Revolucionārs atklājums: Japānā radītas mākslīgās asinis raisa cerības uz globālu medicīnas izrāvienu līdz 2030. gadam 0
Japānas zinātnieki izstrādājuši mākslīgās asinis, kas var radikāli mainīt medicīnu visā pasaulē — bez nepieciešamības pēc asinsgrupu saskaņošanas un ar derīguma termiņu līdz pat diviem gadiem, šis atklājums sola izglābt miljoniem dzīvību līdz 2030. gadam, ziņo Bussiness Today.
Šī atklājuma iespējamās sekas ir milzīgas. Sintētiskās asinis var glabāt līdz pat diviem gadiem — tas ir satriecošs uzlabojums salīdzinājumā ar ziedoto asiņu tipisko vienu mēnesi ilgo derīguma termiņu. Vēl pārsteidzošāk — tās ir purpursarkanas, nevis sarkanas, kā mēs asinis ierasti asociējam ar dzīvību.
Kādā laboratorijā Japānas Naras Medicīnas universitātē klusā revolūcija nes rezultātus — tādus, kas varētu mainīt veidu, kā cilvēce pārdzīvo traumas un operācijas. Pētnieki testē revolucionāru mākslīgo asiņu veidu: nav nepieciešams asinsgrupas saskaņojums, un derīguma termiņš ir 24 reizes ilgāks nekā līdz šim pieejamajiem risinājumiem. Ja tas izrādīsies efektīvs, tas varētu būt lielākais medicīnas izrāviens kopš antibiotiku atklāšanas.
Asins pārliešana jau sen ir neatņemama neatliekamās palīdzības un ķirurģijas sastāvdaļa. Lai gan daži margināli virzieni eksperimentējuši ar jaunāku cilvēku asiņu pārliešanu ar mērķi pagarināt dzīvi, patiesā cīņa notiek asins zuduma kompensēšanā — operāciju, traumu vai dzemdību laikā.
Starp neparastākajiem stāstiem asins pārliešanas vēsturē ir kāds vīrietis, kura asinis, īpaši bagātas ar retām antivielām, palīdzējušas izglābt 2,4 miljonus zīdaiņu no nāvējošas slimības. Tomēr pat šādi varoņdarbi nespēj noslēpt sistēmisko problēmu: globālais asiņu krājums vienmēr ir nepietiekams. Ziedojumu daudzums samazinās, derīguma termiņi ir satriecoši īsi, un asinsgrupu saskaņošana ir loģistikas murgs.
Tāpēc Japānas jaunākais sasniegums var kļūt par īstu spēles mainītāju. Profesore Hiromi Sakai un viņas komanda Naras Medicīnas universitātē ir izstrādājuši mākslīgās asinis, iegūstot hemoglobīnu no derīgumu zaudējušām donoru asinīm un ieslēdzot to vīrusdrošā apvalkā. Tas ne tikai pagarina ziedoto asiņu derīguma termiņu, bet arī pilnībā novērš nepieciešamību saskaņot asinsgrupas.
Šo inovāciju papildina profesora Terujuki Komatsu darbs no Čūo universitātes, kurš izstrādājis “mākslīgos skābekļa nesējus”, izmantojot albumīnu — izplatītu plazmas proteīnu, kas stabilizē asinsspiedienu un palīdz ārstēt insultus un asiņošanas.
Sekas ir plašas. Šīs sintētiskās asinis var uzglabāt līdz diviem gadiem — milzīgs uzlabojums salīdzinājumā ar ziedoto asiņu tipisko vienu mēnesi ilgo derīguma termiņu. Un, pārsteidzoši, tās ir purpursarkanas — neparasts pavērsiens šķidrumam, ko parasti saistām ar dzīvību.
Klīniskie pētījumi pašlaik norisinās Sakai laboratorijā, kur brīvprātīgie saņem no 100 līdz 400 mililitriem mākslīgo asiņu. Ja tās izrādīsies drošas un efektīvas, Japāna varētu sākt to plašu izmantošanu jau līdz 2030. gadam.
