Valdība nupat atskaitījās par pērn paveikto. Daudzi iecerētie mērķi esot sasniegti, tostarp aizsardzībai un pabalstos piešķirta lielāka nauda, pabeigts drāšu žogs uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, bet robežas tehnoloģiskai aprīkošanai piecu gadu periodā būšot atvēlēti 303 miljoni eiro, tagad lielā prioritāte būšot ES daudzgadu budžets. Bija vēl daudz cita, bet…
Vai bija kas atmiņā paliekošs? Vai kas, tā teikt, aizķēra kādu nervu stīgu, šķita īpaši svarīgs? Varbūt šī atskaite raisījusi atbalstošu rezonansi sabiedrībā? Kaut kā nemana. Un tad ir lielais jautājums – vai nu cilvēki pienācīgi nenovērtē to, kas paveikts, vai arī paveiktais nav īpaši laba vērtējuma vērts?
Lai nu kā, bet nāk vēlēšanas un varas politiķiem par paveikto nāksies atskaitīties aizvien biežāk. Arī pasākumos, kur ne tikai var nodeklamēt pašreklāmu un aiziet, bet arī jāpiecieš, ka uzdod jautājumus, prasa pamatot vienu vai otru tēriņu, liek taisnoties par šķību paveikto vai vispār nepaveikto. Piemēram, kāpēc sasniegti “daudzi” nevis “visi” mērķi? Kāpēc buksē birokrātijas mazināšana? Kāpēc valdība būtiski nemazina tēriņus, bet grūž valsti aizvien dārgākos parādos? Vai tiešām valsts pārvaldē strādājošajiem pamatoti prēmijās izmaksāti miljoni un ir iespējams aprēķināt šo prēmiju izmaksu efektivitāti? Un, kad beidzot sāks problēmas risināt pēc būtības? Piemēram, saistībā ar airBaltic un Rail Baltica, kur negācijas tiecās notušēt vienā gadījumā nomainot uzņēmuma vadītāju, otrā ministru, taču abos gadījumos sakrātās problēmas kā bija bumba ar laika degli, tā arī palika.
Visu laiku lielās ar papildu finansējumu nozarēm, bet… kur tā nauda aiziet? Vai ir mazinātas rindas pie ārstiem? Vai pēc daudzo skolu likvidēšanas nu atlikušajās ir pietiekami daudz augsti profesionālu, labi atalgotu skolotāju?
Vai pēc budžeta palielināšanas aizsardzībai, varam būt droši, ka tiks pārtverts un neitralizēts ikviens ļaundara vadīts drons vai kaimiņvalsts “nejauši” uz mūsu pusi raidīta raķete? Mūsu tiesības aizsargājošās iestādes ir brīvas no politiskajām ietekmēm? Varbūt mums beidzot ir tāda nodokļu nomaksas kārtība, kas veicina ēnu ekonomikas mazināšanos un motivē cilvēkus uzsākt legālu uzņēmējdarbību?
Nu, labi, saprotams, ka uz nepatīkamiem jautājumiem izdevīgāk ir neatbildēt. Izlikties tos nemanām. Bet tad vēl jo vairāk ir jādomā ar ko izcelties vēlētāju acīs – kas ir tās vērtības, kuru dēļ vēlētājiem drīzāk izvēlēties šobrīd pie varas esošos nevis Saeimā vai ārpus Saeimas esošos opozicionārus?
Tā plašāk raugoties, var arī jautāt, ar ko pašreiz pie varas esošajiem paliks vēsturē? Ir daudz gan labu, gan totāli sliktu piemēru. Teiksim, Putins paliks vēsturē kā agresors, kas apdraud ne tikai kaimiņus, bet fiziski iznīcina, iegrūž nabadzībā savu tautu. Tramps paliks vēsturē kā simtgadu kārtības jaucējs, varas izmantotājs personiskās interesēs utt. Bet mēs atceramies arī Vairu Vīķi Freibergu kā visu laiku spilgtāko un starptautiski respektētāko Latvijas valsts prezidenti. Atceramies vairākkārtējo premjeru Godmani ar viņa brīžiem pārāk biedējošiem centieniem aizrakties līdz problēmu saknei. Vēsturē palicis arī Kārlis Ulmanis ar savu bēdīgi slaveno “Es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās” runu 1940. gada 17. jūnija vakarā.
Tā uzskaitīt var vēl un vēl, bet atgriezīsimies pie mūsu valdības. Ar ko katrs no tās ministriem paliks vēsturē? Cilvēku atmiņās vismaz īstermiņā – līdz vēlēšanām?
Kādu politisko mantojumu pēc sevis atstās, piemēram, finanšu ministrs Ašeradens? Vēl lielāku valsts parāda slogu?
Ar ko asociēsies Abu Meri veselības ministra pavadītais laiks? Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvi? Laikam tomēr nē.
Un kultūras ministre Lāce? Ar īpašu labvēlību pret Latvijā sabraukušiem cittautiešiem?
Nesen intereses pēc kādiem 20 cilvēkiem uzdevu šādu jautājumu. Par visiem ministriem pēc kārtas. Un ziniet, kas visvairāk pārsteidza? Ka daudzi vairumu no ministriem nemaz nezina. Tieši tā arī jautāju – jūs varat mirklī pateikt, kurš šobrīd ir, piemēram, labklājības, satiksmes, izglītības, iekšlietu ministrs? Ja varat nosaukt uzvārdu, tad uzreiz arī pasakiet ar ko šis politiķis jums asociējas. Neveikla minstināšanās atbilžu vietā… bet tā taču nevajadzētu būt, vai ne?



