“Saprast VID shēmas ir neiespējami!” Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņās šonedēļ “ielaužas” VID 0
Šonedēļ es pirmo reizi savā dzīvē iedomājos, ka varētu visu pārdot, paņemt Viljamu un kaķus un aizbraukt. Nu, vismaz es sapratu tos, kas aizbrauc.
Kad sāku izīrēt savu namiņu “Booking”, sazvanīju Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un noskaidroju visu, kas man jādara šajā sakarā. VID konsultants paskaidroja, ka jāreģistrē “Booking” līgums pie viņiem un jāmaksā par namiņa iznomāšanu 10 % no ieņēmumiem.
Kāpēc lai es neuzticētos VID konsultantam? Tāpat kā desmitiem tūkstošu mazo namiņu un dzīvokļu īstermiņa izīrētāji maksāju savus 10 %, “Booking” komisijas un strādāju. Kādā brīdī sākās diskusija, ka “Booking” nemaksā nodokļus Latvijā un tie būtu jāsedz iznomātājiem. Bet, tā kā katru gadu iesniedzu deklarāciju VID, kur to pieņēma bez iebildumiem, paliku pie savas maksāšanas kārtības, ja jau valsts viņu personā akceptē, ka viss kārtībā.
Šogad no 1.jūlija valsts tomēr bija izdomājusi, kā sakārtot “Booking” lietu un visiem mazo namiņu un dzīvoklīšu izīrētājiem bija jāpiereģistrējas kādā īpašā PVN maksāšanas kārtībā, kas ir atvieglota. Maksā joprojām savus 10 % un 21 % PVN no “Booking” komisijas, kas nav “nepavelkama” summa.
Ja namiņš uz nakti maksā 100 eiro, “Booking” paņem savus 14 %, uzskaita man atlikušo summu, es nomaksāju no tās 10 un 21 % par “Booking” komisiju. Pāri kas paliek, varat droši rēķināt.
Nekāds miljons, bet iztikt var, ja čakli strādā.
Un te nu notika neticamais. VID visiem, kas šādi piereģistējās viņu sistēmā, izsūtīja draudu vēstules, ka jāsamaksā PVN par visu iepriekšējo laiku. Manā gadījumā – trim gadiem… Kad diskutēja par likumu, tādas sarunas nebija dzirdētas un laikam jebkuram skaidrs, ka tāda ziņa ir milzu trieciens visai šai iznomātāju komūnai.
Tieši deputāti bija tie, kas nespēja pieņemt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai visiem būtu skaidrs, kā strādāt un tieši VID bija tas, kurš nevienam nepaskaidroja, kas un kā jādara. Visi paļāvās uz to, ka, uzsākot biznesu, VID konsultanti ir konsultējuši pareizi. Izrādījās – nav gan. Igaunija un Lietuva šīs izmaiņas likumā pieņēma jau sen, atbalstot savus mazos uzņēmējus.
Mūsējie vilka garumā, un tagad es ar savu maciņu atbildu par viņu vilcināšanos.
Nav jau arī tik vienkārši tehniski tikt galā ar VID prasībām. Mana grāmatvede, kas laimīgā kārtā ir arī mana draudzene, paņēma atvaļinājumu un uz divām dienām atbrauca pie manis iesniegt visus dokumentus par iepriekšējiem trim gadiem. Jo nolēmām, ka es būšu apzinīga un centīšos atrast naudu, kas būs jāsamaksā.
Daļēji, protams, baidoties no sekām – jo kavējuma naudas sāks rēķināt nekavējoties, to es zināju jau no Covid-19 laikiem. Tad ar mani valsts VID personā izdarīja tieši to pašu ko tagad. Iemeta bedrē. Nepārspīlēju – Ilze pie datora nosēdēja abas dienas no rīta līdz vakaram, kamēr saprata, ko un kā iesniegt.
Nevaru iedomāties, ko dara tie mazie uzņēmēji, kas paši mēģina tikt galā. Saprast VID shēmas ir neiespējami, es pat nemēģinu.
Mana summa bija 4882 eur… Kad iesniedzām visas atskaites, pēc dažām stundām summa bija pieaugusi par pāris simtiem. Ielēdzās “skaitītājs”. Aizņēmos šo naudu un samaksāju, jo baidījos no vēl lielākas summas pieauguma. Skaidrībai – tā ir trešdaļa mana namiņa gada peļņas… Jā, smagi strādājot.
Ziniet, kas vinnēja? Tie,kas neko un nekur nav reģistrējuši un nereģistrēs. Tieši tāpat kā tas bija Covid-19 laikā.
Tie, kas nemaksā nodokļus, nekad nevienam nepaliek parādā.
Jo neatdod trešdaļu peļņas valstij kā tie, kas maksā. Un, ziniet, es viņus saprotu un nenosodu. Mana summa, kas bija jāsamaksā, ir nieks, salīdzinot ar tiem, kam ir divi vai vairāk namiņi un lielāki ieņēmumi. Zinu tos, kas slēgs savus biznesus. Zinu tos, kas reģistrēs uzņēmumus citā valstī. Zinu tos, kas izliksies, ka nekas nav noticis un nedarīs neko.
Es par šo nebaidos runāt publiski. Daudzi baidās, jo zina, ka ar valsti nevajag strīdēties, vienmēr taču var atrast kaut ko, kur piesieties. Publiska vārdu apmaiņa sanāca arī ar VID ģenerāldirektori. Bet
cilvēkam ar algu 50 000 eiro gadā grūti saprast, ka kāds cits nevar atrast piecus tūkstošus, ko samaksāt valts reketam. Nebaidos to šādi saukt.
Šajā nedēļā esmu saņēmusi daudz sāpju pilnu vēstuļu no cilvēkiem, kas prasa man, ko darīt. Un man nav atbildes. Jo projām, visticamāk, es neaizbraukšu, pārāk mīlu visu, ko esmu sev apkārt radījusi. Lai gan tas bija vienīgais mans risinājums pirms dažām dienām…
Dzērves gan šonedēļ devās projām. Smeldzīgi skumji palikt.
