ANM plāns rada lielas ekonomiskās iespējas, taču nes līdzi arī riskus un izaicinājumus.
ANM plāns rada lielas ekonomiskās iespējas, taču nes līdzi arī riskus un izaicinājumus.
Foto: Gajus/SHUTTERSTOCK

Jau šī gada rudenī sāks ieplūst pirmie līdzekļi: Latvijas ANM plāna iespējas, izaicinājumi un riski 3

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau šovasar tiks apstiprināts Latvijas plāns līdzekļu izmantojumam Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros un jau šī gada rudenī sāks ieplūst pirmie līdzekļi.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 93
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 40
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 22
4 stundas
Lasīt citas ziņas
Šis plāns rada lielas iespējas ekonomikas attīstībai un nes sev līdzi arī virkni risku un izaicinājumu.

Vispirms par kontekstu – ANM plāna ietvaros Latvija saņems vismaz 1,82 miljardus eiro grantu (dāvinājumu) veidā. Nav izslēgta vēl papildu līdzekļu saņemšana grantu un/vai aizņēmumu veidā, taču par šo jautājumu valdība pagaidām noslēpumaini klusē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja skatās apmēram tuvāko septiņu vai astoņu gadu perspektīvā, tad šie 1,82 miljardi eiro ir apmēram piektā daļa no visiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kas šajā periodā ieplūdīs Latvijas ekonomikā, jo 1,82 miljardus ANM līdzekļu papildinās vēl apmēram astoņi miljardi Eiropas daudzgadu budžeta un Eiropas fondu līdzekļu.

Taču būtiskā ANM līdzekļu atšķirība ir tā, ka šie līdzekļi ir “ātrā nauda” – atšķirībā no struktūrfondiem un ES budžeta līdzekļiem, kas pa porcijām ieplūdīs valsts ekonomikā, sākot no apmēram 2023. līdz 2030. gadam, ANM nauda sāks ienākt jau šoruden un visiem ar ANM saistītajiem projektiem jābūt pabeigtiem jau līdz 2026. gada vidum.

Tas nozīmē divas lietas – pirmkārt, to, ka šiem līdzekļiem un to izlietojumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas atjaunošanā pēc Covid-19 krīzes un, otrkārt, jādomā, kā izvairīties no finansiālas bedres tad, kad šo līdzekļu apgūšanas aktīvā fāze būs beigusies, tātad ne vēlāk kā 2026. gada otrajā pusgadā.

Starp citām ANM programmas īpatnībām varētu minēt to, ka šiem līdzekļiem nav vajadzīgs valsts, pašvaldības vai uzņēmēju līdzfinansējums, taču līdzekļi pilnībā tiks izmaksāti tikai tad, kad tiks sasniegti plānotie rezultāti, sākumā paredzēts vien apmēram 30% priekšfinansējums.

Savukārt, ja plānotie rezultāti sasniegti netiks, tiek paredzēts sankciju mehānisms līdzekļu atgūšanai.

Un, visbeidzot, ANM programma tiek finansēta no starptautiskajos tirgos aizņemtiem līdzekļiem, kas 30 gados būs jāatdod, līdzekļu atgūšanai paredzēta vairāku ES mēroga nodevu ieviešana.

Visbeidzot, jāatceras, ka ES Zaļā kursa un viedās ekonomikas noteiktie mērķi attiecas arī uz šo programmu – klimata mērķu īstenošanai jāvelta ne mazāk kā 37% līdzekļu, bet digitalizācijai – vismaz 20%.

Finanšu ekspertu vērtējumā, ANM līdzekļu ieplūšana ekonomikā no 2022. līdz 2026. gadam varētu palielināt budžeta ieņēmumus, tātad iekasējamo nodokļu masu, par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Arī uz šo sadaļu attiecas apsvērums par 2026. gada beigām – jādomā, kā izvairīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās par pusmiljardu eiro.

 

Galvenais – produktivitātes palielināšana

Neskaitot ekonomikas normālas funkcionēšanas atjaunošanu, pandēmijas laikā atklāto veselības aizsardzības un citu sistēmu trūkumu novēršanu, galvenā problēma, kas būtu jārisina ar ANM plāna palīdzību, būtu ekonomikas produktivitātes palielināšana.

Zem šī diezgan novazātā vārda slēpjas vesels murskulis jautājumu – gan digitalizācija un automatizācija, gan pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, gan tam nepieciešamā darbaspēka sagatavošana un apmācība.

Produktivitātes aspektā Latvija atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – visu pēdējo desmitgadi produktivitātes izaugsmes rādītāji nav spējuši pārkāpt 3% slieksnim, un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vidējās algas Latvijā nu jau par 200 eiro mēnesī atpaliek no vidējām algām Igaunijā un Lietuvā (sk. infografiku 4. lpp.).

Latvijas ANM plānu saskaņā ar ES prasībām vērtēja Fiskālās disciplīnas padome un tās pieaicinātie eksperti. Viņu vērtējumā iespējami divi attīstības scenāriji – sliktākais, kurā iekšzemes kopprodukta izaugsme ceļas līdz 3,9% līmenim tuvākajos gados, bet pēc tam nošļūk līdz pēdējā desmitgadē pierastajiem 2,5%, un labākais, kurā IKP 2021.–2024. gadā aug ar 5,3% tempu gadā un pēc tam samazinās līdz 3,7%.

Skaidrs, ka esam ieinteresēti otrā scenārija īstenošanā.

Paātrinātas izaugsmes scenārijs paredz Latvijas konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, digitalizāciju, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.

 

Pārāk daudz celtniecības

Tieši ar pēdējo uzskaitījumu varētu rasties problēmas. Lai gan valdība Finanšu ministrijas personā apgalvo, ka no 1,82 miljardiem eiro 1,1 miljards paredzēts Nacionālās industriālās politikas iedzīvināšanai, eksperti apmierināti nav.

Tā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka teic, ka, lai gan formāli tā ir, tomēr pēc būtības 65% visu plāna līdzekļu paredzēti dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai, bet tikai 5% aizies ieguldījumiem pētījumos, inovācijās un jaunās tehnoloģijās un tikai 10% – cilvēkkapitāla attīstībai, proti izglītībai, apmācībai un pārkvalifikācijai.

Nav skaidrs, vai ar to būs pietiekami.

“Jebkuri celtniecības projekti ekonomikai rada īstermiņa un varbūt arī vidēja termiņa izaugsmi, taču, kad tie pabeigti, tad izaugsmes rādītāji strauji samazinās,” saka I. Šteinbuka.

“Protams, ņemot vērā, ka ANM ir tikai piektdaļa visu ES līdzekļu, var cerēt, ka valdība pratīs kompensēt nepietiekamos līdzekļus pētījumos, inovācijās un cilvēkresursos no citiem avotiem.”

Cits Latvijas ANM plāna kritiķis – Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle – uzskata, ka valdība to nespēs izdarīt, tāpēc ka gan ES budžeta un fondu, gan valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir daudz stingrāk reglamentēts nekā ANM līdzekļu tērēšana.

“Ja valdība nespēja pietiekami daudz līdzekļu novirzīt inovācijām un tehnoloģijām tagad, tad naivi cerēt, ka spēs no citiem līdzekļiem,” viņš saka.

 

Pārkaršanas risks

Tieši ar ANM ietvaros paredzētajiem celtniecības darbiem, kas sakrīt arī ar “Rail Baltica” būvniecības darbiem – abi jāpabeidz 2026. gadā –, saistīts otrs FDP identificētais risks. Proti, tā ir celtniecības sektora un ar to saistīto sektoru pārkaršana.

Mēs diezgan labi vēl atceramies to, kas notika pirms trīspadsmit gadiem – kā ar milzīgiem apgriezieniem strādājošā celtniecības nozare izsūca darbaspēku no citām, sadzina augšā algas visā tautsaimniecībā un tas viss beidzās ar grandiozu krahu, kā jau bija jānotiek jebkura “burbuļa” apstākļos.

Kā tolaik autoram stāstīja kāds celtniecības veikala vadītājs, parasta parādība esot tas, ka vienkārši celtnieki, nevis vadītāji pērkot “Porsche Carrera” džipus un tad ar tiem braucot uz celtniecības veikalu pēc cementa maisiem.

Visa Latvijas ekonomika cer, ka otrreiz nekas tāds vairs neatkārtosies, taču tas ir tieši atkarīgs no valdības spējas sarindot celtniecības projektus tā, ka tie attīstās viens pēc otra, nevis visi vienlaikus. Vai valdība to spēs, nav zināms, taču īpašu optimismu šī doma nevieš.

 

Pietrūks darbaspēka

Visbeidzot trešais lielais ANM perioda risks ir darbaspēka trūkums. Jau tagad tiek pro­gnozēts darbaspēka deficīts.

Gatavojoties tam, būtu nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm.

Taču, kā jau teikts, cilvēkresursu attīstībai paredzēti vien 10% līdzekļu. Protams, var cerēt uz to, ka automatizācija, digitalizācija un pašvaldību reforma spēs atbrīvot pietiekami daudz darbaroku, lai novirzītu tās vajadzīgajos sektoros. Tomēr jāšaubās, vai šie procesi, kas neapšaubāmi notiks, darbosies tik ātri.

Lai kā būtu – Latvijai priekšā ir ļoti aizraujoša desmitgade, kuras laikā ieplūdīs vēsturiski lielākais līdzekļu daudzums, notiks vērienīgi būvdarbi un attīstība, celsies algas un dzīves līmenis. Dzīvot būs interesanti!

 

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 93
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 40
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 22
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
20 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
Lasīt citas ziņas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Mūsu acu priekšā notiek desmitgades lielākā vētra enerģētikā. Kāpēc elektrības cenas tik drīz nekritīs? 26
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID nodod kriminālvajāšanai “naudas mūli”; legalizējis vairāk nekā trīs miljonus eiro
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Rīgas centrā nākotnē, iespējams, būs ļoti ierobežota iespēja iebraukt ar privāto transportu 13
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs 25
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Vēzis nekur nav pazudis!” Šogad audzis ceturtajā stadijā atklāto vēža gadījumu skaits 1
14:11
LA
LA.LV
Ziņas
Mūžībā devies bioloģijas zinātņu doktors, ārstniecības augu specialists Dailonis Pakalns
13:28
LA
LA.LV
Veselam
Arturs Šulcs: valsti ir jāapmaksā seksologu konsultācijas, lai uzlabot demogrāfisko situāciju 5
13:16
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 22
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Tā ir okupācija? Vai mēs ko nezinām?”: cilvēki soctīklos iesmej par kuriozu ar Latvijas karti TV šovā
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Vēzis nekur nav pazudis!” Šogad audzis ceturtajā stadijā atklāto vēža gadījumu skaits 1
28 minūtes
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 27. septembra līdz 4.oktobrim: novāc burkānus, kartupeļus, stāda kokus un krūmus 2
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Veloinfrastruktūra pilsētā ir apzināts spiediens.” Silenieks par velojoslu risinājumiem un izmešu samazinājumu 34
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 5
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz?
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es apzinos, ka ir dīvaini runāt par pieaugšanu 43 gadu vecumā.” Saruna ar Vladislavu Navstavševu
7 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad āboliem ražas laiks, jācep gardumi: drumstalu ābolkūka un ābolu tarte
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ielu mākslinieks “Kiwie” par godu Gustavam Klucim radījis līdz šim lielāko “briesmoni” 2
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvar SPD 8
6 stundas
II
Ivars Ijabs
Ziņas
Ivars Ijabs: Eiropas Savienība arī aizsardzībai? 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atvasara pilnā plaukumā! Septembra pēdējā nedēļa būs silta 2
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Balvu iedzīvotāja, neapmierināta ar pašvaldības darbu, pie domes sāk badastreiku 9
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 93
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 13
17 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 37
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 71
1 diena
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 40
1 diena
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ilgonis un Ādolfs
3 stundas