Romāns Meļņiks: Ir tieši gads kopš spēkā stājušies elektronisko cigarešu liegumi. Sekas redzam
0
Nesmēķēju un citiem neiesaku. Bet neatkarīgi no tā Latvijā ir daudzi desmiti tūkstoši cilvēku, kuri bez tabakas garšas vai dūma ievilkšanas nespējot dzīvot. Nesaprotu viņus, bet pieņemu to, kā realitāti. Tas, kas patiesi nav saprotams šajā kontekstā – kāpēc politiski tiek pieņemti lēmumi, kas nevis veicina smēķēšanas atmešanu, bet gan smēķētājus motivē legālās preces, kuras kaitīgums kontrolēts, vietā izvēlēties nelegāli ievesto vai sazin kādos šķūnīšos ražoto, kas var būt veselībai daudz bīstamāks?
Stāsts ir par pirms gada pieņemtajiem grozījumiem Tabakas likumā ar ko aizliedza Latvijā tirgot elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos aromatizētos šķidrumus, izņemot tādus, kas rada tabakas garšu. Sekas – to, kas nav pieejams legālajā tirgū tūdaļ pat nodrošina nelegālais.
Viena lieta, ka valsts budžetā sarūk PVN un akcīzes nodokļa ieņēmumi, taču daudz bīstamāk ir tas, ka attīstās nelegālo preču izplatības tīkli, kas papildus var tikt izmantoti arī narkotiku, ieroču uc. piegādei un dažādu diversiju rīkošanai,
kā to man marta sākumā TV24 raidījumā Nacionālo interešu klubs akcentēja Edijs Klaišis, “Open” radošo centru vadītājs.
Jau pieminētajā raidījumā arī atklājās nelegālā tirgus apjomi. Pērn oktobrī Beztabakas produktu asociācija veikusi viena mēneša ietvaros atgriezto produktu šķirošanu. Rezultāts – gandrīz 70% no nodotajām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm bija tādas, kuras Latvijas Republikā nav atļauts tirgot. Beztabakas produktu asociācijas vadītājs Edmunds Kancēvičs lēš, ka nelegālais tirgus pieaudzis par 50%, bet legālajā tirgū strādājošo komersantu apgrozījums pērn krities par 50%, lai gan smēķētāju skaits tik radikāli nav mazinājies, kā to varam pat novērot publiskajā telpā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” secinājis, ka pelēkais jeb nelegālais tirgus ir ar strauju pieauguma tendenci un 2025.gada pirmajos četros mēnešos tas sasniedza 42,4% no kopējā patēriņa. Ņemot vētā, ka šis pētījums veikts pirms ierobežojumiem, var droši pieļaut, ka uz šo brīdi situācija vēl būtiski pasliktinājusies. Arī Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumu) legālā aprite 2025. gadā salīdzinot ar 2024. gadu ir samazinājusies par 42,5%, savukārt elektronisko smēķēšanas ierīču legālā aprite ir samazinājusies par 47,8%.
Un te būtiski akcentēt – viena lieta, ja Latvijā ieved citās Eiropas savienības valstīs legāli tirgotu produktu (vēl tikai četrās ES dalībvalstīs esot tik stingri ierobežojumi, kā Latvijā), bet daudz bīstamāk, ja e-cigarešu uzpildes šķidrumi tiek jaukti “spainī šķūnītī”
– tad to bīstamību lietotāju veselībai neviens nekontrolē un par sekām neviens neatbild. Protams, joprojām iespējami arī pirkumi interneta veikalos, kas ir ārpus ES, bet tas arī riskanti.
Vēl neliels citāts no tā, ko raidījumā teica Edijs Klaišis: “Kad saku, ko valstij vajadzētu ieviest priekš atkarīgiem jauniešiem, es ļoti bieži dzirdu: bet tu jau zini pret ko viss atduras – pret naudu. Bet, redz, kur jūs tikko naudu atdevāt organizētajai noziedzībai! Mums tā jau nav naudas. Viena lieta, ka ar šo zaudējam naudu (nodokļu veidā), bet otra lieta – mēs radām papildu slodzi veselības aprūpei, iekšlietām, tieslietām, labklājībai.”
To, ka aizliegums rada pielāgošanos un tātad risku pieaugumu sabiedrības veselībai un drošībai, nevarēja paredzēt? Vai varbūt negribēja? Jo šķita tik vilinoši problēma redzamo daļu novākt no letes ar vienu rokas mājienu, cīņu ar sekām noveļot policijai, mediķiem, kapračiem? Tas, kas pārsteidz – ka tieši šo, aizliegumu ceļu pirms gada īpaši aktīvi aizstāvēja ārsti – tiešām nevarēja padomāt divus gājienus uz priekšu un vismaz iedomāties sekas? Tie paši ārsti, kas varbūt visu savu profesionālo mūžu nesekmīgi centušies saviem pacientiem iestāstīt, ka smēķēt ir slikti, nu iedomājās, ka legālas iegādes aizliegums ir kā brīnumtabletīte ar ko atrisināt atkarības problēmu?
Vai kāds no lēmējiem vispār ir pētījis sekas pirms šo lēmumu pieņemšanas? Vai kāds aprēķinājis, cik cilvēku nonāks nelegālā tirgus rokās, cik liela papildu slodze radīsies veselības aprūpei, policijai, cik budžets zaudēs? Vai politiķi vispār saprot, ka, aizliedzot likumīgi kontrolētu preču apriti, viņi pakļauj cilvēkus kriminālām struktūrām? Politiķiem tiešām rūp sabiedrības veselība, vai varbūt vienīgi iespēja gūt populisma punktus, īslaicīgi parādoties televīzijā un sociālajos tīklos kā stingras pieejas piekritējiem?
Labi, paskatīsimies no citas puses – kā laika gaitā pakāpeniski mainījušies smēķēšanas paradumi, bieži reaģējot uz sabiedrības veselības apziņas pieaugumu. Pirms simts un vairāk gadiem cilvēki audzēja un kaltēja tabaku, ko smēķēja pīpēs. Vēlāk tabaku sāka sagriezt un tina papīrā, radot cigaretes — ērtāku, bet joprojām kaitīgu formu. Kad kļuva skaidrs, ka smēķēšana ir bīstama veselībai, tika ieviesti filtri, pēc tam cigaretes ar samazinātu tabakas saturu un dažādām aromatiskām piedevām, lai mazinātu kaitīgumu un saglabātu lietošanas pieredzi. Mūsdienās šī evolūcija turpinās ar alternatīvām, piemēram, karsējamās tabakas vietā piedāvājot elektroniskās cigaretes, kas tiek uzskatītas par mazāk kaitīgām. Proti, smēķēšanas ieradumu maiņa jau notiek pakāpeniski, samazinot riskus. Radikāli aizliedzot ieradumus, varam vien atkrist pagātnē, kā to redzam no jau piesauktajām sekām.
Ir tieši gads kopš spēkā stājušies rakstā pieminētie liegumi. Sekas redzam. Ko nu? Kāds mēģina labot kļūdas? Neredz tādus. Un ir arī tā, ka ne visu izlieto ūdeni ir iespējams sasmelt – pat ja tagad atceltu pirms gada pieņemtos ierobežojumus, nelegālā tirdzniecība turpinātos.
Jo ir izveidojušās piegādes ķēdes, nostiprināts cilvēku ieradums pirkt nelegālo, kas ir arī lētāks. Tas nozīmē, ka situācijas glābšanai būtu ilgstoši nepieciešama kompleksa pieeja, ieskaitot nodokļu samazinājumu lētai legālai precei, tā noņemot finansiālo motivāciju nelegālā tirgus darboņiem. Bet vai par ko tādu atļausies lemt ierobežojumu uzlicēji? Vai mūslaiku politiķi vispār ir gatavi atzīt un labot savas kļūdas? Diemžēl par to pozitīvas atbildes nav…
