Par dienēšanu ārvalstu armijās būs kriminālatbildība 0
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, nosakot cietumsodu par dienēšanu vairāku ārvalstu bruņotajos spēkos un dažādās militārajās vai drošības struktūrās. Izņēmums noteikts tām personām, kuras dienē Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts armijā.
Aizsardzības ministrijas (AM) virzītie un šodien akceptētie grozījumi nosaka, ka par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Iepriekš Saeima pieņēmusi arī AM sagatavotos saistītos grozījumus Nacionālās drošības likumā, arī šajā likumā nosakot augstāk minēto dienēšanas aizliegumu.
Izņēmums gan attieksies uz Latvijas pilsoņiem, kas dienē Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijā, Brazīlijā vai Jaunzēlandē, kā arī tādas valsts dienestā, ar kuru noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dienēs otrās pilsonības valstī un ja tas nebūs brīvprātīgs dienests, un ja dubultā pilsonība būs izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.
Personām, kuras sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1.janvārim, likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams no 2018.gada 1.janvāra.
Noteikts arī, ka Latvijas nepilsonim aizliegts dienēt ārvalsts dienestā.
Izmaiņas veiktas, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat Latvijas valstspiederīgo militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību, skaidro AM.
