Foto – LETA/AFP

“Prieks, ka jūs beidzot nonācāt pie veselā saprāta. Ceru, ka tas jūs nepametīs arī turpmāk,” Streips par ASV lēmumu 0

Sākšu šonedēļ ar faktu, ka Latvijai ir jauna ārlietu ministre. Piektdien, 19. aprīlī, Saeima īpaši sasauktā ārkārtas sēdē amatā ievēlēja Baibu Braži.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Daži jūtas kā no ķēdes norāvušies, citi otru reizi uz tā paša grābekļa neuzkāps. Es… nekad nevēlos tur atgriezties” – Līnas stāsts par tikšanu prom no krīzes centra 14
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Lasīt citas ziņas

Par viņas kvalifikācijām šaubu nav pilnīgi nekādu. Amatā iecelšanas brīdī Bražes kundze strādāja Ārlietu ministrijā. Pirms tam viņa bija Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā, kā arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Saeimā balsojums bija 66 par, 11 pret, deviņiem deputātiem atturoties. Pret balsoja mūsu likumdevēja lielie Kremļa fani no frakcijas Stabilitātei. Atturējās deputāti no Stabilitātei pretmeta Nacionālās Apvienības.

CITI ŠOBRĪD LASA

No tā neizriet, ka NA atturēšanās bija cēla un tautiska. Vienkārši frakcijas ļaudis bilda, ka Baiba Braže neesot adekvāti atbildējusi un dažādiem jautājumiem, kādus tie viņai ir uzdevuši.

Te lieta ir vienkārša. Nacionālā apvienība pavisam nesen bija valdošajā koalīcijā. Ja tā tur būtu joprojām, tad gandrīz noteikti jaunais ārlietu ministrs būtu ilggadīgais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols.

Taču NA nolēma, ka tai svarīgāk ir niķoties par partnerattiecību jautājumiem, un tāpēc tad, kad premjers Krišjānis Kariņš atteicās no amata, jauno koalīciju viņa pēctece Evika Siliņa veidoja ar Zaļo un Zemnieku savienību un apvienību Progresīvie.

Iepriekšējās koalīcijas partneres NA un Apvienotais saraksts nonāca opozīcijā kopā ar jau minēto Stabilitātei!, kā arī ar pašreizējo Ainara Šlesera politiskā biznesa projektu Latvija pirmajā vietā. LPV ļaudis, starp citu, balsoja par Baibas Brigžes kandidatūru ārlietu ministra amatam.

Bet tā kā Nacionālā apvienība nolēma savu aizspriedumu dēļ palikt opozīcijā, tad nebija liela iemesla koalīcijas izvirzītai kandidātei pārāk censties, atbildot uz frakcijas locekļu jautājumiem. Paši vainīgi.

Bražes kundze amatā ienāca kā bezpartejiska persona, kas ir loģiski cilvēkam, kuras darbs ir diplomātijā. Viņa ir teikusi, ka apsvērs iestāšanos valdošajā partijā Jaunā Vienotība.

Tam ir savs precedents. Ilggadīgais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ministru kabinetā ienāca kā Valsts prezidenta Valda Zatlera kabineta vadītājs un kā bezpartejisks kandidāts. Tas bija 2011. gadā, kad Valdis Dombrovskis veidoja savu trešo ministru kabinetu.

Reklāma
Reklāma

Vien amatā būdams Rinkēviča kungs iestājās Zatlera reformu partijā un pēc tam, kad tā aizgāja pa burbuli, Vienotībā.

Cita starpā Baiba Braže ir tikai otrā sieviete Latvijas ārlietu ministra amatā. Pirms viņas no 2002. g. novembra līdz 2004. g. decembrim amatā bija Sandra Kalniete.

Tomēr galvenais, par ko šonedēļ vēlos rakstīt ir fakts, ka Amerikas Kongresa apakšpalāta beidzot savācās un pieņēma palīdzības paketi Ukrainai pēc daudzu mēnešu tūļāšanās.

ASV Senāts paketi, kurā bija paredzēta nauda gan Ukrainai, gan Izraēlai, gan Taivānai, gan arī ASV robežas ar Meksiku sakārtošanai, pieņēma jau pērn rudenī.

Negodā kritušais Donalds Tramps republikāņiem apakšpalātā pateica, ka nevajag, un momenta aptrakotākie frakcijas biedri sāka bļaut, nekādu naudu Ukrainai, iekams nebūs sakārtota ASV robeža ar Meksiku.

Tas, ka Senāta pieņemtajā paketē, bija paredzēta nauda konkrēti tai vajadzībai, tas šos demagogus ne mirkli netraucēja, jo Trampam un republikāņiem galvenais ir uz robežas saglabāt haosu, lai šī gada vēlēšanu kampaņā tie varētu rādīt ar pirkstu uz prezidenta Baidena administrāciju un brēkt viņi vainīgi, viņi vainīgi!

Galu galā spīkers Džonsons nolēma dažādos Senātā pieņemtās paketes elementus sadalīt daļās – palīdzība Ukrainai atsevišķi, palīdzība Izraēlai atsevišķi, un tā tālāk.

Pagājušajā piektdienā, 19. aprīlī, Kongresa apakšpalāta apstiprināja noteikumus par šo likumprojektu likšanu uz plenārsēdes balsojumu. Demokrāti šajā gadījumā palīdzēja ar savām balsīm.

Par Ukrainas palīdzības paketi galu galā nobalsoja 311 deputāti, ar 112, kuri balsoja pret un vienu republikāni, kurš balsojumā atturējās.

Visi tobrīd palātā esošie Demokrātu partijas frakcijas biedri nobalsoja par paketi. Lielāks skaits republikāņi balsoja pret nekā par, taču vairākums vienalga sanāca.

Jautājumā par Izraēlu dalījums bija izteiktāks. 336 par, tikai 56 pret, bet šajā gadījumā 37 balsis no demokrātiem, kuri iebilda pret nekritisku tālākas palīdzības sniegšanu Izraēlai laikā, kad tā Gazas joslā nodarbojas ar procesu, kuru nopietnas cilvēka tiesību organizācijas ir aprakstījušas ar vārdu “genocīds.”

Prezidenta Baidena administrācijai šis ir ciets rieksts. Pats prezidents kopš laika gala ir bijis intensīvs Izraēlas atbalstītājs. To būtībā var teikt par Ameriku kā tādu. Izraēla ebreju valsts, vienīgā šāda valsts pasaulē, tā atrodas naidīgu arābu ielenkumā, un tāpēc tā ir atbalstāma.

Daudzu desmitgažu garumā tieši Izraēla bija Amerikas palīdzības vislielākā saņēmēja – miljardiem un miljardiem dolāru militārā un cita veida palīdzībā.

Taču nu radies nesmukums. Izraēlā pie teikšanas ir līdz kliņķim korumpēts kadrs vārdā Netanjahu. Der atcerēties, ka pirms Gazas konflikta, katru nedēļas nogali desmitiem vai simtiem tūkstoš izraēļu devās ielās, lai protestētu pret premjera vēlmi neitralizēt Izraēlas tiesiskuma un tiesu sistēmu tāpēc, ka tā bija uzdrīkstējusies pret viņu celt kriminālapsūdzības par kukuļošanu un citiem grēkiem.

Nebūtu pārspīlējums apgalvot, ka Netanjahu tieši vēlas konflikta turpinājumu, jo premjera amatā esot viņš bauda imunitāti, bet kolīdz viņš vairs nebūs premjers, tiesa, varbūt notiesāšana un varbūt cietumsods.

Nebūtu pirmā reize. Savulaik uz cietumsodiem notiesāts viens no Netanjahu priekštečiem premjerministra amatā, kā arī viens no Izraēlas valsts prezidentiem.

Gazā situācija ir absolūti katastrofāla. Jau ziņots par padsmit tūkstošiem bērnu, kuri ielenkuma un bombardēšanas apstākļos ir miruši badā. 2024. gads, un bērni mirst badā tāpēc, ka nav ēdamā un dzeramā.

No paša sākuma Izraēla Gazas joslā atslēdza elektrības, apkures, ūdens, pārtikas, medikamentu un cita veida preču un pakalpojumu padevi.

Kā esmu rakstījis citreiz, Gazas diviem miljoniem iedzīvotāju nav kur sprukt. Tā ir slēgta josla, kurā krietni vairāk nekā puse infrastruktūras nu ir pilnībā sagrauta, un humanitārās palīdzības piegāde bijusi maza straumīte tad, kad vajadzīga plaša piegādes upe.

Kaut kas tuvu genocīdam tikai tāpēc, ka viens politikānis Izraēlā vēlas glābt savu politisko pakaļu. Tas ir vienkārši nožēlojami.

Taču Amerikā Demokrātu partijas priekšvēlēšanu procesos, kur kandidātu sarakstā palicis tikai Džo Baidens viens, visai ievērojams skaits vēlētāju ir balsojuši par variantu “neviens no kandidātiem,” lai iebilstu pret Amerikas politiku pret Izraēlu.

Daudzviet Amerikā un ne tikai bijuši plaši protesti pret Izraēlas agresiju un būtībā barbarismu ne tikai Gazā, bet arī Rietumkrastā, kur izraēļi ir aktīvi likvidējuši arābu ciematus, lai to vietā būvētu dzīves vietu ebrejiem. Dienvidāfrikā to sauca par aparteīdu. Rietumkrastā ir tas pats.

Nu Amerikas Kongresā apstiprinātā nākamā palīdzības pakete Izraēlai, bet arīdzan Gazai ar naudu humanitārās palīdzības krietnai paplašināšanai.

Var jautāt, priekš kam bija vajadzīga garā un politizētā tūļāšanās, pirms vairākums Kongresa apakšpalātā atradās gatavs darīt to, ko visi izņemot republikāņu frakcijas patiešām maniakālos idiotus, zināja, ka tas ir nepieciešams.

Maniakālie idioti jau ir draudējuši, ka viņi pieprasīs balsojumu par spīkera Džonsona atstādināšanu no amata. Pērn oktobrī trakie to pašu izdarīja ar viņa priekšteci Kevinu Makārtiju, jo Makārtijs bija paļāvies uz Demokrātu partijas balsīm, lai pieņemtu dažādus ļoti svarīgus un būtiskus lēmumus.

Maniakiem tas bija nepiedodams grēks. Toreiz demokrāti balsoja par Makārtija atstādināšanu, bet šoreiz ir iemesls domāt, ka viņi tā nedarīs. Spīkers tomēr ir izrādījies gatavs sarunāties ar opozīcijas frakciju, un laikā, kad republikāņu vairākums palātā ir samazinājies līdz tikai vienam mandātam, lielas izvēles Džonsona kungam nav bijis un nav.

Pēc Makārtija atstādināšanas trīs nedēļas bija milzīgs haoss, jo bez spīkera darbs Kongresa apakšpalātā apstājās pavisam, un republikāņiem bija vajadzīgi vairāki balsojumi iekams viņi nonāca pie Maika Džonsona.

Viņš pats ir visai radikāli noskaņots deputāts, LGBT kopienas ienaidnieks, it kā dziļi reliģisks cilvēks. Bet tomēr ne ar zudušu prāta spēju. Iespējams, šis būs tas gadījums, kurā maniakālo kadru vara pār frakciju beidzot būs lūzusi, jo pieaugušie cilvēki frakcijā sapratīs, ka tie ir niķīgi mazi bērni, kurus vajadzētu iepļaukāt un sūtīt gulēt bez vakariņām.

Aptrakoto ļaužu galvenais barvedis Tramps tikmēr visu šo nedēļu pavadīs tiesas zālē, jo ir sākusies viņa tiesāšana par grāmatvedības datu viltošanu sakarā ar maksājumiem, kādi doti erotisko filmu aktrisei, lai viņa klusētu par seksuālu afēru, kāda viņai bija ar Trampu laikā, kad Trampa trešā sieva sēdēja mājās un auklēja neilgi pirms tam piedzimušo dēlu.

Tāpēc, ka maksājumi veikti ar mērķi novērst šīs pretīgās informācijas nonākšanu sabiedrības priekšā neilgi pirms vēlēšanām, tiesāšana arī ir par nelikumīgu kampaņas finansēšanu, un tur sods var būt četri gadi cietumā.

Trampam šī ir pirmā reize, kad viņš ir spiests turēt muti ciet. Pagājušajā nedēļā daudz ātrāk nekā bija paredzēts, tiesa atrada zvērināto žūriju, kura dzirdēs pierādījumus un spriedīs, vai apsūdzētais ir vai nav vainīgs.

Tajā skaitā potenciālajiem žūrijas locekļiem jautāts par saviem uzskatiem par Trampu, un tur, apsūdzētā klātbūtnē un viņa purna priekšā atskanēja tādi vārdi kā korumpēts, melīgs, patmīlīgs un seksists. Viena dāma paziņoja, ka viņa Trampam neticētu arī tad, ja viņa mēle būtu notariāli apstiprināta. Tas viss kādreizējam prezidentam bija jāklausās klusējot.

Klusējot tāpēc, ka laikā pirms tiesas procesa sākuma Tramps savā maznozīmīgajā sociālajā tīklā un citur skaļi un bez jebkāda pamata brauca augumā tiesnesim, tiesneša ģimenei, prokuroriem, prokuroru ģimenes locekļiem, potenciālajiem lieciniekiem, potenciālajiem žūrijas locekļiem un citiem.

Tā nedrīkst, un pagājušajā nedēļā tiesnesis vairākkārt Trampam piesprieda naudas sodu par neuzvedību – pa tūkstotim dolāru par katru pārkāpumu.

25. aprīlī paredzēta spriešana par prokuroru lūgumu, apsūdzētu sodīt vēl smagāk, jo joprojām ir skaidrs, ka paškontrole viņam ir visai ierobežota.

Tiesas sēdes laikā tiesnesim nācās apsūdzētu apsaukt par neatļautu murmināšanu vienas potenciālas žūrijas locekles virzienā. Citā gadījumā Tramps piecēlās un grasījās iet prom, un tiesnesis viņam pateica apsēdieties, process vēl nav beidzies.

Jāsaka pavisam godīgi, ka jebkurš cits apsūdzētais šādā situācijā jau sen būtu sēdējis cietumā bez elektroniskajām ierīcēm un katru dienu vests uz tiesas sēdi un pēc tam atpakaļ uz cietumu.

Tramps nav jebkurš cits apsūdzētais, un man personīgi nav īsti skaidrs, kāpēc tieslietu sistēma Amerikā ap viņu tik ļoti ir laizījusies.

Tramps cer, ka novembrī viņš uzvarēs un varēs pats sev piedot, ja notiesāts, un izbeigt citas izmeklēšanas un prasības.

Es savukārt ceru, ka novembrī Tramps zaudēs vēl smagāk nekā pirms četriem un astoņiem gadiem. Arī ceru, ka viņš visu atlikušo mūžu pavadīs aiz restēm, jo reiz būs beigusies šī tiesāšana, rindā gaida vairākas citas.

Savukārt attiecībā uz republikāņiem ASV Kongresa apakšpalātā: Prieks, ka jūs beidzot nonācāt pie veselā saprāta. Ceru, ka tas jūs nepametīs arī turpmāk.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI