Franks Gordons: Prasa aizvākt krievu “miernešus” – Moldovas prezidente jau nosaukta par “raganu” 4
Franks Gordons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 15. novembrī Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijusī premjermistre, rietumnieciski noskaņotā Maija Sandu, kas saņēmusi 56,28 procentus balsu, apsteidzot līdzšinējo prokremlisko prezidentu Igoru Dodonu (43,72%), šajā nabadzīgajā, bet reizē auglīgajā zemē sāka pūst jauns vējš, atgūta drosme runāt ar Kremli bez aplinkiem.
Jaunā Moldovas prezidente Maija Sandu, kura Maskavas impēristu aprindās jau nosaukta par “raganu”, nākusi klajā ar prasību aizvākt Krievijas bruņoto “miernešu” kontingentu no garās un šaurās sloksnes Dņestras upes austrumkrastā, kur kopš PSRS sabrukuma pastāv veidojums “Piedņestra”.
To apsaimnieko staļinistiska korumpantu kliķe, kam vienīgi ģeogrāfiski apstākļi neļauj saplūst ar Krievijas Federāciju.
Prasot aizvākt no Piedņestras “Krievijas karaspēka operatīvo grupu”, Maija Sandu ierosinājusi aizstāt šos “miernešus” ar neapbruņotiem civiliem novērotājiem, kurus pilnvarotu Eiropas Drošības un sadarbības organizācija – EDSO. Tas atbilstu vispārpieņemtai starptautiskai praksei vietās, kur pastāv neatrisināti konflikti.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pasteidzās “izskaidrot”: krievu karaspēks Piedņestrā pildot “ļoti svarīgas funkcijas”, nepieļaujot stāvokļa destabilizāciju.
Nelielais novads, kas Karabahā palicis pāri no “otrās armēņu valsts – Arcahas”, tagad uz ilgu laiku (līdz bezgalībai) kļuvis par faktisku Krievijas protektorātu, jo tur saimnieko līdzīgs Kremļa bruņoto “miernešu” kontingents.
Var saprast, ka Kremļa bruņotā “operatīvā grupa” Sandu prasībai neatsauksies, jo tur iedzīts pamatīgs “ķīlis” starp Ukrainu un Moldovu, kas abas vēlas kļūt par Eiropas Savienības un tālākā perspektīvā par NATO dalībvalstīm. Sandu uzvara Moldovas prezidenta vēlēšanās pastarpināti iedvesmo t. s. unionistus, kas nemitas atgādināt, ka moldāvi ir tie paši rumāņi un ka šis novads (Besarābija) atradās vienotas Rumānijas sastāvā no 1918. līdz 1940. gadam.
Zīmīgi, ka par Maiju Sandu prezidenta vēlēšanās visdedzīgāk balsoja daudzie uz Eiropu darba meklējumos aizbraukušie moldāvi, kuri vairs neelpo sasmakušo “pēcpadomju” gaisu.
