“Puse ciema jau būtu gājusi bojā pa to laiku!” Sieviete sašutusi par policijas “operatīvo” darbu 24
Avārija, izsauc policiju, bet jāgaida vairākas stundas. Ar šādu situāciju saskārusies kāda soctīklotāja. Daloties pieredzē, komentētāji spriež gan par policijas nepieciešamību, gan dalās savās pieredzēs.
Zane raksta: “Situācija: avārija Ērgļos. Sauc policiju, policija atzvana, saka, ka ātrākais, kad var ierasties, ir pēc 4h. Nopietni? Okei, te nekas nopietns, bet, ja būtu maniaks ar ieroci? Puse ciema jau būtu gājusi bojā pa to laiku. Foršās reformas, ne? Varam justies droši.”
Desmit stundu laikā policija sniegusi atbildi Zanes satraucošajam ierakstam. Valsts policija vēsta: “Jūsu salīdzinātās situācijas ir ļoti atšķirīgas pēc apdraudējuma līmeņa. Policijas reaģēšanas laiki, noteikti Ministru kabineta noteikumos izsaukumiem ar tiešu apdraudējumu dzīvībai vai drošībai, tie ir 15–25 minūtes, savukārt mazāk steidzamos gadījumos reaģēšanas laiks var būt ilgāks.”
Zanes ieraksts kļuvis populārs, un soctīklotāji gan dalās savā pieredzē, gan diskutē par policijas saukšanas nepieciešamību
Inga raksta: “Avārija, kurā ir iesaistītas 2 automašīnas? Viņi negrib braukt uz šiem izsaukumiem, jo tur var iztikt bez policijas. Man bija gadījums, kur opis ietiepās un viņam vajadzēja policiju. Es tam vecam āzim saku, rakstam saskaņoto un miers. Nē, policiju. Policija tā arī pateica, nu taču mēģiniet vienoties, ja nevienosieties, pēc 5 stundām atbrauksim. Vecajam opim to pateicu… Tad beigās, pēc 3 stundu nogaidīšanas, piekrita saskaņotajam. Ja būtu maniaks, tici man, atbrauktu uzreiz!!!”
Arī kāda cita sieviete min maniakus, bet apgrieztā loģikā. Viņa raksta, ka, ja būtu maniaks, tad policijai nebūtu laika ierasties, jo tā būtu aizbraukusi uz avārijas vietu.
“Rīga, atveru dzīvokļa durvis un man tieši pie durvīm guļ divi narkomāni, blakus mētājas viņu pričendāļi, šķiltavas, šļirce. Zvans policijai, un viņi tā arī neatbrauca. Es lūdzu atbraukt, jo man uz rokām mazulis un jūtos apdraudēta, viņi pēc prioritātes brauc, tā man atbildēja. Bet vismaz @valsts.policija “Threads” smieklīgus raksta, tā noteikti prioritāte,” pauž Zanda, pievēršot uzmanību policijas aktīvajai iesaistei sociālajos medijos.
Cits komentētājs norāda uz nepieciešamību izvērtēt, kad policija ir vajadzīga un kad nav: “Kamēr tauta neiemācīsies izvērtēt, kad ir jāsauc operatīvie dienesti un kad nav, tikmēr šāda būs realitāte. Kāds zvana, ja bomzis guļ stacijā uz soliņa, kāds, ja kaimiņš kurina ugunskuru sētā, vēl kāds, ja suņa saimnieks nav savācis kaku. Un tad brīnāmies, ka 4h jāgaida.”
Jānis piekrīt teiktajam: “100% piekrītu. Cilvēki nenovērtē to, kas ir par velti. Neviens jau neprasa naudu par saukšanu vai iesnieguma rakstīšanu. Reāli daudzi raksta iesniegumus par pilnīgiem sīkumiem (man 5 gurķu burkas nospēra), tādēļ tās lietas velkās gadiem. Policijā jau tā ir milzīgs kadru deficīts, un tie pašiem ar fufeli jānodarbojas.” Kāds gan nosmej, jautājot, vai 5 gurķu burka zādzība neesot zādzība.
Andris dalās smieklīgā, bet reizē arī negatīvā pieredzē: “Mani reiz apzaga, kamēr gulēju pēc nakts maiņas. Pamodos, notā ka durvis aizvērās. Policija, 10 minūšu attālumā ejot ar kājām, atbrauca pēc 8 stundām. Paspēju piedzerties un izgulēties.”
Madara dalās ar pieredzēto Nīderlandē: “Nīderlandē nebrauc uz mazām avārijām, pajautā, vai ir cietušie, ja nē, tad liek nobraukt uz tuvāko apstāšanās vietu, piefiksēt NR un bojājumus un pildīt saskaņoto, ko iesniedz apdrošināšanai. Pašiem bija situācija, kur apdzīvotā vietā pie skolas ielidoja viens mašīnas aizmugurē, jo redzēja neredzēja, jo bakstīja telefonu un ātrums bija virs atļautā 50 km/h. Tad zvanījām policijai, jo nezinājām, kā tas darbojas Nīderlandē. Atbilde bija šāda: pildat saskaņoto, jo viņi nebrauc uz maznozīmīgām avārijām.”
“Nesen bija situācija, ka kaimiņos vīrs sita sievu vai bērnus, un bija tādi spiedzieni un kliegšana no bērniem, ka var iedomāties vissliktāko, kas tur notiek. Noziņojām policijai, pēc 15 min man zvana un prasa, cik traki ir un vai ir vēl kliedzieni… visu saprotu, bet nav pirmā reize, kad pie viņiem ciemojās policija. Tajā momentā jutos kā naivs bērns, gaidot palīdzību,” bēdīgā pieredzē dalās kāda sieviete.
