Patvaļīga būvniecība – no formāla pārkāpuma līdz nopietnam riskam sabiedrībai 0
Autors: Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs
Vairāk nekā puse (56%) respondentu uzskata, ka izmaiņas normatīvajos aktos un patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīniju izstrāde sakārtotu nozari un mazinātu patvaļīgas būvniecības gadījumus, liecina Būvniecības valsts kontroles biroja veiktā aptauja. Lai gan biroja dati liecina, ka patvaļīga būvniecība ir salīdzinoši izplatīta prakse, būtu svarīgi nošķirt ļoti smagus pārkāpumus, piemēram, krasta kāpu apbūve, un nelielus pārbūves darbus savā īpašumā. Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama prakse, jo tā grauj tiesisko kārtību un rada būtiskus riskus gan sabiedrībai, gan konkrētām personām. Tā nav tikai formāla normatīvo aktu neievērošana, jo, atkarībā no patvaļīgas būvniecības apjoma un rakstura, sekas var būt smagas un ilgtermiņa.
Patvaļīgās būvniecības raksturs un apjoms var atšķirties
Pirmkārt, patvaļīgas būvniecības process un vēlāk arī šādu būvju lietošana var radīt tiešus riskus cilvēku veselībai un dzīvībai, jo netiek nodrošināta būvju atbilstība drošības standartiem. Otrkārt, ir gadījumi, kad būvniecība notiek stratēģiskās infrastruktūras objektos, kas var ietekmēt visas sabiedrības drošību, vai aizsargājamās dabas teritorijās un tiek ietekmētas svarīgas dabas vērtības.
Treškārt, patvaļīga būvniecība var neatgriezeniski kaitēt kultūrvēsturiskajam mantojumam un pilsētplānošanai kopumā, izjaucot teritorijas attīstības līdzsvaru. Tāpat jāņem vērā patērētāju un komersantu tiesību aspekti – personas, kuras iegādājas īpašumu, var nonākt situācijā, kad vēlāk atklājas būtiski tiesiski vai tehniski ierobežojumi, kas ietekmē īpašuma vērtību un izmantošanu.
Ne visi gadījumi ir vienādi
Vienlaikus jāatzīst, ka ne visi patvaļīgas būvniecības gadījumi ir vienādi. Ja būvniecība neskar iepriekš minētos būtiskos riskus, ir pamats diskutēt, vai normatīvais regulējums vienmēr ir nepieciešams tik stingrā apjomā. Piemēram, nelieli dzīvojamo telpu remonti vai teritorijas labiekārtošanas darbi, ja tos pasūtījis pats īpašnieks un kas nerada apdraudējumu drošībai, videi vai trešajām personām, būtu vērtējami atšķirīgi, lai izvairītos no pārmērīgas formalitāšu sodīšanas.
Pasūtītāja riski un atbildība
No pasūtītāja skatu punkta galvenais risks patvaļīgas būvniecības gadījumā ir saistīts ar būves drošu lietošanu. Papildus tam pastāv ievērojams komerciālais risks, piemēram, izmaksas būves uzturēšanai, iespējamais īpašuma vērtības samazinājums, kā arī situācijas, kad būvvalde uzliek par pienākumu novērst trūkumus vai pat ar tiesas spriedumu tiek uzdots būvi nojaukt (tas gan notiek ārkārtīgi reti). Pasūtītājs var saskarties arī ar administratīvo, krimināltiesisko un civiltiesisko atbildību, tostarp par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
Plašāks atbildības spektrs – būvkomersantam
Savukārt būvkomersantam patvaļīga būvniecība rada vēl plašāku atbildības spektru. Tā var izpausties administratīvo vai kriminālo sodu veidā, civiltiesiskajā atbildībā par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī profesionālajā atbildībā, ja pārkāpumā ir iesaistīts sertificēts būvspeciālists. Šādos gadījumos sertificēšanas iestāde vērtē būvspeciālista atbildību, kas var beigties arī ar sertifikāta zaudēšanu. Cietušās personas var būt gan pasūtītājs, gan būvkomersanta darbinieki, gan trešās personas, piemēram, zemes īpašnieki, ja uz viņu zemes notikusi nesaskaņota būvniecība.
Prakse “vispirms būvēt, pēc tam saskaņot” nav pieļaujama
Par to, cik bīstama var būt prakse “vispirms būvēt, pēc tam saskaņot”, spilgti liecina arī Jēkabpils gadījums, kur cietuma teritorijā tika veikta būvniecība bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Šāda rīcība ir pretrunā Civillikuma principiem un rada nopietnus jautājumus par atbildību un uzraudzības efektivitāti, jo būvniecība bez īpašnieka piekrišanas tiesiskā valstī nav pieļaujama.
Lai būvkomersanti pārliecinātos, ka darbi tiek veikti korekti un atbilstoši visiem nosacījumiem, jāņem vērā, ka būvkomersants tiek prezumēts kā savas jomas profesionālis. Latvijas būvniecības sistēma balstās uz sertificētu būvspeciālistu iesaisti, kas noteiktā sarežģītības līmenī ir obligāta. Taču arī gadījumos, kad sertificēta speciālista iesaiste nav obligāta, būvkomersantam ir pilna atbildība izveidot iekšēju kvalitātes kontroles sistēmu un pārliecināties, ka darbi tiek veikti tiesiski un droši. Atbildību par pārkāpumiem nevar aizstāt ar atrunu par birokrātiju – būvniecības jomā prasības pastāv sabiedrības drošības un tiesību aizsardzības vārdā.
