Slepeni ierakstītas sarunas nav pierādījums? Bīstams precedents Latvijā saistībā ar būvniecības karteli 0
Gads sācies ar spriedzi tiesībsargājošo iestāžu un Augstākās tiesas starpā. Strīdus pamatā ir slepeni noklausītās uzņēmēju sarunas, kas kļuva par centrālo pierādījumu tā dēvētā būvnieku karteļa atklāšanā. Senāts pateicis, ka KNAB nevarēja dāsni dalīties ar operatīvajā darbībā iegūtajiem materiāliem, un Konkurences padome sarunas nedrīkstēja izmantot kā pierādījumus. Tāpēc lieta jāatgriež jaunai izskatīšanai. Konkurences uzraugu asi kritizē spriedumu. Tas neesot tikai juridisks pavērsiens vienā procesā, bet gan bīstams precedents, kas var paralizēt tiesībsargājošo iestāžu spēju nākotnē atklāt slepenas un aizliegtas vienošanās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Par būvnieku karteli sabiedrība uzzināja pirms sešiem gadiem. KNAB kopā ar Konkurences padomi veica izmeklēšanas darbības pie lielākajiem būvniecības flagmaņiem. Kompāniju īpašniekus, faktiskos vadītājus izsauca un nopratināja. Tomēr kukuļdošanu lielā apmērā nepierādīja un KNAB kriminālprocesu izbeidza. Bet lietā iegūtos pierādījumus – Taureņu pirtī un pamatā bijušajā zvejnieku kolhoza “Jūraslīcis” teritorijā ierakstīto būvnieku sarunu atšifrējumus nodeva Konkurences padomei.
Tā savā izmeklēšanā konstatēja smagāko no konkurences tiesību pārkāpumiem – aizliegtu vienošanos jeb karteli.
Turpat 90 publiskos iepirkumus vairāku gadu garumā savā starpā sadalīja 10 būvkompānijas.
Kopējā iepirkumu summa ir vairāk nekā iespaidīga 686 989 991 eiro. Konkurences padome uzskata, ka kartelī bija iesaistīta SIA “Skonto Būve”, SIA “Re&RE”, SIA “RERE BŪVE”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Merks”, “LNK Industries”, SIA “Abora”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, un SIA “Velve”.
Sodīja visus, izņemot RBSSKALS Būvvadība, jo tai bija iestājusies maksātnespēja. Savukārt “VELVE”, ko sarunās pārstāvēja Māris Martinsons, ar Konkurences padomi noslēdza izlīgumu, faktiski piekrītot konstatētajiem faktiem par karteļa vienošanos esamību.
Būvnieki, kuriem uzliktais naudas sods pārsniedza 16 miljonus eiro, lēmumu apstrīdēja Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa piekrita Konkurences padomes savāktajiem pierādījumiem, ka tirgus dalībnieki ilgstošā laika periodā veikuši godīgai konkurencei pretējas darbības, sadalot savā starpā lielākos būvniecības iepirkumus, un, ka viņiem piemērotais sods bijis samērīgs.
Uzņēmumi apstrīdēja tiesas spriedumu Augstākajā tiesā. Senāts savu nolēmumu paziņoja dienu pirms Ziemassvētkiem. Kaut spriedums ir praktiski iznīcinošs visai lietai, sabiedrību par savu lēmumu Augstākā tiesa informēja vien ar rakstisku preses relīzi.
Rudīte Vīduša, Augstākās tiesas senatore pauda: “Vienkārši par to steigā nepadomāja. Kā vienmēr. 23.decembris. Ziemassvētki. Tur nav cita iemesla. Būtu vajadzējis. Vienkārši nepadomāja.”
Senāts atcēlis zemākās instances spriedumu, pasakot, ka Konkurences padome nedrīkstēja izmantot slepeni noklausītu sarunu ierakstus kā pierādījumus šajā lietā. Operatīvo darbību veikšana ir nopietna iejaukšanās personas pamattiesībās, privātās dzīves neaizskaramībā, un pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos – smagu noziegumu atklāšanā.
Tā kā Operatīvās darbības likumā nav tieši ierakstīts, ka var noklausīties sarunas karteļa atklāšanai, tad Konkurences padome no KNAB saņemtos sarunu atšifrējumus savā administratīvajā lietā esot izmantojusi neatļauti, norāda senatore.
Rudīte Vīduša norāda: “Mēs nonācām pie secinājuma, ka šādus pierādījumus pie mums Latvijā nav pieļaujams izmantot administratīvajā lietā. Apgabaltiesa paņēma normas, kas vispār ļauj kriminālprocesa materiālus nodot tālāk. Tāpat paņēma vispārīgās normas, kas vispār ļauj Konkurences padomei paņemt informāciju, visādu, salika kopā un pateica: “Ar to pietiek”. Bet tas tā nesanāk arī pēc ECT sprieduma, kur viņi precīzi par šo pateica, ka tā ir tāda, es teikšu saviem vārdiem – tas ir kā caur sētas durvīm panākt patvaļīgi informācijas izmantošanu citiem mērķiem.”
Ieva Šmite, Konkurences padomes priekšsēdētāja, tam nepiekrīt: “Šeit nav nekādi “pa sētas durvīm” iegūti pierādījumi. Konkurences padome var ierosināt lietu, saņemot informāciju no jebkuras valsts institūcijas. Tiesa ļoti šauri ir paskatījusies uz šīs lietas apstākļiem. Pēc būtības formāli pieejot tikai Operatīvās darbības regulējuma kontekstā par nodošanu. Nav vērtējusi šo samērīgumu, par sabiedrības interesēm.
Vai tiešām atsevišķu personu tiesības uz neaizskaramību kriminālprocesā ir vērtējama augstāk par visas sabiedrības interesēm atklāt un novērst šāda apmēra pārkāpumu?
Ja mēs atceramies faktus, tad tā ir ilgstoša piecu gadu garumā īstenota vienošanās, starp 10 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, par ļoti ievērojamām līguma summām(..) Tur ir ietekmēts gan valsts budžets, gan Eiropas savienības līdzfinansējums, un galu galā godīga konkurence.
Pretējā gadījumā tad, kāds ir šis vēstījums? Ļaut turpināt dalīt šos iepirkumus, kas apdraud visas valsts ekonomiskās intereses?”
Konkurences padomes vadītāja uzsver, ka šāda mēroga un līmeņa karteli atklāt ar citiem pierādījumiem, bez noklausīšanās, nebūtu iespējams. Jo dalībnieki šādu vienošanos panākuši un uzturējuši mutiski, neatstājot citus nozīmīgus pierādījumus. Karteļi savas vienošanās neprotokolē; tās ir mutiskas, slepenas un rūpīgi maskētas sarunas pirtīs, restorānos vai privātās telpās.
Ineta Cīrule, KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas jautājumos, raidījumā pauda: “Man kā amatpersonai ir divējāda sajūta, vai man tagad iegūstot šādu informāciju, tā ir jāpatur un jāpaslauka zem tepiķa (tautas valodā runājot)? Un tad ir jautājums, vai paejot pāris gadiem man neteiks, kāpēc Cīrule, tu esi šo noklusējusi šo informāciju? Un, vai tas, ka KNAB kā iestāde noklusē šo informāciju, tam nebūs tālējošas sekas?”
“Nekā personīga” zināms, ka arī cita – ceļu būves karteļa pierādīšanai kā pierādījumi kalpojušas noklausītas sarunas. Pirms diviem ar pus gadiem vairāk nekā četru 4 miljonu eiro sods tika piemērots akciju sabiedrībai “A.C.B”, akciju sabiedrībai “Ceļu pārvalde” un SIA “Strabag”. Arī šajā gadījumā aizliegtā vienošanās galvenokārt notika mutvārdu formā. Konkurences uzraugi ieguva informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas tikšanās restorānā “32.augusts”, tenisa klubā “ACB”, lai apspriestu dalības nosacījumus “Latvijas valsts ceļu” organizētajos iepirkumos.
Plašāk uzziniet pievienotajā video sižetā!
