Foto: AP/SCANPIX

Putina “abas acis” skatās uz Gotlandi, brīdina Zviedrijas armijas priekšnieks 117

Krievijas līderis Vladimirs Putins ir pievērsis uzmanību Zviedrijas salai Gotlandei, brīdina Zviedrijas aizsardzības vadītājs Mikaels Bidēns.
Gotlande, Zviedrijas lielākā sala, kas pēc izmēra salīdzināma ar ASV Rodailendas štatu, atrodas stratēģiski izdevīgā vietā Baltijas jūras vidū, starp Stokholmu un Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu, informē “Politico”.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana 139
Lasīt citas ziņas

Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja par plānu paplašināt valsts teritoriālos ūdeņus Baltijas jūrā pie tās jūras robežas ar Lietuvu un Somiju, izraisot starptautisku satraukumu.

“Esmu pārliecināts, ka Putina uzmanība ir vērsta uz Gotlandi. Viņa mērķis ir iegūt kontroli pār Baltijas jūru,” Vācijas redakcijas tīkla RND laikrakstiem sacīja Zviedrijas bruņoto spēku augstākais komandieris Bidēns.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja Krievija pārņems kontroli pār Baltijas jūru, tam būs milzīga ietekme uz mūsu dzīvi Zviedrijā un visās citās Baltijas jūras piekrastes valstīs. Mēs to nevaram pieļaut,” sacīja Bidēns. “Baltijas jūra nedrīkst kļūt par Putina rotaļu laukumu, kur viņš biedē NATO dalībvalstis.”

Krievijas ēnu tankkuģi nesen ir manīti Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pie Gotlandes austrumu krasta. Aplēstā 1400 kuģu flote darbojas ārpus oficiālā jūrniecības sektora un oficiāli neietilpst bruņotajos spēkos, tāpēc NATO ir ierobežotas iespējas rīkoties.

Pagājušajā mēnesī Zviedrija paziņoja, ka Eiropas Komisija savā nākamajā sankciju paketē izskatīs veidus, kā cīnīties pret Krievijas ēnu naftas floti.
Pēc 2005. gada demilitarizācijas Zviedrija 2016. gadā atkal izvietoja Gotlandē pastāvīgos karaspēkus, reaģējot uz Krievijas pieaugošo agresivitāti reģionā. 2022. gadā Zviedrija pievienojās NATO, nostiprinot savu drošību un sūtot skaidru vēstījumu Kremlim.

Tomēr, kā brīdina Bidēns, pat NATO spēcīgais atbalsts var nebūt pietiekams, lai atturētu Putinu no agresijas.

Šī situācija rada nopietnas bažas par mieru un stabilitāti Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Krievijas centieni dominēt Baltijas jūrā apdraud ne tikai Zviedriju un tās kaimiņus, bet visu NATO aliansi. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāstājas pretī šiem draudiem un jānosūta skaidra vēstījumu Putinam, ka agresija netiks pieļauta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.