Revīzijas spriedums: “Rail Baltica” atpaliek, bet izmaksas aug straujāk nekā plānots 0
Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošana līdz 2030. gadam joprojām ir atkarīga no pietiekama Eiropas Savienības (ES) finansējuma, norādīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji.
Komentējot Eiropas Revīzijas palātas teikto, ka liela mēroga Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektiem ir nepieciešams skaidri definēts īstenošanas termiņš un stabila, paredzama finansēšana, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu, kopuzņēmumā uzsver, ka šajā kontekstā “Rail Baltica” pirmās fāzes veiksmīga īstenošana līdz 2030. gadam joprojām ir tieši atkarīga no pietiekama ES finansējuma pieejamības nākamajā daudzgadu finanšu shēmā no 2028. gada līdz 2034. gadam.
“RB Rail” ieskatā Eiropas Revīzijas palātas atjauninātajā ziņojumā par ES transporta megaprojektiem, tostarp “Rail Baltica”, ietvertie secinājumi atspoguļo iepriekš identificētos projekta riskus.
Vienlaikus “RB Rail” ir iepazinies ar secinājumiem un tiem piekrīt, jo tie saskan ar riskiem, kurus projekta īstenotāji iepriekš ir identificējuši, analizējuši un publiski skaidrojuši. Tostarp Revīzijas palāta norādījusi, ka “Rail Baltica” kopējās aplēstās izmaksas pilnam projekta apmēram ir pieaugušas līdz 23,8 miljardiem eiro (2023. gada cenās), salīdzinot ar sākotnējo novērtējumu 5,8 miljardu eiro apmērā (2017. gada cenās).
Palātā arī skaidroja, ka kopumā izmaksu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar agrīno aplēšu ierobežoto detalizāciju un to pakāpenisku precizēšanu projekta attīstības gaitā, tostarp projektēšanas risinājumu un apjoma pilnveidi. Kopuzņēmumā skaidro, ka šie secinājumi atbilst arī 2024. gadā veiktās kopīgās revīzijas rezultātiem, ko īstenoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes.
Sākotnējās izmaksu prognozes bija balstītas uz provizoriskiem vērtību inženierijas pieņēmumiem, kurus, projektam sasniedzot galvenā tehniskā projekta stadiju, aizstāja būtiski precīzāki aprēķini. Izmaksu pieaugumu papildus ietekmēja projekta apjoma paplašināšana, aktualizētās tehniskās, drošības un militārās mobilitātes prasības, kā arī nozīmīgi ārējie faktori, tostarp aptuveni 40% kumulatīvā inflācija Baltijas valstīs laika posmā no 2017. līdz 2023. gadam, būvniecības un energoresursu cenu pieaugums, piegāžu ķēžu traucējumi un Krievijas kara pret Ukrainu ietekme, uzsver kopuzņēmumā.
Vienlaikus Eiropas Revīzijas palāta norādījusi, ka lieli Eiropas infrastruktūras projekti vidēji no sākotnēji plānotā grafika atpaliek par vairāk nekā desmit gadiem.
Šajā kontekstā “Rail Baltica” pašreizējā aptuveni četru gadu aizkavēšanās joprojām iekļaujas šāda mēroga un sarežģītības projektiem raksturīgajās robežās, norāda kopuzņēmumā.
Tāpat “RB Rail” atzīmē, ka “Rail Baltica” ir liela mēroga un sarežģītības projekts, kas vienlaikus tiek īstenots trīs valstīs kā pilnīgi jauna Eiropas standarta dzelzceļa infrastruktūra, nevis esošās infrastruktūras modernizācija. Projekts paredz vienotu tehnisko, drošības un savietojamības standartu ieviešanu, kā arī neraksturīgi lielu pārrobežu savienojumu un iesaistīto pušu skaitu. Tāpat ģeogrāfiskais un ģeopolitiskais konteksts – atrašanās tuvu ES austrumu robežai un aktīvai karadarbības zonai – ir pastiprinājis inflācijas, energoresursu cenu kāpuma, piegādes ķēžu svārstīguma un drošības prasību ietekmi, salīdzinot ar daudziem citiem TEN-T projektiem.
Kopuzņēmumā norāda, ka patlaban liela apjoma būvdarbi norisinās visās trijās Baltijas valstīs. Tostarp Igaunijā aptuveni 202 no 213 kilometru pamattrases ir noslēgti būvdarbu līgumi, un vairāk nekā 100 kilometru atrodas aktīvā būvniecības procesā. Latvijā pilna apmēra darbi notiek prioritārajā dienvidu posmā, kur būvuzņēmējam nodoti aptuveni 30-35 kilometri, vienlaikus turpinās būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā. Savukārt Lietuvā ir sākta sliežu ieklāšana, un patlaban būvniecībā atrodas 114 kilometri pamattrases.
Komentējot izmaksu pieauguma riskus, “RB Rail” uzsver, ka pietiekama un savlaicīga finansējuma pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem projekta īstenošanai noteiktajos termiņos. Patlaban “Rail Baltica” pirmās kārtas aktivitātes tiek īstenotas atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties finansiālas saistības, kas nebūtu pilnībā nodrošinātas ar finansējuma segumu.
“RB Rail” papildina, ka ilgtermiņa ES līmeņa finansiālais atbalsts ir izšķirošs, lai saglabātu projekta īstenošanas tempu, nodrošinātu koordinētu pārrobežu īstenošanu un pilnībā īstenotu “Rail Baltica” stratēģisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā kā būtisku ieguldījumu Eiropas drošībā, noturībā un ilgtermiņa integrācijā.
Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka “Rail Baltica” projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro.
Ziņojumā ir atjaunināti Eiropas Revīzijas palātas apsvērumi un konstatējumi, kuri gūti līdzīgā revīzijā, kas veikta 2020. gadā. Tajā īpaša uzmanība pievērsta astoņu TEN-T megaprojektu izmaksām un termiņiem, tostarp dzelzceļa “Rail Baltica” projektam.
Palāta secinājusi, ka ES pamattīkla pabeigšanas termiņš – 2030. gads – netiks ievērots un divu projektu izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp “Rail Baltica” projekta izmaksas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojušās.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
