Monika Zīle: Šuplinska acīmredzot pierādīs, ka iegribas vārdā iespējams izķēmot jebko, arī tautas tradīciju 59
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Kuru dievi vēlas pazudināt, tam atņem saprātu, un tad viņam viss parādās neīstā gaismā.” Senindiešu paruna
Ja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) par atalgojuma celšanu nozarē cīnījusies tikpat dedzīgi, kā šobrīd atbalsta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus jebkurā izpildījumā, tad Latvijas pedagogi pirktu lielākus naudas makus un beidzot justos novērtēti.
Lika pagaidīt!… Ir svarīgāki uzdevumi, un kopā ar Interešu izglītības departamenta direktori, svētku orgkomitejas vadītāju Agru Bērziņu enerģiskā ministre acīmredzot pierādīs, ka iegribas un pasākumam piešķirtās budžeta naudas apgūšanas vārdā iespējams izķēmot jebko, arī tautas tradīciju.
Šobrīd tā nokristīta par “citādiem svētkiem”, lai gan daudz precīzāk izklausītos “uztieptie”.
Piekabinot nosaukumam jaunradīto jēdzienu “bērnu labbūtība”, kuras vārdā ministre un viņas padotā kā verbālas plintnieces skarbi atšaudās pret epidemiologu un loģiski domājošo argumentiem par šāda pasākuma nelietderību un dziesmu svētku idejas kropļojumu, tiek mēģināts uz kultūras šķīvīša servēt sabiedrības galdā no sēnalām ķepinātu plāceni.
Tas kaklā sprūst, jau uzlūkots, un visi orgkomitejas piedāvātie norišu formāti atgādina līdz nejēdzībai izplūkātu putnu.
Kritiku neiztur apgalvojumi, ka bez šī vanckara atrādīšanas notiks Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārrāvums un gandrīz vai gals.
Nu, ja piecpadsmit gadus ilgais pārtraukums laikā, kad Latvijai vēl nebija savas valsts, neizdzēsa vēlmi tautiski diet un gavilēt, tad mūsdienu apstākļos nav iemesla celt paniku.
Vēl slidenāki ir joprojām grūti saprotamās “labbūtības” stūmēju centieni pamatot “e-svētku” vajadzību ar daudzo pašvaldību atbalstu to rīkošanai. 2. jūlijā, kad, pēc “citādo” orgkomitejas aplēsēm, pasākums startēs, daudzus tagadējos novadus 5. jūnijā notikušās vēlēšanas būs izdzēsušas no kartes.
Zīmīgi, ka sociālajos tīklos maz versiju par iemeslu, kura dēļ “e-dziesmas+dejas” staipīs līdz 30. oktobrim. Nu, te pat grūtgalvis ātri attopas – īsākā termiņā taču nav iespējams caur pasākumu digitālizācijas projektiem sašķīt gana daudz sulīgu lapu no XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem piešķirtā finansējuma kāposta.
Visbeidzot – vēl mazliet par “bērnu labbūtību”, ko piesauc Agra Bērziņa. Godīgi sakot, viņai šo jēdzienu pārāk bieži lietot nevajadzētu.
Jo sabiedrība vēl nav aizmirsusi 2015. gada jūliju, kad A. Bērziņa bija XI svētku izpilddirektore un bez apdoma un žēlastības pārpildītajā Mežaparka estrādē ģenerālmēģinājuma dalībnieki ļima un ģība.
Laimīgā kārtā nekas ļaunāks nenotika arī mazajiem dejotājiem, 40 grādu svelmē uzstājoties Daugavas stadionā.
Protams, viss labi, kas labi beidzas, – aizmirstam un ar svaigiem saukļiem ejam uz “citādajiem svētkiem”, vai ne? Arī cauri pandēmijas bīstamajiem un maz pētītajiem džungļiem.
Ja tur kādu pamatīgi sadzels vīrusa odze vai cita negantība, atbildību varēs prasīt no vecākiem un pedagogiem, kuri nebūs bijuši pieskatīšanas augstumos.
