Putinam patīk provocēt, taču visam ir robeža: kāpēc NATO nenotrieca Krievijas iznīcinātājus, kā to savulaik izdarīja Turcija? 0
2015. gadā Turcija pierādīja, ka Krievijas iznīcinātājus ir iespējams notriekt, neriskējot ar tiešu militāru atbildi no Krievijas puses, intervijā izdevumam BILD norāda Bundesvēra universitātes profesors Karlo Masala.
Viņš atgādina, ka toreiz Turcijas bruņotie spēki notrieca Krievijas lidmašīnu, kas pārkāpa Turcijas gaisa telpu tikai uz 17 sekundēm.
Pēc Masalas domām, tieši šāda apņēmība ir nepieciešama arī NATO, “lai krieviem pat prātā nenāktu ielauzties alianses gaisa telpā”.
Tomēr Krievijas MiG-31 netika notriekti.
Viens no galvenajiem iemesliem ir misijas raksturs – NATO pašlaik Baltijas valstu gaisa telpā veic tikai novērošanas misiju, nevis aizsardzības misiju.
NATO valstu gaisa spēki nepārrauga gaisa telpu un paceļas gaisā tikai tad, kad parādās kaut kas aizdomīgs.
Tas nozīmē, ka ātri — dažu sekunžu laikā — reaģēt nav iespējams.
“Būtībā radars uzrāda tikai melnu punktu, un sākotnēji nav zināms, vai tas nav, piemēram, civilais vai sporta lidaparāts. Tikai tad, ja objekts nereaģē uz saziņas mēģinājumiem, gaisā tiek pacelti NATO iznīcinātāji. Tie pielido līdzās Krievijas lidmašīnai un signalizē, ka teritorija ir jāatstāj,” skaidro Masala.
Savukārt bijušais Igaunijas izlūkdienesta vadītājs Ēriks Nīless Kross norāda uz vēl kādu būtisku apstākli – lai piloti varētu nekavējoties atklāt uguni, viņiem ir nepieciešama attiecīgās valsts valdības vai parlamenta iepriekšēja atļauja.
Konkrētajā gadījumā būtu bijusi nepieciešama Itālijas piekrišana, jo gaisā pacēlās tieši šīs valsts iznīcinātāji, lai pārtvertu Krievijas MiG lidmašīnas.
Vienlaikus Kross uzskata, ka šoreiz tik radikāla rīcība nebija nepieciešama: “Acīmredzami naidīgi nolūki nebija saskatāmi. Taču tas nenozīmē, ka nākamreiz mēs neapsvērsim iespēju [notriekt Krievijas lidmašīnas].”
Profesors Masala ir pārliecināts, ka incidents Igaunijas debesīs “nenoliedzami ir daudz nopietnāks eskalācijas līmenis nekā Krievijas bezpilota lidaparāti virs Polijas pirms vienpadsmit dienām”.
NATO otrdien brīdināja Krieviju pārtraukt “eskalējošo” gaisa telpas pārkāpumu praksi tās austrumu flangā.
“Krievija ir pilnībā atbildīga par šīm darbībām, kas ir eskalējošas, rada pārrēķināšanās risku un apdraud dzīvības. Tās ir jāpārtrauc,” paziņojumā norādīja NATO 32 dalībvalstis.
Jau vēstīts, ka Igaunija sasauca NATO 4.panta konsultācijas par Krievijas reaktīvo iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā pagājušajā piektdienā.
Šis incidents, kura laikā NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, notika tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad alianse notrieca Krievijas bezpilota lidaparātus virs Polijas, un lika Varšavai pieprasīt līdzīgas sarunas.
Reaģējot uz bezpilota lidaparāta ielidošanu Polijas gaisa telpā, NATO paziņoja, ka tā pastiprina savu austrumu aizsardzību, lai palīdzētu novērst draudus no Maskavas puses.
Savā paziņojumā NATO valstis solīja, ka “sabiedrotos šie un citi bezatbildīgi Krievijas akti neatturēs no ilgstošām saistībām atbalstīt Ukrainu”.
Otrdien notikušās sarunas bija trešā reize, kad tika izmantots Ziemeļatlantijas līguma 4.pants, kopš Krievija 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un devītā reize, kad tas tika iedarbināts alianses 79 gadu vēsturē.
