Putinam būtu jāmeklē izeja no kara, taču viņš, visticamāk, mēģinās eskalēt situāciju 0
Ņemot vērā situāciju kaujas laukā un pašā Krievijā, Kremlim būtu pienācis laiks meklēt izeju no kara, nevis domāt par jaunu eskalāciju. Tomēr nav skaidrs, vai Krievijas ģenerālštābs un pats Vladimirs Putins patiešām apzinās reālo situāciju, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš skaidro, ka fronte faktiski ir apstājusies. Krievijai neizdodas sasniegt pat vienu no minimālajiem mērķiem – ieņemt visu Doneckas apgabalu tā administratīvajās robežās. Tāpēc, pēc Slaidiņa teiktā, Kremlis, visticamāk, arī turpmāk paļausies uz lēnu karaspēka virzīšanos uz priekšu, infiltrēšanās taktiku un masveida triecieniem Ukrainai.
Šie triecieni, kā redzams, nav vērsti tikai pret militāriem objektiem. Krievija turpina uzbrukt arī Ukrainas civilajai infrastruktūrai un iedzīvotāju mājām. Slaidiņš uzsver, ka šāda rīcība nav militāri pamatota – tas ir terors, kura mērķis ir iebiedēt sabiedrību.
Runājot par Putina turpmāko rīcību, Slaidiņš aicina būt piesardzīgiem ar prognozēm. Viņš atgādina, ka arī pilna mēroga iebrukums Ukrainā nebija pamatots ne militāri, ne ekonomiski, tomēr Putins šādu lēmumu pieņēma.
Tāpēc nav iespējams pilnīgi droši pateikt, pie kādiem politiskiem lēmumiem Kremlis nonāks, ja situācija frontē paliks nemainīga.
Ukrainas informatīvajā telpā šobrīd tiek apspriesti divi iespējamie eskalācijas scenāriji. Viens no tiem ir taktisko kodolieroču pielietošana, otrs – spriedzes radīšana NATO austrumu flangā. Slaidiņš gan uzskata, ka kodolieroču izmantošana ir maz ticama. Tāpat šobrīd nekas neliecinot par konvencionāla iebrukuma draudiem NATO valstīm.
Vienlaikus viņš pieļauj, ka hibrīdoperācijas pret NATO austrumu flangu varētu turpināties. Krievija var izmantot provokācijas, informatīvās operācijas, sabotāžas vai citus netiešus paņēmienus, lai radītu spriedzi un pārbaudītu Rietumu reakciju.
Slaidiņš uzsver, ka Krievijai pašlaik ir maz līdzekļu nopietnai situācijas eskalācijai uz sauszemes. Infiltrēšanās mazās grupās faktiski ir viena no retajām taktikām, kas Krievijas spēkiem ļauj sasniegt tikai taktiskus panākumus. Kā piemēru viņš min situāciju pie Kostjantiņivkas, kur Krievijas vienības turpina virzīties uz priekšu, taču tas nav frontes pārrāvums un neliecina par Ukrainas aizsardzības sabrukumu.
Jūrā situācija, pēc Slaidiņa vērtējuma, pašlaik vairāk ir Ukrainas pusē. Krievijas Melnās jūras flote, kas pārvietota uz Novorosijsku, vairs nespēj būtiski ietekmēt militārās operācijas, izņemot spārnoto raķešu “Kalibr” palaišanu. Arī Azovas jūrā Krievijas bruņotie spēki nespēj efektīvi ietekmēt Ukrainas dronu triecienus kuģiem.
Savukārt gaisā Krievijai joprojām ir būtisks pārsvars. Slaidiņš norāda, ka šajā jomā Maskavai ir pietiekami liels potenciāls ne tikai tuvākajā laikā, bet arī vidējā termiņā. Tieši gaisa pārākums un masveida raķešu un dronu triecieni varētu palikt viens no galvenajiem Krievijas instrumentiem spiediena uzturēšanai.
Pēc Slaidiņa domām, Putins, kurš Krieviju uztver kā globālu lielvaru, nebūs gatavs tādam pamieram, kas nozīmētu piekāpšanos Rietumu noteikumiem. Viņam piekāpšanās nozīmētu politisku vājumu, tāpēc Kremlis, visticamāk, centīsies meklēt veidus, kā saglabāt spiedienu un radīt iespaidu, ka Krievija joprojām diktē noteikumus.
Viens no Putina ilgtermiņa mērķiem esot paklausīgas kaimiņvalstu joslas izveidošana pēc Baltkrievijas parauga. Taču tas nav iespējams, kamēr Ukraina nav pakļauta. Turklāt Eiropas valstis šobrīd atsakās risināt sarunas ar Krieviju uz Ukrainas rēķina.
Slaidiņš secina, ka Putins pamieram varētu piekrist tikai tad, ja tas palīdzētu sasniegt viņa sākotnējos militāros mērķus. Tas nozīmētu Ukrainas teritoriju atdošanu Krievijai, taču ir skaidrs, ka Ukraina šādiem noteikumiem nepiekritīs.
Tāpēc situācija paliek bīstama. Krievija kaujas laukā nespēj ātri sasniegt savus mērķus, taču arī nav gatava tos atmest. Tieši šādos apstākļos Kremlis var mēģināt nevis atkāpties, bet palielināt spiedienu, cerot mainīt politisko un militāro situāciju sev par labu.
