Pēc Orbāna sakāves Putins, iespējams, atradis jaunu sabiedroto Eiropas Savienībā 0
Pēc Ungārijas premjera Viktora Orbāna sakāves vēlēšanās uzmanība Eiropā arvien vairāk pievērsta citām valstīm, kurās varētu pastiprināties Krievijas ietekmes mēģinājumi. Kā raksta “The Washington Post”, īpaša uzmanība šobrīd pievērsta Bulgārijai, kur 19. aprīlī gaidāmas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Izdevums norāda, ka Maskava varētu censties atjaunot savas ietekmes pozīcijas Eiropas Savienībā, un Bulgārija šajā ziņā tiek uzskatīta par potenciāli nozīmīgu mērķi. Analītiķi pieļauj, ka Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlēšanu procesu, izmantojot līdzīgas metodes kā citās valstīs.
Jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām sociālajos tīklos aktivizējies kontu tīkls, kas popularizē jaunizveidotu politisko spēku, kas saistīts ar Rumenu Radevu, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem uz premjera amatu un bieži tiek raksturots kā Maskavai labvēlīgs politiķis.
Uzņēmums “Sensika Technologies”, kas analizē tiešsaistes saturu, konstatējis, ka ieraksti ar tēmturi #rumenradev publicēti aptuveni 60 reizes biežāk nekā tie, kuros atbalstīts viņa galvenais konkurents no partijas “Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību”.
Eksperti un diplomāti atzīst, ka pastāv bažas par iespējamu Kremļa iesaisti. Bijušais Bulgārijas vēstnieks Krievijā Ilijans Vasiļevs uzsvēra: “krievi ir ļoti, ļoti ieinteresēti vismaz daļēji kompensēt V. Orbāna zaudējumu Ungārijā.” Viņš piebilda, ka Maskava cer, ka Bulgārija varētu aizpildīt šo radušos tukšumu.
Arī Demokrātijas pētījumu centra direktors Martins Vladimirovs brīdinājis, ka Radeva atbalstītāju aktivitāte sociālajos tīklos varētu būt daļa no koordinētas ietekmes kampaņas. Savukārt Itālijas Starptautisko attiecību institūta pārstāve Natālija Toči norādīja: “Kremlis plāno dubultot centienus veidot jaunus tīklus”, piebilstot, ka Bulgārija vēsturiski bijusi salīdzinoši viegls mērķis.
Izdevums atgādina, ka līdz šim Radevs ieņēma galvenokārt reprezentatīvu prezidenta amatu un konsekventi iestājās pret plašāku atbalstu Ukrainai, kā arī pauda vēlmi uzlabot attiecības ar Maskavu. Analītiķi uzskata, ka viņš varētu kļūt par jaunu iespēju Krievijai nostiprināt savu ietekmi Eiropas Savienībā.
Tikmēr Bulgārijas varas iestādes jau iepriekš veikušas pasākumus, lai mazinātu ārējas iejaukšanās riskus. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju izveidojusi īpašu vienību, kas nodarbojas ar šādu draudu uzraudzību.
“Progresīvā Bulgārija”, ko vada Radevs, radusies salīdzinoši nesen, taču strauji guvusi popularitāti. Viņš sevi pozicionējis kā cīņas pret korupciju līderi laikā, kad protesti noveda pie valdības krišanas.
Vienlaikus eksperti norāda, ka pat uzvaras gadījumā Radevam nāksies veidot koalīciju ar citām partijām, kas, visticamāk, būs vairāk orientētas uz Rietumiem. Tiek uzsvērts arī, ka, atšķirībā no Ungārijas, Bulgārijas politiķi ir piesardzīgāki attiecībā uz Eiropas Savienības finansējumu, kuru nevēlas riskēt zaudēt.
Politologs Ivans Krastevs šajā kontekstā sacīja: “Radevs nekad neko nebloķēs. Pirmkārt, viņam nebūs savas valdības, un, lai stātos pretī 26 dalībvalstīm, ir nepieciešama liela vara.”
