Foto: Fotolia

Pulksteņa grozīšana vairs nedod tik lielu sabiedriskā labuma efektu 1

Katrs no mums būs piedzīvojis situāciju – kad cilvēkiem vairs nav par ko runāt, viņi pievēršas laika apstākļiem. Tas ir pateicīgs un pavisam nevainīgs temats, kas ļauj viegli sākt sarunu pat ar vilcienā nejauši sastaptu ceļabiedru un nekad neved pie strīdiem. Taču ir vēl viens cits laiks, un tas ir mūsu pulksteņu rādītais laiks. Starp citu – latviešu valoda ir vienīgā no man zināmajām valodām, kur klimatiskais laiks un pulksteņa laiks skan vienādi – vienkārši “laiks”. Un šis pulksteņa laiks ne tikai Latvijas sabiedrību, patiesībā lielu daļu pasaules, sašķēlis divās pilnīgu pretēju un nesamierināmu uzskatu nometnēs. Jau konkrētāk – tā ir pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi. Vieni to atbalsta, citi kategoriski noraida.

Pavisam nesen, augusta vidū, beidzās Eiropas Komisijas organizētā interneta aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par vasaras laiku. Lai gan socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka pulksteņa grozīšanu Eiropas valstīs (Latviju ieskaitot) vidēji atbalsta vien aptuveni trešā daļa iedzīvotāju, interneta aptaujas rezultātus es neņemtos prognozēt. Kas to lai zina, ko domā interneta lietotāji un vienlaikus sabiedriski aktīvi cilvēki, kuriem pietiek laika un uzņēmības meklēt un izpildīt anketas tīmeklī. Tas, kas šķiet pārdomu vērts, – neraugoties uz priekšrocībām un sabiedrisko labumu, ko it kā nodrošina pulksteņa laika maiņa (enerģijas taupība, lielāka drošība uz ceļiem), aizvien vairāk cilvēkiem tā asociējas ar nevajadzīgām neērtībām un jucekli. Pēdējo gadu desmitu tendences pasaulē liecina, ka daudzas valstis pilnībā atsakās no savulaik ieviestiem vasaras un ziemas laikiem (Ķīna, Krievija, Indija, Turcija, Ēģipte, Baltkrievija un citas) vai vismaz sāk izvērtēt šādas rīcības lietderību (Eiropas Savienības valstis).

Man pašam šķiet, ka šī uzskatu maiņa nav tikai modes lieta vai ieklausīšanās dakteru sagudrotos “veselīgo bioritmu” padomos, bet gan liecina par dziļākiem procesiem modernajā sabiedrībā. Vismaz Eiropā aizgājuši laiki, kad milzīgas ļaužu masas rītos sēdās sabiedriskajā transportā, lai paspētu ieņemt darba vietas fabrikās un birojos. Tas bija industrijas laikmets, kad cilvēku laiks tika sinhronizēts ne tik daudz ar lecošo vai rietošo sauli, bet gan ar pulksteni pie rūpnīcas vārtiem. Ne velti ideja par vasaras laiku pirmo reizi parādījās 1895. gadā, tradicionālās industrijas laikmeta zenītā. Savu ieviešanu tas piedzīvoja 1916. gadā Vācijā un Austroungārijā. Pagājuši simt gadi. Šodien informācijas sabiedrība un ražošanas procesu automatizācija mainījusi darba vietu struktūru, turklāt gan telpiskā (“darbs no mājām”, “attālinātais darbs” utt.), gan pulksteņa laika nozīmē (“plūstošie grafiki”, “brīvais grafiks” utt.). Patiesībā nodokļu konsultantam, grāmatvedim, programmētājam vai datorgrafiķim bieži vien ir pilnīgi vienalga, vai viņš darbu sāk stundu agrāk vai vēlāk – galvenais, lai uzdevums būtu izpildīts. Šādiem cilvēkiem vairs nav jāpiemērojas darba vietas pulkstenim, viņu ritmu nosaka saule, gluži kā zemniekiem tradicionālās sabiedrībās. Bet tas nozīmē, ka pulksteņa grozīšana vairs nedod tik lielu sabiedriskā labuma efektu kā agrāk.

Mūsu valdība lēmusi, ka arī Latvija būtu gatava atteikties no pulksteņa rādītāju grozīšanas, bet ar noteikumu, ka par pamatlaiku Eiropas Savienībā tiek noteikts vasaras laiks. Tas patiešām būtu Zālamana lēmums. Garie, gaišie un šogad arī neparasti siltie vasaras vakari ir viens no skaistākajiem piedzīvojumiem mūsu citādi visai skarbajā ziemeļzemē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
Lasīt citas ziņas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Latvijas hokeja izlase pēcspēles metienu sērijā uzvar Austriju
08:39
Pasākums “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma” noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem
22:07
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
21:34
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Kijiva: Situācija karadarbības zonā saglabājas saspringta
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Azov” komandieris: Smagi ievainotie karavīri no “Azovstaļ” evakuēti tālākai apmaiņai
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
Kā vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni