Foto – LETA

Taču ir arī labās ziņas. Pirmkārt, lielai daļai krievu jauniešu Baltijas valstīs ir imunitāte pret Krievijas propagandu. Viņi vairāk tiecas pēc Eiropas vērtībām un iesaistās savas valsts dzīvē. Vēl viena laba ziņa – viltus ziņas tomēr nepadara cilvēkus agresīvus. Varbūt to varēja vērot 2014. gadā, bet tagad vairs ne. Ļoti labi, ka pēc 2014. gada Baltijas valstu vara sapratusi, ka Krievijas propaganda ir problēma, un ir sperti pretsoļi. Ietekme ir arī tam, ka Baltijas valstīs no Krievijas ierodas cilvēki, kuri bēg no pašreizējā Maskavas režīma. Viņi brauc uz šejieni ar pavisam citu attieksmi. Tā ir viņu izvēle, viņi vēlas dzīvot brīvās valstīs, Eiropā.

Ko vēl vajadzētu darīt. Ir teiciens – brīdināts, tātad pasargāts. Ja problēma ir apzināta, tas jau ir ļoti labi. Būtu jāattīsta kvalitatīvi krievvalodīgie mediji. Būtu jāliek Krievijas TV kanāliem atbildēt par nepatiesu informāciju. Kaut vai ar prasību tiesā – lūdzu, meļu kungi, atbildiet. Ja tas turpinās Pirmajā Baltijas kanālā vai citur, tad var izdarīt kā Britānijā, kur kanālam “Russia Today” jau piedraudēts ar slēgšanu. Te nevar būt atrunas par vārda brīvību, jo informācijas brīvība nav dezinformācijas brīvība. Ir jāaktivizē darbs ar krievu jaunatni, jāmāca tai valsts valoda, jāiesaista politiskajā un kultūras dzīvē. Ir profesionālas organizācijas, kas nodarbojas ar viltus ziņu atmaskošanu, piemēram, Ukrainā, Krievijā, Čehijā. Ar tām vajag sadarboties. Visbeidzot skolās vajadzētu ieviest mediju pratības mācību, lai cilvēkus mācītu atšķirt viltus ziņas un īstas ziņas.

Artēmijs Troickis, publicists

Runa Valsts prezidenta organizētajā diskusijā “Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas – gruzdošais drauds Latvijā” 19.05.2017.

Tulkojis Māris Antonevičs