšanu.
Kad brilles nav ideālas
Cilvēki ar sliktu redzi nereti ir pārliecinājušies, ka pat ar piemērotām brillēm neredz perfekti. Dace Drupa atzīst, ka ne vienmēr redzi iespējams koriģēt pilnībā, jo bijušas traumas vai ir slimības, kas neļauj uzlabot tās kvalitāti.
Ja tuvredzība pārsniedz trīs dioptrijas, redze būs dabiskāka ar kontaktlēcām, jo brilles ierobežo redzes lauku. Taču, ja līdz šim nēsātas tikai brilles, ieliekot lēcas, cilvēks mēdz apjukt, jo apkārtējos objektus redz palielinātus. Savukārt, raugoties caur brillēm, attēls izskatās mazāks, nekā ir patiesībā. Tomēr arī kontaktlēcu īpašnieki nevar iztikt bez brillēm, jo acis ik pa laikam jāatpūtina, turklāt lēcas nevajadzētu izmantot, kad ir iesnas, jo mikrobi no deguna var nokļūt acīs.
