Foto – Andris Grīnbergs

Latvijā labi pazīstamās dārzniecības “Rītausma” vadītājai Valdai Be­kinai nereti jautā, vai viņa naktīs var gulēt, jo nepārtrauktā dārzeņu ražošanas attīstība mūsdienu skarbajos energoresursu un tirgus apstākļos prasa ne vien daudz pūļu, bet arī nervu. Tādās reizēs atbilde skan: “Guļu labi, jo daudz strādāju.”


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Salas pagastā atkal uznācis sniegputenis un lielāks sals, taču SIA “Rītausma” siltumnīcās pavasaris jau pilnā sparā. Tiesa, iekšpusē visur, kur vien iespējams, siltuma taupības nolūkā novilkta plēve, radot tādu kā priekšlogu efektu. Pie salātu līnijas strādnieces vāc jauno ražu, tomātu platībās šur tur dzeltenumu spīdina pirmie ziedi, laidelējas apputeksnētājas kamenes, bet gurķu platībās viss rāda, ka uz pirmo ražu vairs ilgi nebūs jāgaida.

Robotu vēl nav, taču ar 
rokām arī vairs nesēj

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Kā zaļa jūra – tāds iespaids rodas jaunajās siltumnīcās, kas divu hekt­āru platībā uzbūvētas veco dārzeņu māju vietā.

– Viss vecais patiešām nojaukts?

– Viss. Jaunās kon­strukcijas ir divreiz aug­stākas nekā vecās un sasniedz piecus metrus, siltumnīcas ļoti plašas, zaļumam, šķiet, nav ne gala, ne malas. Kādreiz spējām visur izskraidīt kājām, tagad vairs ne, ņemam talkā velosipēdus. Es pati arī braucu. Ja izmērītu betonēto celiņu kopgarumu, sanāktu kilometri.

– Jūsu jauno ražu vieni no pirmajiem saņem jēkabpilieši, bet varbūt pat viņi vēl nemaz nezina, ka “Rītausmā” dārzeņu audzēšanā izmanto kokosa substrātu, nevis minerālvati kā agrāk, un automatizētās līnijas, kas ievērojami samazina roku darbu?

– Attīstība notiek nepārtraukti, pircējiem galvenais, lai dārzeņi būtu labas kvalitātes un par pieņemamām cenām. Lai tas būtu iespējams, mums, ražotājiem, visu laiku jāspēlē savdabīgs šahs – nedrīk­stam aizmirst ne par taktiku, ne stratēģiju, jāmeklē pareizākais spēles plāns, jāparedz ne vien grūtības, ko var sagādāt dzīve, bet arī triecieni ar procentiem, tarifiem, mainīgajām cenām.

Mums rūpīgi jāapsver, ko jau varam atļauties, ko vēl ne. Skaidrs, ka atpalikt nedrīkstam, vienalga, vai runa būtu par jaunajām tehnoloģijām, dārzeņu šķirnēm vai ko citu.

– Vai “Rītausmas” siltumnīcas ir jau noķērušas veco Eiropas valstu attīstības līmeni?

– Ar gandarījumu varu sacīt, ka mūsu siltumnīcās dārzeņu audzēšana ne ar ko neatšķiras no, piemēram, Holandes līmeņa. Tādas pašas konstrukcijas siltumnīcas, tāds pats automatizācijas līmenis, mikroklimats, augu mēslošana un viss pārējais. Tiesa, robotu mums vēl nav, taču salātus ar rokām vairs nesējam, to paveic pati salātu sēšanas automatizētā līnija. Ražas novākšana ērta – strādniecēm nav ne jālokās, ne jāstaigā lieli attālumi, jo līnijas audzēšanas renes viņām “pienāk” klāt. Salāti ar visiem podiņiem jāizceļ no renes un jāievieto firmas kastēs. Un viss.

– Kad novācāt pirmo salātu ražu un kad gaidāmi pirmie gurķi un tomāti?

– Pirmie salāti tirgotājiem tika pārdoti 15. februārī. Pirmos gurķus paredzam novākt ap 20. martu, pirmos tomātus – pēc 20. aprīļa. Protams, mēs varētu izaudzēt daudz agrāk, taču viena lieta ir lielās apkures izmaksas ziemas periodā un papildu apgaismošana ar lampām tumšajā diennakts laikā, otra – dārzeņu cenas. Tas viss mūs piespiež, no vienas puses, turēties pie sava optimālā audzēšanas sezonas garuma, no otras – mācīties dzīvot taupīgi.

2000 tonnu 
dārzeņu gadā

“Rītausmas” ļaudis lepojas, ka savā 20 gadu pastāvēšanas laikā pratuši tomātu ražību divkāršot – no 20 kg/m2 līdz 40 kg/m2. Līdzīgi ir arī gurķu ražām.

– Kas te bijis izšķirošais?

– Pirmkārt, jauno tehnoloģiju ieviešana. Otrkārt, divdesmit gadu sadarbība ar dāņu, somu un holandiešu sadarbības partneriem. Treškārt, dalība semināros un izstādēs ne vien Holandē, bet arī Somijā, Vācijā, Polijā un citās valstīs, kur dārzeņi tiek audzēti zemstikla platībās.

Ieguvums ir milzīgs – redzam ne vien jaunākās iekārtas, bet saņemam arī jaunākos ieteikumus gan par mēslošanu, gan par mikroklimatu, gan par jaunajiem hibrīdiem, gan par jaunajām iekārtām.

Ārzemēs ir lielas dārzniecību platības, arī specializētas izmēģinājumu saimniecības, kurās tiek veikti jauno tehnoloģiju, jaunu hibrīdu un cita siltumnīcu aprīkojuma izmēģinājumi un ieviešana ražošanā. Mēs, izvēloties sev piemērotāko hibrīdu, veicam izmēģinājumus nelielās platībās. Sadarbības partneri organizē seminārus arī pie mums, informējot par jaunumiem nozarē, notiek domu maiņa, veidojas cieša sadarbība.

– Kuru kultūru audzējat visvairāk?

– Tomātus. Pērn novācām 1300 tonnas. Šogad plānojam tikpat. Gurķu gada ievākums – ap 600 tonnu. Bet salātu raža gadā – vairāk nekā 900 tūkstoši podiņu.

Valdībai jānāk pretī

– Kas jūsu darbā traucē visvairāk?

– Nenoteiktība. Valsts politika attiecībā uz prioritārām nozarēm, nodokļu politika, neprognozējamas energoresursu cenas, naudas resursu pieejamība no banku puses. Un kur tad vēl nevienlīdzīga attieksme! Polijā dārzeņiem PVN ir tikai pieci procenti, Nīderlandē – seši, kā arī valsts subsīdijas, bet Latvijā – 21 procents un iztikšana bez subsidēšanas.