Sagaidāms grūts lēmums! Saeimā vērtēs īsāku darba nedēļu un mazāku samaksu par virsstundām 0
Valdība otrdien, 19. augustā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem. Par piedāvātajām izmaiņām, kas cita starpā piedāvā iespēju vienoties par četru dienu darba nedēļu un skartu gan darba koplīgumu regulējumu, gan dīkstāves situācijas, gan virsstundu darbu, galavārds nu būs jāsaka Saeimai, vēsta portāls “lsm.lv“.
Darba devējs dīkstāvē varētu maksāt mazāku algu, būtu iespēja atkāpties no koplīguma
Attiecībā uz koplīgumiem paredzēts, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām netiek panākta vienošanās par jaunu dokumentu, jebkura no pusēm var vienpusēji atteikties no visu vai daļas koplīguma noteikumu piemērošanas.
Par šādu soli būtu jāpaziņo rakstveidā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās attiecas uz visu vai daļu noteikumu un arī pamatojumu. Ar šo risinājumu netiek plānots ieviest automātisku koplīguma darbības izbeigšanu – pusēm saglabājas iespēja vienoties un turpināt sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu. Pārejas noteikumi paredz, ka šādas tiesības piemērojamas divus gadus pēc grozījumu stāšanās spēkā.
LM uzsvēra, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmes 108. pantu, kas paredz strādājošo tiesības uz koplīgumu un streiku.
Būtiskas izmaiņas skartu arī dīkstāves regulējumu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt pilnu darba samaksu, ja darbinieks dīkstāves laikā neveic darba pienākumus.
Ar grozījumiem paredzēts saglabāt pilnu samaksu, ja dīkstāve ilgst līdz piecām darba dienām pēc kārtas, bet, ja tā turpinās ilgāk, darba devējs varēs samazināt atlīdzību līdz 70% no noteiktās algas vai vidējās izpeļņas, vienlaikus nodrošinot vismaz minimālās algas saglabāšanu.
Šādā gadījumā darbiniekam vairs nebūs pienākuma atrasties darba vietā. Ja dīkstāve ieilgst vairāk par četrām nedēļām, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu vismaz 75% apmērā no Darba likumā noteiktā.
LM skaidroja, ka šie risinājumi domāti, lai mazinātu ilgstošas dīkstāves negatīvās sekas gan uz darbiniekiem, gan darba devējiem un lai neveicinātu uzņēmumu darbības pārtraukšanu vai darbinieku skaita samazināšanu.
Piedāvā par virsstundām maksāt mazāk
Vienlaikus grozījumi paredz grozīt arī virsstundu apmaksas apmēru un kārtību.
Proti, lai sniegtu iespēju darba attiecību pusēm vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru, paredzēts, ka ne tikai ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos, bet ar jebkura līmeņa koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā.
Patlaban Darba likums nosaka, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Vienlaikus šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana (vismaz 50% apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes).
Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek piedāvāts, ka gadījumā, ja tiek paaugstināta minimālā darba alga vai stundas likme, līdz ar to koplīgumā ietvertā minimālā darba alga vai stundas likme ir zemāka par likumā noteikto minimumu, tad pusēm ir pienākums pēc iespējas panākt vienošanos par koplīguma grozījumiem. Ja šādi grozījumi netiek veikti, tad darba koplīgums zaudē spēku daļā par virsstundu piemaksas apmēru.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja 1. janvārī stājas spēkā regulējums, kas paredz augstāku minimālo darba algu, bet koplīgumā nolīgtā alga neatbilst likumā ietvertajiem kritērijiem, tad koplīguma noteikumi par virsstundu piemaksas apmēra samazinājumu nav spēkā ar 1. janvāri. Tomēr tas neliedz pusēm piemērot pārējo koplīgumu un turpināt vai uzsākt sarunas par minimālās algas noteikumiem uzņēmumā vai nozarē, lai varētu atkāpties no virsstundu apmaksas, kas paredzēta likumā.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja kādā dienā vai nedēļā darbinieka darba laiks pārsniedz normālo darba laiku, tomēr mēneša ietvaros netiek pārsniegts normālais darba laiks, tad tas netiek uzskatīts par virsstundu darbu.
Būtu iespēja vienoties par 4 darba dienu nedēļu, nesamazinot nostrādāto stundu skaitu
Likumprojekts paredz arī grozījumus, kas dotu iespēju darbiniekam un darba devējam vienoties par darba dienas darba laika pagarināšanu par divām stundām (šobrīd – to var pagarināt tikai par vienu stundu).
Līdz ar to likumprojekts paredz iespēju nedēļas 40 darba stundas nostrādāt 4 dienās.
Vienlaikus grozījumos piedāvāts, ka tiek regulēts arī tas, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi.
Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas, paredz grozījumi.
Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.
Likumprojekts paredz samazināt uzteikuma termiņu no divām nedēļām uz trīs dienām gadījumos, kad darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, kuram ir norādīts nevis konkrēts termiņš, bet gan tiek minēti apstākļi, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.
Iebilst gan darba devēji, gan ņēmēji
Likumprojektu ir saskaņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, bet to nav saskaņojušas Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība “LAKRS”, kā arī Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība.
Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas skar gan darba koplīgumu regulējumu, gan dīkstāves situācijas. LM norādīja, ka priekšlikumi ir kompromisa risinājumi, lai nodrošinātu sabalansētu darba devēju un darbinieku interešu aizsardzību.
Ministrijā norādīja, ka vienošanās ar sociālajiem partneriem par visiem priekšlikumiem nav panākta, jo darba devēju un darbinieku pārstāvju viedokļi būtiski atšķiras.
Valdība “sarežģīto izvēli” atstās Saeimas ziņā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka Saeimas deputātiem priekšā būšot ļoti sarežģīta izvēle. Valainis atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija saistībā ar šiem likuma grozījumiem raudzīsies no prizmas – “kā palīdzēt uzņēmējiem, veicinot konkurētspēju un ekonomisko attīstību”.
