Foto: Ieva Makare/LETA

“Latvijas Finieris” būvēs sintētisko sveķu ražotni, kas būs aprīkota ar unikālu tehnoloģiju 1

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas

 

“Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā būs aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

 

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija VIOBOND darbības. Šis konsorcijs “Latvijas Finiera” vadībā apvieno deviņus partnerus no piecām dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Piecu gadu laikā konsorcija projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju zaļākiem, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

“VIOBOND komandu vieno kopīga izpratne par zinātnes virzītiem sasniegumiem un ilgtspējīgu darbību pārstāvētajās nozarēs.

Tie ir svarīgi priekšnoteikumi, lai projekts nodrošinātu būtisku ieguldījumu pakāpeniskā pārejā uz atjaunojamu, ilgtspējīgi iegūtu resursu izmantošanu, kas ir viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem.

VIOBOND ir kārtējais solis, kas īsteno “Latvijas Finiera” apņemšanos – meklēt iespējas, lai līdz 2050. gadam pilnībā atteiktos no fosilo resursu izmantošanas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā,” uzsver uzņēmuma “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Starpnozaru projektā VIOBOND ir apvienotas zināšanas un pieredze kokapstrādē, enerģētikā, inženiertehnoloģijās un citās zinātniskās pētniecības un rūpnieciskās ražošanas jomās.

Tajā piedalās bērza saplākšņa ražošanas un ķīmiskās rūpniecības eksperti “Latvijas Finieris”; biorafinēšanas un lignīna ražošanas speciālisti “Graanul Biotech” (Igaunija), “ST1” un “Chempolis” (abi – Somija); inženiertehnoloģijas un sveķu izmantošanas eksperti “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” (abi – Somija); inženiertehnoloģiju speciālisti no “Pörner Ingenieurgesellshaft” (Vācija); ilgtspējas novērtēšanas eksperti no “Fundacio Universitaria Balmes” (Spānija); savukārt zinātnisko pētniecību un analītiku projektā nodrošinās Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.

VIOBOND projekta kopējais apjoms ir 35 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas “Apvārsnis Eiropa” (“Horizon Europe”) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums.

“Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris tā īstenošanā plāno ieguldīt līdz 20 miljoniem eiro, no kuriem 8 miljoni būs programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzfinansējums.

Granta līgums tika parakstīts 2021. gada 18. maijā, kas uzskatāms par projekta darbības oficiālo sākumu, savukārt tā beigas paredzētas 2026. gada augustā.

“Latvijas Finiera” valdes loceklis Māris Būmanis uzsver, ka jaunās rūpnīcas būve ir daļa no pasākumu plāna, lai līdz 2050. gadam pilnībā aizstātu fosilo izejvielu izmantošanu uzņēmuma darbībā.
Publicitātes foto

“VIOBOND galvenais mērķis ir attīstīt dabiskā polimēra lignīna izmantošanu augstas pievienotas vērtības produktos, ar šo atjaunojamo izejvielu daļēji vai pilnībā aizstājot fosilo fenolu, kas ir naftas pārstrādes produkts,” skaidro Māris Būmanis.

“Latvijas Finieris” kā projekta vadošais partneris ir jau spēris platu soli šajā virzienā. Sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu “Stora Enso” ir izstrādāta bērza saplākšņu ražošanas līmviela, kurā lignīns daļēji aizvieto fenolu, un tirgū vairākus gadus ir pieejami bērza saplākšņa produkti “RIGA ECOlogical”.

“VIOBOND projekta ietvaros, uzbūvējot jaunu sintētisko sveķu ražotni, šī pieredze tiks mērogota jau industriālā līmenī. Tādējādi ar videi draudzīgākiem lignīna-fenola-formaldehīda sveķiem varēs nodrošināt pilnīgi visu “Latvijas Finiera” saplākšņa produkciju,” uzsver Māris Būmanis.

Savukārt VIOBOND industriālie partneri “Saint-Gobain Finland” un “Mirka” adaptēs lignīna sveķu izmantošanu savu produktu ražošanā. Projekta īstenošana pavērs iespējas diversificēt lignīna piegādātāju portfeli.

Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc VIOBOND projektā iesaistījušies trīs koksnes biorafinēšanas uzņēmumi – “Graanul Biotech”, “ST1” un “Chempolis”.

Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt sveķu formulu, kurā dabiskais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas sasniegts šobrīd.

Lielākā daļa augu, tostarp visu sugu koki, satur 20–30% lignīna – dabisku biopolimēru, kas kopā ar celulozi veido koksnes šūnu apvalkus un nodrošina ciešās saites starp tām. Tieši pateicoties šai izturīgajai struktūrai, koki spēj augt garumā, bet koksne iegūst savas izcilās mehāniskās īpašības.

Vēsturiski lignīns tika iegūts kā blakusprodukts celulozes rūpniecībā, kur to kopā ar citiem blakusproduktiem galvenokārt izmantoja kā kurināmo.

Pēdējos gados koksnes biorafinēšanas tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā. Šobrīd pasaulē dažādās nozarēs notiekošie pētījumi lignīnam paredz daudzsološu nākotni.

SAISTĪTIE RAKSTI

Arī “Latvijas Finiera” bērza saplākšņiem ar un bez lignīna piejaukuma līmes sastāvā uzskatāmi apliecina, ka produkti, kuru ražošanā izmantoti lignīna sveķi, ir videi draudzīgāki.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Lasīt citas ziņas
Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā pieaudzis līdz 26,6%
Kāpēc Krievijai karā neiet tik labi, kā viņi vēlētos? Atbild Rajevs
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
No kā būs atkarīgas Uzvaras pieminekļa demontāžas izmaksas?
“Tas ir mīts, ka tagad mēs visu Pēterbaznīcā aizliegsim.” Saruna ar Rīgas Sv. Pētera baznīcas nodibinājuma valdes locekli Kasparu Upīti
11:33
Brīvdienās Covid-19 kumulatīvais rādītājs nokrities līdz 174,9
11:30
Vai Latvijā ir pamats uztraukties par etniskajiem grautiņiem?
11:24
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā sasnieguši valsts robežu
Fotogrāfiju izstāde par Ukrainas kara ikdienu pārvietota uz laukumu pretī Krievijas vēstniecībai
Rīgas dome sper nākamo soli un uzdod Rīgas Pieminekļu aģentūrai veikt nepieciešamās darbības pieminekļa demontāžai
Kārlis Streips: Attiecībā uz Somijas lēmumu par iestāšanos NATO man prātā stāv vārds Schadenfreude – priecāties par cita cilvēka nelaimi
Vai tā būtu pretvalstiska rīcība? Kariņš lemšanā par Golubevu iesaistīs koalīciju
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Ringolds Arnītis: Ukrainas krīzes kontekstā Latvijā ir būtiski kāpināt pārtikas ražošanu
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Vai karadarbības vietās atrodas cietumi, un kas notiek ar cietumniekiem šobrīd?
Ungārijas jaunā prezidente nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu
Sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas aizsargmaskas
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam