Bites jūk prātā saules paneļu dēļ – vēl tikai 4 gadi līdz vispārējai ekokatastrofai. Zinātnieki ir bažās 27
Cilvēks un daba pastāvīgi ietekmē viens otra dzīves vidi. Amerikas Savienotajās Valstīs, kur saules paneļu parku skaits pieaug vairāk nekā strauji, medus bitēm un šiem paneļiem ir izveidojušās visai īpašas “attiecības”.
Bitēm nerūp mūsu saražotā elektrība. Tās pievilina siltums un patvērums, ko tās atrod aiz paneļiem – no pirmā acu uzmetiena tā šķiet ideāla vieta spietošanai un stropu būvēšanai. Kas gan tur varētu būt slikts?
Tomēr, ieskatoties dziļāk procesos, kas nav uzreiz pamanāmi, atklājas, ka saules enerģijas iekārtas iedarbina bīstamu mehānismu, raksta EcoPortal.
Saules paneļi izstaro elektromagnētisko lauku (EML). Tas ir nejonizējošs starojums ar ārkārtīgi zemu intensitāti – salīdzināms ar to, ko rada lielākā daļa sadzīves tehnikas ierīču, un tas nav bīstams cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem. Pētījumi apstiprina, ka šie lauki tieši neapdraud bišu fizisko veselību. Gluži pretēji – bites dabiski izmanto Zemes magnētisko lauku orientācijai.
To ķermenī atrodas īpašs orgāns, kas darbojas kā sīka bioloģiska kompasa adata. Taču tehnoloģijām pārsātinātā pasaulē saules paneļu radītais elektromagnētiskais lauks sāk ietekmēt kukaiņu uzvedību, kaut arī fiziski neiznīcina to organismu.
Dezorientācija un izmiršanas risks
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem jebkādi mākslīgi elektromagnētiskie traucējumi var dezorientēt bites. Tie traucē medus bišu spēju orientēties telpā. Rezultātā bites (nektāra vācējas) apmaldās un nespēj atrast ceļu atpakaļ uz stropu.
Sliktākajā scenārijā saime iet bojā, jo atlikušo strādnieku nepietiek, lai saime izdzīvotu. Sekas varētu būt katastrofālas, jo bites ir izšķirošs elements augu apputeksnēšanā.
Talkas Universitātes (Čīle) zinātnieki atklājuši, ka bites, pakļautas elektromagnētiskajiem laukiem, piedzīvo strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos – tā ir fizioloģiska stresa reakcija. Šis stress ievērojami apgrūtina gan apputeksnēšanu, gan navigāciju.
Daži aprēķini liecina, ka bišu pilnīgas izzušanas gadījumā pasaules ekosistēmas varētu sabrukt jau četru gadu laikā. Tāpēc katram saules paneļu īpašniekam būtu vērts apzināties savu lomu šajā procesā un atcerēties par mūsu dārzu apputeksnētājiem.
