Kokteilis
Mīli

Personisks mātes stāsts par sekām bērnam pēc alkohola lietošanas grūtniecības laikā0

Foto no washingtonpost.com

Kāda māte – Keitija Mičela (61) vēlas pastāstīt jums savu personisko stāstu, kā veidojusies viņas un meitas dzīve dēļ tā, ka gaidot šo atvasi – meitu Kārliju – viņa lietoja alkoholu.

Māte par šo faktu nav lepna, un te nav nekā atdarināšanas vērta. Tā ir vienkārši salta patiesība. Pusaudzes gados Keitija lietoja alkoholu, kad iznēsāja meitu Kārliju, raksta ASV laikraksts “The Washington Post”. Tā bija riskanta, ja ne apzināta kļūda, kura noteikusi abu sieviešu dzīves.

Kārlija tagad ir 43 gadus veca, bet viņas attīstība ir līdzvērtīga pirmklasniecei. Mājā, kurā viņa dzīvo kopā ar māti un patēvu, viņa vāc lelles, “Hello Kitty” krāsojamās un uzlīmju grāmatas. Kārlijai ir augļa alkohola sindroms, kas radies, jo māte grūtniecības laikā lietoja alkoholu. Viņa ir viegli vadāma un manipulējama, nevar paredzēt, kāda uzvedība var izrādīties bīstama. Viņa var sekot tikai vienam notikumam laikā un nesaprot lietu secību. Viņa var pāriet pāri ielai, ja deg zaļā gaisma, bet kad gaisma ir izdzisusi, viņa var joprojām atrasties mašīnu priekšā. Kārlijai patīk valkāt skaistas drēbes, bet viņa aizmirst iztīrīt zobus.

Keitijai meitas dzīve atgādina vējā aizpūstu solījumu. “Es ļoti dievinu savu mīļo meitu,” saka Keitija. “Viņa vienmēr ir nevainīgs bērns. Bet nepaiet ne diena, kad es sev jautāju – “Kas būtu, ja?… Ja alkohols nebūtu bijusi daļa no manas dzīves?””.

“Tomēr mūsu ģimenē Kārlija ir svētība. Viņa sniedz prieku ikvienam, kurš viņu pazīst,” saka Keitija, un papildina: “viņai sirds plīst pušu par to, kāpēc Kārlijai ir invaliditāte.”

Tomēr Keitija teic, ka tā vietā, lai iegrimtu naidā pašai pret sevi un sevis vainošanā, viņa redz savu sūtību stāstīt viņas un Kārlija stāstu, lai citi nepieļautu tās pašas kļūdas. “Es būtu slikts cilvēks, ja es nedarītu neko, kas ir manos spēkos, lai novērstu līdzīgu situāciju citiem bērniem.”

 

Alkohols kā ģimenes vēsture

Keitijas ilgstošās attiecības ar alkoholu ir saistāmas ar laiku teju kopš dzimšanas. Viņa uzauga Rokvillā, Mērilendas štatā kā piektais bērns septiņu bērnu ģimenē, kurā, kā viņa saka, problēmas tika apzinātas pavirši un reti apspriestas. Jo sevišķi tas attiecas uz alkoholismu, kurš bija daļa no Keitijas ģimenes vēstures.
1964. gadā, kad Keitijai bija desmit gadu, viņas vecāki atvēra restorānu Olnijā, kurš viņiem piederēja nākamos 33 gadus.

Keitija un visi viņas brāļi un māsas palīdzēja vecākiem uzņēmumā, kurš viņus ievilka naktskluba atmosfērā. “Klienti nāks uz vakariņām, pēc tam dejos un dzers visu nakti. Vienos naktī viņi “kleperos” pie savām automašīnām un brauks mājās,” Keitija raksturo restorāna ainiņas.

Kad Keitijai bija jau 12 gadu, viņa jau savā dzīvē bija vairākas reizes piedzērusies un atklājusi, ka viņai patīk alkohola radītā eiforija. “Dzeršana lika man justies pieaugušākai, pievilcīgākai, gudrākai un palīdzēja man plūst kopā ar pārējo pasauli,” atceras Keitija. Haotiskajā, ar brāļiem un māsām pārpildītajā mājsaimniecībā, viņa bija  “neredzamais bērns”, un neviens nepamanīja, ka viņa lieto alkoholu.

Kad Keitijai bija 14 gadu, viņa bija līgavas māsa savas māsas kāzās. Keitija atceras ka tajās viņa dzērusi alus kausu pēc kausa, līdz pamatīgi piedzērusies, aizbēgusi no pasākuma – vēl pirms tika uzņemtas kāzu fotogrāfijas.

“Atskatoties uz to laiku, varu teikt, ka jau tad biju agrīna alkoholiķe, kura piedzīvoja arī prāta aptumšošanās brīžus. Pārējie bija aizņemti ar izdzīvošanu un savām lietām, un neviens nepamanīja, ka man nepieciešama  palīdzība.”

Desmitajā klasē Keitija palika stāvoklī. Viņa apprecējās ar bērna tēvu – pusaudžu gadu draugu un izstājās no skolas. Viņu bērns piedzima mēnesi pēc tam, kad Keitijai svinēja savu 17. dzimšanas dienu. Bērns bija veselīgs un Keitija devās atpakaļ uz bāru apkalpot klientus. Pēc deviņiem mēnešiem viņai atkal iestājās grūtniecība.

Sieviete atceras, ka toreiz cilvēki mēdza teikt: “Ja tu vēlies lielu un veselīgu bērnu, ik dienas izdzer alu” vai “sarakanvīns ir labs bērna asinīm.”. Keitija atkal dzēra grūtniecības laikā, bet parasti tikai draugu vidū. Nedēļas nogalēs viņa izdzēra vīna pudeli vai četrus līdz piecus alus kausus.

Dzeršana nebija vienīgais viņas riskantais paradums. “Es maz ēdu, smēķēju, strādāju bāros un dzēru alkoholu. Nekas no uzskaitītā nenāk par labu veselīgai grūtniecībai.”

1973. gadā, dažus mēnešus pēc tam, kad Keitijai palika 18, piedzima Kārlija.

Zinātnes atklājums nāk par vēlu

Togad pētnieki no Vašingtonas Universitātes medicīnas skolas nāca klajā ar būtisku pētījumu, kurā tika aprakstīti bērni ar fiziskiem un intelektuāliem traucējumiem, kuru mātes bija daudz lietojušas alkoholu grūtniecības laikā. Alkohols pēc pētnieku teiktā bija teratogēns – viela, kas nogalina vai bojā attīstībā esošās šūnas. Viņi pirmoreiz lietoja jēdzienu “Augļa alkohola sindroms”. Šī informācija bija novēlota, lai uzlabotu Keitijas un Kārlijas situāciju.
Kopš dzimšanas Kārlija sastapās ar relatīvi mazām veselības problēmām, kuras pediatram nelika aizdomāties, ka ar Kārliju situācija nav laba. Kad viņa nespēja nosēdēt un bija lēnīga, lai sasniegtu citus attīstībai nepieciešamos rādītājus, ārsti Keitijai teica, ka viņas bērnam ir attīstības aizkavēšanās un to radījušas Kārlijas hroniskās ausu infekcijas.

Kārlijai kļūstot vecākai, viņas problēmas kļuva acīmredzamākas. Meitenei bija problēmas ar motoriku, mazs kustīgums un runas attīstības aizkavēšanās. Vienubrīd ārsts viņai uzstādīja diagnozi – cerebrālā trieka, kuras simptomi ir līdzīgi augļa alkohola sindromam. Vēlāk atklājās, ka uzstādītā diagnoze ir kļūdaina, jo tolaik ārstiem pat prātā neienāca, ka bērniem varētu būt augļa alkohola sindroms. “Ļoti maz ārstu ir apmācīti, lai diagnosticētu šo traucējumu, un toreiz šādu gadījumu bija maz. Neviens man toreiz nevaicāja par alkohola lietošanu,” atceras Keitija. Tolaik viņa turpināja dzert.

Keitijas dzīve kļuva vēl haotiskāka – izlikšanas no mājokļa, darba zaudēšana, šķiršanās, nelikumīga narkotiku lietošana un pat domas par pašnāvību. Viņai piedzima vēl trīs bērni, kuru grūtniecības laikā viņa dzēra.

Viņas trešais bērns – meita, – piedzima vesela. Kad viņa ceturto reizi palika grūta, viņa bija kļuvusi arī atkarīga no heroīna. Pēc sešiem mēnešiem dzemdībās viņas puisēns nomira. 1982. gadā viņai piedzima piektais bērns, meitene Keiša. Viņa pārstāja elpot savā bērnu gultiņā pēc desmit nedēļām. Kad Keitija devās modināt bērnu un atrada viņu bez dzīvības pazīmēm, viņa piedzīvoja nervu sabrukumu.

“Viss, ko es atceros ir, ka es kliedzu un kliedzu. Policija mani aizveda uz psihiatrisko klīniku Saiksvillā, kur ārsti saprata, ka esmu atkarīgā, nevis neprātīga. Mani aizsūtīja uz stacionāru detoksikācijai,” atceras Keitija.
Līdz ko viņa atguvās, viņa izlēma mainīt savu dzīvi. Pēc 30 dienu terapijas stacionārā viņa turpināja desmit mēnešus ārstēties terapeitiskajā kopienā. Šajā laikā Keitija nolika savus vidusskolas eksāmenus. Viņa atgriezās pie vecākiem, devās uz vakara nodarbībām un iemācījās pamatus, kuri jāzina mātei. Viņai bija 30 gadi…

Drīz vien viņu pieņēma darbā par konsultanta palīgu Montgomerija slimnīcas detoksikācijas centrā, un viņa kļuva par sertificētu atkarību konsultanti.

Pirmoreiz Keitija par kokaīna ietekmi uz augļa attīstību uzzināja 1988. gadā profesionāļu konferencē un apjauta, ka daudzi no simptomiem, par kuriem tika runāts, bija līdzīgi Kārlijas situācijai. “Es nebiju lietojusi smēķējamo kokaīnu, kad iznēsāju Kārliju. Es lietoju alkoholu, līdz ar to brīnījos, vai alkohols bija radījis Kārlijas problēmas. Es nekad iepriekš nebiju dzirdējusi par šādu risku,” atceras Keitija.

Tolaik Kārlija bija pusaudze, bet visos iespējamos veidos savā attīstībā krietni atpalika no saviem klasesbiedriem. Viņa nevarēja pateikt cik ir pulkstenis vai braukt ar riteni, viņa nespēja saprast naudu vai abstraktus matemātikas jēdzienus.

1989. gadā, kad Kārlijai bija 16 gadi, Keitija viņu aizveda uz Džordžtaunas Universitātes slimnīcu. Pēc neskaitāmām pārbaudēm, kas ilga pāris dienas, Keitija sēdēja kopā ar ārstu komandu, lai sagaidītu spriedumu. Ģenētiķis runāja pirmais: “Jūsu meitai ir augļa alkohola sindroms. Keitijas alkohola lietošana grūtniecības laikā bija saistāma ar Kārlijas smadzeņu bojājumiem uz mūžu.

“Es domāju, ka es nomiršu no skumjām un vainas sajūtas. Tā bija viena no manas dzīves sliktākajām dienām, un tajā brīdī es apzinājos, ka man kaut kas jādara, lai kas līdzīgs nepiemeklētu citus bērnus,” atceras Keitija.

Apziņa par sūtību

Pašlaik Keitija ir ASV Nacionālās Augļa alkohola sindroma organizācijas viceprezidente. Tā ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir palielināt zināšanas par riskiem, lietojot alkoholu grūtniecības laikā un šādas uzvedības ietekmi uz ģimeni. Viņa cer, ka, runājot publiski par savu stāstu, viņa raisīs sabiedrībā diskusiju par šo jautājumu un varbūt atturēt jaunās māmiņas no tā, ko darīja viņa.

Statistikas dati par Augļa alkohola sindromu nav ļoti skaidri, bet kāds no nesen veiktajiem pētījumiem pieļauj, ka ap diviem līdz pieciem procentiem bērnu ASV un dažās Eiropas valstīs var būt kāda no augļa alkohola sindroma formām.

Cik daudz alkohola ir par daudz?

Pērn oktobrī Amerikas Pediatrijas Akadēmija ziņoja, ka nav zināms, kāds būtu drošs alkohola lietošanas līmenis jebkurā grūtniecības trimestrī. Taču ASV Slimību kontroles un profilakses centrs uzsver, ka viena desmitā daļa no grūtniecēm alkohola lietošanu vispār neatzīst kā risku. Kalifornijas universitātes Sandjego profesors pediatrijā Kenets L. Džonss, kurš bija viens no līdzautoriem 1973. gada pamatpētījumam par FASD, atzīst, ka katram auglim ir individuāli riska faktori, kurus nosaka abu vecāku ģenētika, tāpat kā grūtnieces ēšanas paradumi, tādēļ ir gandrīz neiespējami noteikt, cik daudz alkohola ir par daudz. “Bet kāpēc raizēties uzliekot lieku smagumu par to? Kāpēc riskēt ar sava bērna nākotni?,” retoriski jautā ārsts.

“Vainas apziņa un sirdsapziņas pārmetumi ir sāpīgi, bet ir vēl skaudrāk domāt, par ko Kārlija varēja kļūt – medicīnas māsu, kā viņa to vēlējās, kad viņai bija desmit gadu, vai par sievu un māti. Viņai nekā no tā nebūs, jo es grūtniecību laikā dzēru. Es nekad nebūtu apzināti kaitējusi savam bērnam, bet tas, ko es nezināju, beidzās ar to, ka viņai liedzu tik daudz iespēju!” teic Keitija.

Saistītie raksti

Kārlijas laiks ir patīkami un pilnvērtīgi piepildīts, par to rūpējas viņas gādīgā ģimene. Ikdienā viņai palīdz asistents, kamēr Keitija un viņas vīrs ir darbā. Kārlija nodarbojas ar zumbu un ūdens aerobiku un dodas iepirkties pārtikas veikalā, un katru piektdienu viņa dodas uz teātri vai kino. Viņa vienu pēcpusdienu nedēļā strādā apmaksātā darbā apģērbu veikalā netālu no savām mājām Olnijā. darbā par noliktavas pārzini, viņai palīdz mentors. Nedēļas nogalēs viņa piedalās sociālajās aktivitātēs, kuras cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā Montgomerijas apgabala Terapeitiskās rekreācijas departaments.

Katru vakaru Kārlija uzvelk kādu no savām “Hello Kitty” pidžamām. Keitija viņu apgulda gultā, blakus Kārlijas divām mīļākajām lellēm – Laurai Lizai un Eiprilai. Kvēlojot naktslampiņai pie viņas gultas, Kārlija uzsmaida Keitijai, sakot: “Es mīlu tevi, māmiņ!”

 

Avots: The Washington Post

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 skarbas patiesības par mīlestību: visi to zina, bet neviens negrib atzīt
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Lauma, Ilvars un Halina
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Keita Midltone rupji pārkāpusi karalisko protokolu, bet tas palicis nepamanīts!
1 diena

Lasītākie

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi
Intervija 11 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Eiropas Komisija apstiprinājusi 250 miljonu eiro ieguldīšanu “airBaltic” kapitālā
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Levits darbojas tik pasīvi, lai nesašūpotu valdību. Profesore Kreituse par prezidenta darbu gada griezumā 2
9 stundas
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Kā VID izbeidz no sabiedrības acīm slēpto kriminālprocesu pret “savu” degvielas zagli 5
16 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Diktators, kurš kļūst smieklīgs, vairs nav bīstams. Viņa dienas ir skaitītas
9 stundas