Kā sadzīvot ar hronisko limfoleikozi? 0
Kā sadzīvot ar hronisko limfoleikozi? M. TETEROVSKA GULBENĒ
Hroniska limfoleikoze ir ļaundabīga asinsrades slimība, biežākā no visām leikozēm. Tā attīstās kaulu smadzenēs, kur nekontrolējami aug vēža bojāti limfocīti, samazinās antivielu veidošanās, tāpēc ļaundabīgās šūnas ar asinīm izplatās pa visu organismu un samazina imunitāti.
Slimības sākumā sūdzību nav. Risks dzīves laikā saslimt ar hronisku limfoleikozi ir 0,5%, vīriešiem lielāks nekā sievietēm. Varbūtību palielina ģimenes slimību vēsture ar hronisku limfoleikozi. Nespecifiski simptomi un sūdzības rodas vēlāk – samazinās darbaspējas, ir nogurums, neliels elpas trūkums un viegla svīšana vairākus mēnešus vai pat gadus. Dažreiz slimību konstatē, cita iemesla dēļ izmeklējot asiņu paraugu, vai cilvēki paši satausta palielinātus limfmezglus un par tiem pastāsta ārstam. Vēlāk atklājas, ka ir palielināta liesa un aknas.
Hroniska limfoleikoze skar galvenokārt cilvēkus vidēji 72 gadu vecumā. Ļoti reti tā ir jaunākiem par 40 gadiem un vēl retāk – bērniem.
Limfoleikozes gadījumā ārstēšanas metode atkarīga no slimības formas, smaguma un komplikācijām, turklāt iespējama gan mājās, gan slimnīcā. Šie kritēriji jāņem vērā, arī sadzīvojot ar slimību, kad ir sāpes, jālieto medikamenti, zemās imunitātes dēļ ir uzņēmība pret citām slimībām, ierobežojumi dzīvesveidā utt. Liela daļa slimnieku, izmantojot medicīnas sasniegumus, pielāgojas jaunajai dzīvei, un daudziem pat izdodas izveseļoties.
Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība uzsver, ka smagi slimiem pacientiem ir svarīga ne vien medicīniskā aprūpe, bet arī līdzcilvēku izpratne un atbalsts. Padomu neatsaka arī biedrības pārstāvji – tie, kuri jau bijuši līdzīgā situācijā.
