Foto: Agnese Gulbe/LETA

Rīgas domniekiem amatā pēdējās dienas 1

Līdz ar Saeimas ceturtdien pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu pašvaldības 60 deputāti var sākt skaitīt pēdējās dienas amatā. To viņi zaudēs pēc tam, kad Valsts prezidents likumu izsludinās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas izsludināt 25. aprīlī, “Latvijas Avīzei” apstiprināja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Opozīcijas deputāti ar juristiem vēl vērtē, vai šo likumu apstrīdēt Satversmes tiesā, jo jaunais un nepārprotamais tiesiskais pamatojums domes atlaišanai par kvoruma trūkumu trīs sēdēs pēc kārtas likumprojektam ir pievienots tikai uz 2. lasījumu. Taču vēršanās tiesā nekavētu ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jaunā dome tad varētu sākt strādāt maijā. CVK priekšsēde K. Bērziņa pastāstīja, ka piektdien noslēdzas parakstīšanās par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem, kas paredz jauno domi vēlēt nevis esošās domes pilnvaru laiku, bet gan uz ilgāku laiku, kas varētu būt vairāk nekā pieci gadi.

Viss liecina, ka nepieciešamie paraksti nav savākti un šīs normas stāsies spēkā.

Kandidātu sarakstu iesniegšana varētu notikt no 20. līdz 26. martam. Šajā laikā vēlētāji varētu arī saņemt paziņojumus par vēlēšanu iecirkņiem. Rīgā varēs balsot tie, kuriem te ir līdz 26. janvārim reģistrēta deklarētā dzīvesvieta. Laikā no 26. marta līdz 11. aprīlim būs iespēja mainīt vēlēšanu iecirkni.

Par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja 62 deputāti no koalīcijas partijām, kā arī daži neatkarīgie deputāti, ieskaitot Aldi Gob­zemu, kurš paziņoja, ka vēlēšanās nekandidēs. “Saskaņa” bija pret domes atlaišanu, savukārt Zaļo un zemnieku savienības četri deputāti nebalsoja, bet pārējo uzvārdi vispār neparādījās balsojuma izdrukā.

Māris Kučinskis (ZZS) apstiprināja, ka ZZS lēma nepiedalīties šā lēmuma pieņemšanā, jo valdības partijas nav ieklausījušās juristu aicinājumā iesniegt Saeimā jaunu likumprojektu, kurā būtu minēts tikai viens tiesiskais pamats domes atlaišanai, par kuru nevienam nebija šaubu.

“Ja Rīgas dome ir devusi juridisku pamatu to atlaist, tad kāpēc nevarēja iesniegt jaunu likumu, kurā nebūtu “atkritumu stāsta”, tā nedodot iespēju šo procedūru apstrīdēt,” sēdē sacīja Viktors Valainis (ZZS).

Reklāma
Reklāma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) ļoti plaši deputātiem izklāstīja, kā vēsturiski ir veidojusies domes nespēja atbilstoši likumam nodrošināt sadzīves atkritumu izvešanu.

Vienlaikus viņš raksturoja kopējo situāciju Rīgas domē, kura nav spējusi pieņemt pašvaldības budžetu un “nav sagaidāms, ka Rīgas domes rīcībspēja varētu atjaunoties”.

Līdz tam pašvaldība esot nonākusi ilgākā laikā, kad to vēl vadīja Nils Ušakovs (“Saskana”). “Viņš bija izveidojis savu karaļvalsti ar vasaļiem, kuri katrs pārvaldīja un izsaimniekoja savu nozari.

To, ka karaļvalstī viss nav kārtībā, varēja nojaust jau sen, taču pilnā apmērā skumjā aina atklājās pēc godātā mēra piespiedu bēgšanas uz Briseli,” sēdē sacīja J. Pūce.

Drīz pēc ministra uzstāšanās Vjačeslavs Dombrovskis teica, ka šodien (ceturtdien) bijušajam Rīgas domes deputātam J. Pūcem esot liela diena, jo pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām viņš esot pieteicis sevi vēlēšanās ar aicinājumu “gāzīsim Nilu”, kas beidzot esot izdevies.

Likums nosaka, ka Rīgas domē ir iecelta pagaidu administrācija, kuru vadīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, administrācijā strādās arī Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Viņi savienos savu amatu ar darbu Rīgas domē, par to saņemot arī atalgojumu. Opozīcijai bija šaubas par šo ierēdņu iespējām vienlaikus veikt divus tik nopietnus darbus, tāpēc, lai ironiskā veidā paustu attieksmi pret to, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) ierosināja administrāciju iecelt citā sastāvā, tajā iekļaujot ministru J. Pūci, kā arī partiju līderus Jutu Strīķi (JKP) un Raivi Dzintaru (NA).

Saeima noraidīja šo priekšlikumu, kā arī V. Valaiņa ierosinājumu administratora pienākumus uzticēt domes izpilddirektoram Jurim Radzevičam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.