“Puišiem samazināsim par 4 ballēm, meitenēm – par 2!” Skolotājas patvaļīgi pieņemtie lēmumi satrauc vecākus un “izaicina” likumu 0
Mācību stundās nereti izskan noteikumi, kas skolēniem šķiet pārsteidzoši vai pat netaisnīgi. Tā notika arī kādā 7. klases dizaina un tehnoloģiju stundā, kur skolotāja paziņoja, ka pārbaudes darbā iegūtās atzīmes tiks samazinātas – puišiem par 4 ballēm, meitenēm tikai par 2. Šī rīcība izraisīja skolēnu un vecāku neizpratni un lika vaicāt, vai skolotāji vispār drīkst rīkoties šādi.
LA.LV redakcijā vērsās kāda mamma vārdā Laura, lūdzot palīdzību noskaidrot, vai skolotāja šādi drīkst rīkoties. Sieviete stāsta, ka viņas bērns mācās 7. klasē, kur uzvedība mēdz būt dažāda. Nesen visai klasei bijusi piezīme par skaļu uzvedību dizaina un tehnoloģiju stundās.
Pēc dažām dienām tieši šajā priekšmetā bija pārbaudes darbs. Skolotāja paziņoja, ka visiem puišiem iegūtā atzīme tiks samazināta par 4 ballēm, bet meitenēm – par 2 ballēm, jo iepriekš viņi neesot pratuši uzvesties.
Laura jautā: “Vai ir normāli disciplinārus jautājumus risināt šādi? Viņasprāt, šī metode drīzāk liecina par skolotāja vājumu.”
LA.LV sazinājās ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecāko eksperti Janu Veinbergu, lai skaidrotu radušos situāciju.
Vai skolotājam ir tiesības samazināt mācību sasniegumu vērtējumu disciplīnas apsvērumu dēļ?
“Skolotājam mācību sasniegumu vērtēšanas laikā ir jānovērtē uzdevumu vai pārbaudes darbu izpilde, nevis uzvedība. Turklāt no minētā piemēra nav saprotams, kādēļ pedagogs papildus neatbilstošai mācību sasniegumu vērtēšanai pievieno arī dzimumu diskriminējošus kritērijus,” norāda Veinberga.
Viņa skaidro, ka skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā ir jāievēro objektivitātes princips: mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus.
Jāuzsver, ka katrā izglītības iestādē jābūt izstrādātai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, ar kuru katra mācību gada sākumā ir jāiepazīstina skolēni un vecāki. Šī vērtēšanas kārtība ir jāievēro pedagogiem katra vērtēšanas procesa laikā.
Veinberga atgādina, ka mācību priekšmeta pedagogam ir jāinformē par vērtēšanas kārtību savā mācību priekšmetā – kā notiks mācību sasniegumu ikdienas (formatīvā) vērtēšana, kā arī cik bieži un par kādiem skolēnu darbiem pēc kādiem kritērijiem tiks izliktas atzīmes (summatīvais vērtējums).
Vienlaikus izglītības iestādei ir tiesības papildus izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem skolēniem. Kā viens no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai ir iespēja novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaut par to informāciju, piemēram, skolas obligātajā dokumentācijā (piemēram, liecībā).
“Arī šajā gadījumā jābūt izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem un tiem jābūt iekļautiem izglītības iestādes mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā vai atsevišķā iekšējā dokumentā,” piebilst Veinberga.
Kādi ir normatīvie principi, kas nosaka, kā drīkst un kā nedrīkst vērtēt skolēnu mācību sasniegumus?
Runājot par to kā drīkst vērtēt skolēnu mācību sniegumu, viņa norāda, ka visi skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas veidi un pamatprincipi definēti valsts pamatizglītības standartā (Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, V nodaļa) un valsts vidējās izglītības standartā (Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, IV nodaļa).
Kā skolām būtu jārisina disciplīnas problēmas, ja tās nedrīkst ietekmēt atzīmes?
Izglītības likuma 51. pantā “Pedagoga vispārīgie pienākumi” noteikts, ka izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.
Pedagogs ir persona, kura ieguvusi atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tostarp apgūstot dažādas klasvadības darba metodes.
Līdz ar to pedagogam kā profesionālim ir jāspēj ieinteresēt un iesaistīt skolēnus mācību stundā veicamo uzdevumu izpildē, lai klasē nerastos disciplīnas problēmas, norāda Veinberga.
Viņa piebilst, ka gadījumā, ja pedagogam ir nepieciešams atbalsts metodiskajam darbam mācību priekšmeta īstenošanā un skolēnu disciplinēšanā, pedagogam jālūdz palīdzība izglītības iestādes vadībai.
Savukārt skolēniem jāievēro Izglītības likuma 54. pantā noteiktie izglītojamā pienākumi, tostarp ievērot izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumus, ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses; nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās.
Tāpat viņa atgādina, ka skolēnu uzvedības noteikumus izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos nosaka izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
“Tajos jāiekļauj arī atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu. Līdz ar to gan skolēniem, gan pedagogam, gan izglītības iestādes vadībai jārīkojas atbilstoši iekšējās kārtības noteikumos noteiktajam. “
Vai šāda prakse tiek uzraudzīta, un kā vecākiem rīkoties līdzīgos gadījumos?
Gadījumā, ja skolēniem vai vecākiem ir jautājumi par mācību sasniegumu vērtēšanu un tās atbilstību izglītības iestādē apstiprinātajai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, vispirms tie jāpārrunā ar konkrēto mācību priekšmeta pedagogu, klases audzinātāju un / vai izglītības iestādes vadītāju.
Gadījumā, ja jautājumu atrisināt neizdodas, jāvēršas pie izglītības iestādes dibinātāja (pašvaldības izglītības iestādes gadījumā – pašvaldības izglītības pārvaldē).
