Prieks par uzvaru Satversmes tiesā Ilūkstes un Ozolnieku novados noplaka, atskārstot, ka pašvaldību mērķis panākt novada patstāvību nav sasniegts un maz ticams, ka kādreiz piepildīsies. Attēlā: 2020. gada 5. martā iedzīvotāji ar lauksaimniecības un citu tehniku devās protesta braucienā, paužot neapmierinātību par plānoto administratīvi teritoriālo reformu.
Prieks par uzvaru Satversmes tiesā Ilūkstes un Ozolnieku novados noplaka, atskārstot, ka pašvaldību mērķis panākt novada patstāvību nav sasniegts un maz ticams, ka kādreiz piepildīsies. Attēlā: 2020. gada 5. martā iedzīvotāji ar lauksaimniecības un citu tehniku devās protesta braucienā, paužot neapmierinātību par plānoto administratīvi teritoriālo reformu.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Prieks par uzvaru Satversmes tiesā noplaka, atskārstot, ka pašvaldību mērķis panākt novada patstāvību nav sasniegts 6

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Lasīt citas ziņas

Četru novadu robežu noteikšanu Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei. Pēdējā ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajā lietā, kurā bija apvienoti 14 pašvaldību pieteikumi, Satversmes tiesa Līgo dienas priekšvakarā, gadu pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās, atzina, ka Saeima ir rīkojusies patvaļīgi, pievienojot Ozolnieku novadu Jelgavas novadam un Ilūkstes novadu – Augšdaugavas novadam.

Tāpat kā iepriekš Skultes iekļaušana Saulkrastu novadā un Varakļānu pievienošana Rēzeknes novadam, arī Saeimas lēmums par Ozolnieku un Ilūkstes pašvaldībām neatbilst reformas mērķim un kritērijiem, jo novadiem nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra. Tas ir viens no reformas kritērijiem, kas nav ņemts vērā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa (ST) kopā izskatīja 19 pašvaldību pieteikumus. Iepriekš nolēmumi par Skultes pagasta atdošanu Limbažu novadam un Varakļānu novadu stājās spēkā uzreiz pēc to pasludināšanas. Par tiem ST paziņoja vēl pirms pašvaldību vēlēšanām.

Saeima gan nebija gatava izpildīt spriedumu par Varakļānu novadu, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvāja iekļaut Madonas novadā, kā to vēlējās arī iedzīvotāji. Tāpēc 11. septembrī ir izsludinātas vēlēšanas gan Rēzeknes, gan Varakļānu novadā, kas būs mazākais novads bez attīstības iespējām, jo šai pašvaldībai nebūs pieejami Eiropas fondu līdzekļi.

Jaunas vēlēšanas rīkot esot neprātīgi

Jelgavas un Augšdaugavas novados vēlēšanas jau ir notikušas. “Lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, ir nepieciešams un pieļaujams, ka Satversmei neatbilstošās normas kādu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja noteikt jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu šajās teritorijās līdz 2022. gada 1. janvārim,” teikts ST spriedumā. Pēc tam Ilūkstes un Ozolnieku novadu iekļaušana minētajās pašvaldībās tiks atzīta par spēkā neesošu. Tātad jaunās domes 1. jūlijā varēs uzsākt darbu un ievēlēt novadu vadību.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) “Latvijas Avīzei” teica, ka plāno sasaukt komisijas sēdi nedēļā pēc 5. jūlija. Viņš sagaida Saeimas Juridiskā biroja un arī VARAM juristu vērtējumu par iespējamajiem rīcības variantiem.

“Taču manā galvā visracionālākais būtu atrast pārejas perioda risinājumu, lai pēc 2025. gada vēlēšanām valstspilsētas jau varētu apvienot ar apkārtējiem novadiem,” pieļāva J. Pūce. Viņa ieskatā, jaunas vēlēšanas rīkot šajās pašvaldībās būtu neprātīgi, jo iedzīvotāji ir izteikuši savu gribu un ievēlējuši deputātus.

Reklāma
Reklāma

Runa būtu ne tikai par Jelgavas pilsētas apvienošanu nākotnē ar Jelgavas novadu un Augšdaugavas novada pievienošanu Daugavpilij, bet arī par Dienvidkurzemes novada un Liepājas, Ventspils novada un Ventspils, Rēzeknes novada un Rēzeknes apvienošanu.

Jau tagad trīs valstspilsētas – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – ir kopā ar lauku pašvaldībām. Vēlēšanas parādīja, ka jaunajās domēs būs novadu pārstāvniecība, teica J. Pūce. Vēl viena iespēja ir pārskatīt reformas kritērijus, bet tas var novest līdz lielākām izmaiņām administratīvajā iedalījumā.

Pūce: “Tā bija politiska vienošanās.”

Jāatgādina, ka J. Pūces tolaik vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā novadu karte atbilda reformas kritērijiem.

Tajā bija paredzēts, ka tikai Rīga un Jūrmala nav apvienotas ar lauku teritorijām. Pirmās izmaiņas jaunais pašvaldību modelis piedzīvoja jau valdībā, kur tika pieņemts politisks lēmums arī Liepāju, Rēzekni un Daugavpili atstāt esošajās robežās.

Saeimā uz reformas autoriem turpinājās politiskais spiediens, lai arī Ventspils un Jelgava netiktu apvienotas ar lauku pašvaldībām. Tam J. Pūce ilgi pretojās, bet beigās piekāpās pēc tam, kad opozīcijas deputātam Viktoram Valainim (ZZS) bija izdevies pārliecināt valdības partiju līderus. J. Pūce tagad atzīst, ka tā bija politiska vienošanās, jo pretējā gadījumā bija risks, ka reformas likumu nevarētu laikus pieņemt.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova otrdien intervijā TV3 atzina: “Diezgan lielas pārmaiņas administratīvi teritoriālā reforma pārcieta Saeimas gaiteņos.” ST arī rekomendē Saeimai gādāt, lai jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums tiktu noteikts pēc iespējas drīzāk.

Prieku novados aizēno neziņa

Prieks par uzvaru Sa­tversmes tiesā Ilūkstes un Ozolnieku novados dienu vēlāk jau noplaka, atskārstot, ka pašvaldību mērķis panākt novada patstāvību nav sasniegts un maz ticams, ka kādreiz piepildīsies. Arī ST nolēmumā ir teikts, ka ne vienā, ne otrā pašvaldībā nav valsts plānošanas dokumentos noteikta attīstības centra, kāda nav arī novadiem, kuriem tās pievienotas. Abu pašvaldību iedzīvotāji tagad esot apjukuši un sagaida drīzu VARAM skaidrojumu.

“Emocionāli iedzīvotāji ir saviļņoti, jo saņēmuši to, ko gribēja, bet Saeimai ir dots pagarinājums, lai saglabātu mieru un tiesisko stabilitāti. Saeimai miers būs nodrošināts, bet iedzīvotāji būs traumēti,” “Latvijas Avīzei” sacīja Ozolnieku novada priekšsēdis Andris Ozoliņš (LZP).

Arī Jelgavas novadā ir līdzīgs noskaņojums, atzina novada priekšsēdis Ziedonis Caune (LZS), norādot, ka šā iemesla dēļ arī koalīcijas veidošanas sarunas nevedās, jo Ozolnieki gaidīja tiesas spriedumu. Zināms, ka no Ozolnieku novada Jelgavas novada domē būs vairāk deputātu nekā no Jelgavas novada.

Augšdaugavas novadā uzvarēja tagadējā Daugavpils novada mēra Arvīda Kucina pārstāvētā Daugavpils novada partija, kas jau ir vienojusies par sadarbību ar Latvijas Zemnieku savienību, kuras komandas līderis ir Ilūkstes novada priekšsēža vietnieks Maigurs Krievāns. A. Kucins atzina, ka pēc sprieduma Varakļānu lietā jau bija noskaņojies uz šādu iznākumu, bet, viņaprāt, vēlēšanas vajadzēja izsludināt tikai pēc tam, kad zināmi visi ST spriedumi, jo šī neskaidrība, kas tagad turpināsies vairākās pašvaldībās, traucēs to darbībai.

M. Krievāns neslēpa, ka iedzīvotāji ir priecīgi par ST lēmumu, bet tagad ar bažām gaida, ko nolems Saeima. Viņš jau iepriekš bija teicis, ka Ilūkste atbilst visiem attīstības centra kritērijiem un varētu kļūt par visa novada centru, jo – ja lauku pašvaldību apvienos ar Daugavpili, kurā ir vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju, bet novadā – tikai nedaudz vairāk kā 28 000 iedzīvotāju, tad novadam vairs nebūs iespējas lemt par savu attīstību un nav cerību uz investīcijām.

2022. gadā – jau Saeimas vēlēšanas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis (“AP”) ir “divi vienā” – viņš pārstāvēja ministriju Saeimā administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas laikā, kā arī ir jaunā Jelgavas novada deputāts.

M. Lasmanis atzina, ka savā ziņā pat esot gandarīts, jo ministrija piedāvāja valstspilsētas kā attīstības centrus veidot kopā ar lauku teritorijām. Viņaprāt, nākotnē tas varētu būt vienīgais loģiskais risinājums, tagad ļaujot strādāt ievēlētajām domēm, jo “ārkārtas vēlēšanas būtu diezgan ekstremāls risinājums”.

Viņš arī atgādināja, ka 2022. gada rudenī notiek Saeimas vēlēšanas, un tik daudz vēlēšanu vienā gadā būtu arī “politiski finansiāli izšķērdīgs gājiens”.

Saeimas vēlēšanas pieminēja arī abu pašvaldību pārstāvji, kas norādīja uz paredzamajām izmaiņām Saeimas sastāvā, kam varot būt cits skatījums uz pašvaldību reformu. “Ja pēc laika atkal visu pārdalīs, tad kas par to maksās?” spriež Z. Caune. Viņaprāt, ja būtu jaunas vēlēšanas, tad cilvēki uz tām vairs neietu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.