Boksam Rīgas pašvaldībā ir viens no mazākajiem vecāku līdzfinansējumiem –  pieci eiro mēnesī.
Boksam Rīgas pašvaldībā ir viens no mazākajiem vecāku līdzfinansējumiem – pieci eiro mēnesī.
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Slauc vecākus? Kā tiek noteikts vecāku līdz­finansējums pašvaldības sporta skolās 1

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Lasīt citas ziņas

 

Rīgā akūti trūkst ne tikai sporta infrastruktūras, kas ir sliktākā stāvoklī nekā vairākumā Latvijas pilsētu, bet arī skaidru un saprotamu kritēriju, kā tiek noteikts vecāku līdz­finansējums pašvaldības sporta skolās.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Atšķirīgi kritēriji

Rīgā dibinātas desmit pašvaldības sporta skolas, kurās iespējams nodarboties ar teju 20 sporta veidiem.

Vecāku līdzfinansējums ir ļoti dažāds – sākot ar trim eiro mēnesī mākslas vingrošanā un beidzot ar 30 futbolā, neskaitot hokeju, kur objektīvu iemeslu dēļ ir vairāk (43). Vairākumā citu novadu vecāku līdzmaksājums ir vienāds visiem sporta veidiem vai atšķiras tikai nedaudz, vai pat tāda vispār nav.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Dina Vīksna skaidro, ka katra sporta skola pati veic attiecīgās programmas izmaksu aprēķinus, ko pārbauda departamenta speciālisti. Tajā pašā laikā, piemēram, divos pēc visiem parametriem ļoti līdzīgos sporta veidos basketbolā un volejbolā samaksa atšķiras divkārtīgi, attiecīgi 12 un 25 eiro mēnesī.

Vēl acīs krīt tas, ka dažos sporta veidos jāmaksā par deviņiem mēnešiem, citos – 12.

Vīksna atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem – ja attiecīgā pro­gramma licencēta uz 12 mēnešiem, tāds arī ir maksājums, ja uz īsāku periodu, jāmaksā mazāk. Viņas personiskais viedoklis ir, ka tas nav pareizi: “Profesionālās ievirzes programmai būtu jābūt noteiktam vienam īstenošanas periodam – vai tie ir 10, 9 vai 12 mēneši, bet nedrīkstētu būt interpretācijas iespējas. Diemžēl ārējie normatīvie akti to pieļauj.” Citās pašvaldībās gan šāda diferencēta pieeja nepastāv.

 

Kvalitāte maksā

Basketbola skolas “Rīga” direktors Guntis Šēnhofs uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī jau ilgstoši nav spoža, tādēļ no publiskā sektora nevar gaidīt tādu finansējumu, kas nodrošinātu visu sporta skolā no A līdz Z un garantētu kvalitatīvu darbu: “Pašvaldības un valsts nauda nodrošina minimumu, lai sporta skola varētu pastāvēt un nebūtu jāuztraucas, ka darbs notiks šodien, rīt un parīt. Tālāk katra sporta skola atkarīga no direktora ambīcijām, varēšanas piesaistīt sponsorus un arī vecāku līdz­finansējuma – tas kalpo, lai uzrādītu kvalitatīvus rādītājus, audzinātu nākamos profesionāļus, piedalītos spēcīgos starptautiskos turnīros, nodrošinātu medicīnu, fiziskās sagatavotības trenerus. Tas, par ko runā medijos, ka sporta skolas slauc vecākus, – pašvaldības skolās neslauc. Privātās sporta skolas gan ir ļoti dārgs prieks, tur izmaksas vecākiem ir 150–200 eiro mēnesī.”

Rīgas Volejbola skolā vecāku līdzmaksājums ieviests pirms pusotra gada, jo trūcis pašvaldības finansējuma, norāda toreizējā skolas direktore, šobrīd Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretāre Gunta Aizporiete: “Bija ļoti daudz izbraukumu, un pastāvēja variants prasīt vecākiem, lai paši maksā par autobusu, vai ieviest līdzfinansējumu, lai nenodarbotos ar kreisām lietām. Tāpēc ieviesām 25 eiro un nosedzām diezgan daudz – formas trīs vecuma grupām, inventāru, treneriem pabalstu par labu darbu, pagājušajā gadā arī bērniem sanāca lētākas vasaras nometnes.”

Viņa neticot, ka citās Rīgas sporta skolās var paveikt visu nepieciešamo par mazāku līdzfinansējumu.

“Uz sacensībām Latvijā audzēkņus vedam, bet ir arī daudzi vecāki, kas grib būt klāt, un tad bērns brauc ar ģimeni,” Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktors Vitālijs Poļakovs norāda, ka transports tiek nodrošināts. Jaunākajiem audzēkņiem skola dod riteņus, lielākie pērk paši, un viss atkarīgs no vēlmēm – jārēķinās ar diviem, trim, četriem tūkstošiem eiro. Kamēr izaug līdz 18 gadu vecumam, bērnam jānomaina divi trīs riteņi – tas atkarīgs no auguma.

“Mēģinām iepirkt, bet mainās mode, tendences, esam tikuši līdz elektroniskajiem ātruma pārslēdzējiem,” saka Poļakovs.

 

Cer uz reformu

“Latvijas Avīze” vērsās pie IKSD, vēloties noskaidrot, cik daudz naudas no Rīgas domes budžeta tiek atvēlēts bērnu un jauniešu sportam, cik saņem katra sporta skola un attiecīgi cik lieli līdzekļi tiek veltīti vienam bērnam. Divu nedēļu laikā atbildes netika sniegtas.

Grūtības tikt pie šādas informācijas bijušas arī Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam Sandim Riekstiņam. Viņa iegūtie dati par vienu no lielākajām sporta skolām Latvijā (ārpus Rīgas) rada lielu neizpratni, proti, aizpērnajā mācību gadā uz vienu audzēkni visvairāk pašvaldība tērējusi hokejam (1973 eiro), seko daiļslidošana (1721), triatlons (1500), peldēšana (1355), airēšanas slaloms (1322), bet pēdējais ir volejbols (319).

“Rīga ir vēl atsevišķs stāsts, ar kolēģiem runājam par šiem jautājumiem, un tas ir procesā. Nevienam nav noslēpums, ka vecāki finansē arī skaidrā naudā to, kas šajos datos nav iekšā, – pat autobusam sametas pirms braukšanas. Te parādās faktors par papildu peļņu (treneriem), vecāki arī gatavi dot,” saka Riekstiņš.

“Man šī sistēma kā tāda nepatīk, ceru, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas varēs tam visam mazliet citādi pieiet, jo būs mazāk pašvaldību. Varēs vieglāk runāt un atrast kopsaucēju. Tas arī ir stāsts par prioritārajiem sporta veidiem – arguments, ka sporta skolās jau šobrīd var redzēt, kurš ir prioritārs sporta veids, tomēr nav pareizs, jo redzam, ka katrā ir kaut kas savs.”

Runājot par vecāku līdz­finansējuma ieviešanu, izkristalizējās arī versija, kas nav dokumentēta ar lēmumiem un parakstiem.

Proti, ierēdņiem radušās aizdomas, ka treniņu grupās pierakstīti bērni, kuri nemaz netrenējas, lai treneriem būtu algas.

Tādējādi nolemts, ka katrā iestādē jābūt līdzfinansējumam, jo neviens vecāks nebūs gatavs maksāt, ja bērns netrenējas.

 

Nauda garām Rīgai

Paradokss ir tāds, ka Rīgā ir kam sportot, bet – trūkst vietas, kur to darīt. Turpretim reģionos ir kur, bet – trūkst kam. “Provincē ir stipri mazākas treniņu maksas, jo ir ļoti attīstīta infrastruktūra, sporta zāļu pietiek, bet bērnu maz. Rīgā katastrofāli trūkst zāļu, ir jāīrē papildus, un tas ir dārgi,” teic Guntis Šēnhofs.

“Valsts budžets nez kāpēc mērķtiecīgi gājis Rīgas pašvaldībai garām, un daudz nozīmīgāka valsts līdzfinansējuma daļa aizgājusi uz citām pilsētām, un redzam, kur brīnišķīga sporta infrastruktūra izveidota – Valmiera, Daugavpils, Liepāja, Ventspils,” Dina Vīksna atbildības bumbu aizsper valsts pusē.

“Rīgā ir savulaik uzceltais Olimpiskais centrs un šobrīd pamazām tiek investēts Daugavas stadionā. Pašvaldība gan nav Olimpiskā centra dibinātāju vidū, līdz ar to tā īres izmaksas jāsedz no pašvaldības budžeta, ja skola vēlas tur īrēt zāli.

Piekrītu, ka pilsētā akūti pietrūkst iekštelpu infrastruktūras. Šobrīd ārtelpu infrastruktūra ir apmierinošā līmenī.

Turpmākajam plānošanas periodam 2021.–2027. gadam pilsētas attīstības programmas projektā uzsveram šo trūkumu, un ļoti ceru, ka šajā laikā situācija uzlabosies.”

Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs Latvijā šobrīd trenējas vairāk nekā 42 000 bērnu. Pašvaldības sūkstās, ka pēdējo četru gadu laikā audzēkņu skaits palielinājies par aptuveni 6000, pieaug arī sporta skolu skaits, bet valsts budžetā papildu finansējums treneru algām nav paredzēts. Šim mērķim šogad piešķirti 17,1 miljons eiro. Pērn un aizpērn gan bija mazāk (attiecīgi 16,4 un 15,3 miljoni).

 

 

Signāls bērnu vecākiem

Agris Kimbors, Kuldīgas novada sporta skolas direktors: “Mums ir deviņi sporta veidi – četras sporta spēles (futbols, volejbols, basketbols, florbols) un pieci individuālie (šahs, dambrete, galda teniss, vieglatlētika, riteņbraukšana). Vecāku līdzmaksājums jāveic divreiz gadā – 8 un 12 eiro, vidējais tātad ir divi eiro mēnesī neatkarīgi no sporta veida. Transports uz sacensībām tiek nodrošināts bez maksas.”

 

Agris Lungevičs, Madonas novada domes priekšsēdētājs: “Sporta skolā ir astoņi sporta veidi (basketbols, volejbols, futbols, orientēšanās sports, vieglatlētika, slēpošana, biatlons, ložu šaušana), kopā ap 500 audzēkņiem. Mēneša maksa – četri eiro. Tā kā tagad darbs nevar noritēt pilnvērtīgi, maksu atcēlām, un pieļauju, ka neatjaunosim.

Jau pirms gada diviem par to spriedām, jo par iegūto naudu pašvaldības budžetu neizglābsi, bet tas būs labs signāls vecākiem sūtīt bērnus sportot.

Transports uz sacensībām ir bez maksas, bērniem no novada pagastiem apmaksājam transporta izdevumus (autobusa biļetes vai daļēji degvielu vecākiem) uz treniņiem Madonā.”

 

Ints Vancāns, Ķekavas sporta skolas direktors: “Sporta skolā ir seši sporta veidi – peldēšana, brīvā cīņa, mākslas vingrošana, vieglatlētika, regbijs, riteņbraukšana. Vecāku līdzfinansējuma maksas apjoms ir no nulles atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz 42 eiro, ja bērnam šī ir trešās prioritātes profesionālā ievirze. Pirmajai prioritātei novadā deklarētajiem visbiežāk ir 15 eiro visos sporta veidos, izņemot mākslas vingrošanu, kur 21 eiro. Šomēnes (janvārī) 50 procentu atlaidi piešķirām peldēšanas grupas audzēkņiem.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Jānis Kovals, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Vecumnieku novadā par sporta skolas nodarbībām (volejbols, vieglatlētika, basketbols, svarbumbu celšana) maksa nekad nav tikusi iekasēta. Vienīgi ar daļēju vecāku līdzfinansējumu (8 eiro mēnesī) sporta skolā atvērta grupiņa “Sporta virpulis” pirmsskolas izglītības bērniem, lai uzlabotu vispārējo fizisko sagatavotību un laikus ievirzītu sporta virzienā. Šobrīd šī grupa nedarbojas un finansējums no vecākiem netiek iekasēts. Pašvaldība apmaksā dalību sacensībās, transportu, kā arī atbilstoši iekšējiem noteikumiem tiek maksātas dienas naudas un iegādāts sporta inventārs.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…” 19
Lasīt citas ziņas
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā?
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
12:28
Starp gadsimta literatūras klasiķiem – intervija ar Amandu Aizpurieti
12:22
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
12:02
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 57
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50
Garāks mācību gads – labāka izglītība? 46
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
FOTO, VIDEO. “Ļaunuma izpostītās cilvēku dzīves…. mēs nevarējām palikt vienaldzīgi!” – grupa “Sudden Lights” nāk klajā ar jaunumiem