Šadurskis: Budžeta prioritātes jāsedz no iekšējām rezervēm, jaunas naudas nebūs 0
Nākamgad valsts budžetā brīvas naudas nebūs – visi “jaunie” līdzekļi tiks novirzīti aizsardzībai, tāpēc pārējo jomu vajadzības būs jāsedz no iekšējiem resursiem, TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika” brīdina Kārlis Šadurskis, finanšu ministra padomnieks (Vienotība), Izglītības un zinātnes ministrs (2016-2018, 2002-2004), bijušais Saeimas, Rīgas domes un Eiroparlamenta deputāts.
“Raustīt nodokļus vēlreiz tagad būtu ārkārtīgi nepareiza lieta. Mums ir jādomā par to, ka šī papildu aizņemšanās, kas, acīmredzot, būs divu gadu laikā tikai aizsardzības tēriņiem – tās mums dod kaut kādu pārejas periodu. Bet šī nauda mums būs jāaizstāj. Trīs gadu laikā mums ir valsts budžeta tēriņos jāatrod apmēram 450 miljoni, ko lietot efektīvāk – tajā skaitā aizsardzībai,” pauž Šadurskis.
Viņš uzsver, ka nākamgad valsts budžetā jaunās, sadalāmās naudas nebūs – tā paredzēta tikai aizsardzībai. “Līdz ar to visas pārējās nākamā un turpmāko gadu prioritātes būs jātaupa, jārealizē. Protams, gan veselībā, gan izglītībā, gan iekšējā drošībā – tās būs jāatrod iekšējās rezervēs,” uzskata Šadurskis. Darbs būšot ļoti smags un sāpīgs, bet tas būs jādara.
Jau ziņots, ka Latvija un vēl 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).
Latvija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Lietuva, Polija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija ir iesniegušas EK rakstisku pieprasījumu kā daļu no šogad martā iesniegtā apbruņošanās plāna “ReArm Europe/sagatavotība 2030.gadā” aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu.
EK skaidro, ka valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšana nodrošina dalībvalstīm papildu budžeta telpu, kas ļaus palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus ievērojot ES fiskālos noteikumus.
Klauzulas aktivizēšana dos valstīm iespēju atkāpties no apstiprinātā neto izdevumu virziena vai korektīvā virziena saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šāda elastība ir paredzēta ārkārtas apstākļiem, kurus dalībvalstis nevar ietekmēt, ja tiem ir būtiska ietekme uz valstu publiskajām finansēm, kā tas ir pašlaik, skaidro EK.
