Foto-LETA

Pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atsāk Zinātņu akadēmijas koncertzāle 9

Oficiālā atklāšanas koncertā sestdien, 20. septembrī, skatītājiem durvis vēra jauna koncertvieta Rīgā – pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atjaunotā veidolā atsāka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes amfiteātra zāle ar skatuvi.

Reklāma
Reklāma
Kad visas bikses spiež: kāpēc ar gadiem vēders kļūst apaļāks un kā to apturēt – padomi, kas patiešām strādā
Baiss atklājums satricina Lielbritāniju: noskaidrots, ka jaunās izlūkdienesta vadītājas vectēvs bijis bēdīgi slavenais “Miesnieks”
Veselam
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Lasīt citas ziņas

Tā turpinās savu darbu kā “Rīgas koncertzāle” ar 750 skatītāju vietām, orķestra bedri un, iespējams, skanīgāko akustiku Rīgā. Publikas interese par jauno koncertvietu ir liela – atklāšanas koncerta biļetes bija izpārdotas.

Koncertzāles renovācijas izmaksas ir aptuveni 300 000 eiro, kas nav vēl galīgā summa, jo rodas dažādi neparedzēti izdevumi, iepriekš “Latvijas Avīzei” atzina Juris Millers, koncertzāles atjaunotājs un nomnieks, pazīstamais izklaides pasākumu producents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr LZA prezidents Ojārs Spārītis atklāja, ka LZA plānojusi “atdzīvināt” 1972. gadā ugunsgrēkā cietušo un pēc tam neizmantoto koncertzāli jau “treknajos gados”, taču toreiz sāktā iniciatīva – izstrādātie projekti un papildu līdzekļu piesaistes plāni – līdz ar krīzi palikuši dziļi atvilktnēs.

“Sabiedrībā ir neviennozīmīgi viedokļi par to, kā izturēties pret šo padomju laika kultūras un arhitektūras mantojumu, tomēr pasaulē uzskata, ka viss, kas ar mums noticis, ir mūsu vēsture. Augstceltnes ēka ir ekskluzīva, te ir sarežģīta arhitektūra, ir marmors, bronza, cēlkoka paneļi, ģipša ciļņi, interesants dizains,” uzskata Spārītis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.