PMLP vadītāja Roze: “Vienalga, kur dzīvo Latvijas pilsonis, — valsts valoda ir jāzina!” 0
Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārzemēs, nereti saskaras ar situācijām, kas sazināšanās ar valsts iestādēm kļūst izaicinoša. Nereti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ierodas cilvēki, kuri uzsver, ka ir Latvijas pilsoņi, bet dzīvo, piemēram, Šveicē, un komunikācijā izmanto tikai krievu valodu. Šādas situācijas liek vaicāt — kāda ir pareizā pieeja? Vai turpināt ar šādiem cilvēkiem sarunu svešvalodā, vai tomēr runāt latviski, cerot, ka viņi sapratīs to, kas no viņiem tiek lūgts.
Maira Roze, PMLP priekšniece, TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda, ka šajos jautājumos iestāde ir kļuvusi stingrāka. “Mēs esam palikuši stingrāki šajos jautājumos. Īstenībā ir vienalga, kur dzīvo Latvijas pilsonis, bet, ja viņš ir Latvijas pilsonis, valsts valoda ir jāzina. Mēs tiešām jau diezgan konsekventi sākam runāt latviešu valodā un arī stāstām, kas viņiem jādara latviešu valodā,” uzsver Roze.
Viņa piebilst, ka gadās arī tādas situācijas, ka cilvēks nervozē un paliek dusmīgs, ka saziņa ar viņu notiek latviešu valodā: “Ja kādreiz tas bija daudz redzamāk, tad šobrīd es domāju, ka tie cilvēki ir mainījuši savu attieksmi un saprot, ka mums ir tādas tiesības ar viņu runāt tikai latviešu valodā. Var nākt arī ar tulku.”
Roze skaidro, ka šī pieeja palīdz nodrošināt gan skaidru komunikāciju, gan pareizu dokumentu apstrādi. “Dažreiz mums pārmet, ka mēs ar ārzemniekiem runājam krievu valodā, un šeit es gribētu teikt, ka mums ir nepieciešams, lai cilvēks mūs saprastu, un klātienē dokumentus var iesniegt tikai Ukrainas pilsoņi. Pārējiem ārzemniekiem ir jāiesniedz dokumenti vai nu elektroniski, vai pa pastu. Līdz ar to tie cilvēki, kas ir šajā zālē, runā krievu valodā, jo ukraiņi arī ļoti daudzi nezina citu svešvalodu,” skaidro Roze.
