“Putins joprojām baidās no NATO.” Igaunijas prezidents aicina palielināt aizsardzības izdevumus 0
Kamēr karš Ukrainā turpinās un spriedze Eiropā nemazinās, izskan skaidrs signāls no Baltijas. Igaunijas prezidents Alars Kariss uzsver, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins NATO joprojām uztver kā nopietnu spēku, taču aliansei pašai ir jādara vairāk, lai saglabātu šo pārsvaru.
Krievijas diktators Vladimirs Putins joprojām baidās no NATO, taču aliansei ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT sacīja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
“Es neticu, ka Putins uzskata NATO par vāju vai par “papīra tīģeri”. Mēs patiešām esam spēcīgi. Pretējā gadījumā ģeopolitiskā situācija būtu pilnīgi citāda. Tāpēc es uzskatu, ka Putins joprojām baidās no NATO, jo tā ir ļoti spēcīga aizsardzības organizācija,” teica Kariss, kurš ceturtdien turpina divu dienu valsts vizīti Lietuvā.
“Bet, protams, mums vajadzētu ieguldīt vairāk resursu šajā organizācijā. Karš Ukrainā ir devis mācību – mēs esam sākuši saprast, kas NATO patiešām ir nepieciešams,” teica Igaunijas prezidents, piebilstot, ka “mēs visi zinām, ka Krievija saprot tikai spēka valodu”.
Trešdien kopīgā preses konferencē Kariss un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda teica, ka viņi neuzskata ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku NATO partneriem par alianses beigām, uzsverot organizācijas ilgo vēsturi un tās nemainīgo nozīmi.
“Notiek zināms vārdu karš, un jūsu minētie izteikumi ir daļa no tā, bet es to neuzskatu par reālistisku. Prezidents Tramps pilnīgi labi saprot, ka ASV ir svarīgi palikt NATO,” Kariss teica LRT.
Viņš norādīja, ka ar Nausēdu apspriedis, ka aliansei vajag gan ASV iesaisti, gan dalībvalstu lielākus ieguldījumus aizsardzībā.
Kad viņam jautāja par iespēju izveidot Eiropas Savienības armiju, Kariss atbildēja, ka mazām valstīm, piemēram, Igaunijai, jau ir pietiekami daudz cilvēku, kas spēj cīnīties, un, ja tiktu izveidota kopīga armija, tās efektivitāte atšķirtos no valsts uz valsti.
“Zināmā mērā mēs esam gatavi, bet tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka Krievija vismaz nākamajos divos vai trīs gados neplāno mums uzbrukt,” teica Igaunijas prezidents.
Bažas par iespējamu NATO sašķelšanos pastiprinājās pēc tam, kad Tramps draudēja atņemt Grenlandi, kas ir Dānijas pārvaldīta teritorija, un kritizēja sabiedrotos par to piesardzīgo nostāju saistībā ar spriedzi ar Irānu.
