Latvijā
Rīga

“Vēlēšanās nav tādu sīkumu, kas pēc tam nevar izvērsties par lielām nepatikšanām.” Sengaidītās Rīgas vēlēšanas vēl nebeidzas0


Rīgas domes mēra kandidāts Mārtiņš Staķis.
Rīgas domes mēra kandidāts Mārtiņš Staķis.
Foto: LETA

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Vairākkārt pārliktais Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiks, uzticības zudums partijām un to nespēja izvirzīt spēcīgus līderus, iepriekšējās vēlēšanās doto solījumu neizpilde – tie ir tikai daži no faktoriem, ar kuriem vēlēšanu nakts diskusijās tika skaidrota vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

No 422 681 balsstiesīgā nobalsot aizgāja 171 521 jeb 40,58% pilsoņu. Tas nozīmē, ka uz vairāk nekā četrarpus gadiem ievēlēto jauno Rīgas domi pārvaldīs partijas, kurām nebūs tik spēcīgs mandāts, kādu tās būtu ieguvušas, ja vēlētāju līdzdalība būtu lielāka.

Vēl nevar pateikt, cik ilgs būs šis domes pilnvaru laiks, jo divos Rīgas vēlēšanu iecirkņos ir atklāti vairāki simti neapzīmogotu vēlēšanu aplokšņu.

Tas nozīmē, ka šajos iecirkņos var nākties rīkot atkārtotu balsošanu, ja kāds šo pārkāpumu apstrīdēs. Partija “Alternative” jau ir paziņojusi, ka plāno to darīt. Tādā gadījumā vēlēšanu rezultātus varētu apstiprināt tikai pēc atkārtotas balsošanas un Rīgu vēl kādu laiku turpinātu pārvaldīt pagaidu administrācija.

Līdzās minētajiem zemās vēlētāju aktivitātes iemesliem vēl tika atgādināts, ka, iespējams, daļa Rīgā deklarēto vēlētāju atrodas ārvalstīs vai vēl nav atgriezušies galvaspilsētā no vasaras atvaļinājumiem, ņemot vērā vēlēšanām neraksturīgo laiku augusta beigās.

Savu iespaidu uz vēlēšanām varēja atstāt arī pastiprinātie piesardzības apstākļi, kas bija jāievēro, ņemot vērā Covid-19 izplatību. Tā bija papildu slodze arī vēlēšanu komisijās strādājošajiem, kam bija jālieto sejas aizsegi, cimdi, jāatgādina vēlētājiem par nepieciešamību tos izmantot, kā arī viss minētais jāsarūpē iecirkņos.

Daļēji arī ar to tiek skaidrots tas, ka divos Rīgas vēlēšanu iecirkņos – 97. iecirknī, kas atrodas Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, un Puškina licejā izvietotajā 144. iecirknī – atklājies, ka vēlētājiem ir izsniegtas vairāk nekā 600 ar iecirkņa zīmogu neapzīmogotas aploksnes, kas līdz ar to uzskatāmas par nederīgām, ir lēmusi Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir lūgusi valsts drošības iestādēm veikt lietas apstākļu pārbaudi. Ja kāda partija CVK apstrīdēs vēlēšanu rezultātus un pēc tam šī lieta nonāks Administratīvajā apgabaltiesā, tad tiesa, konstatējot, ka vēlēšanu organizēšanā un balsu skaitīšanā pieļautie pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu starp partijām, var atcelt lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

Tiesa tad var uzdot CVK izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas. Ņemot vērā lielo neapzīmogoto aplokšņu skaitu, var pieļaut, ka to līdzskaitīšana varētu mainīt kandidātiem pievilkto plusu un svītrojumu skaitu.

“Vēlēšanās nav tādu sīkumu, kas pēc tam nevar izvērsties par lielām nepatikšanām,” “Latvijas Avīzei” sacīja bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, kurš palīdzēja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai sagatavot vēlēšanu iecirkņus un darbu tajos saskaņā ar epidemioloģiskajiem nosacījumiem.

Par notikušo divos vēlēšanu iecirkņos svētdien viņam vēl nebija informācijas. Taču A. Cimdars uzskata, ka te ir svarīgi noskaidrot, vai tā ir bijusi ļaunprātība ar mērķi viltot vēlēšanu rezultātus, vai tehniska rakstura neizdarība.

To arī var pieļaut, ka komisijas strādāja nesaprātīgi garas stundas ar pāris stundām naktsmiega pirms vēlēšanu dienas pastiprināta stresa apstākļos un telpās, kur bija spirta tvaiki no dezinfekcijas līdzekļiem. A. Cimdars uzskata, ka neapzīmogotām aploksnēm iecirknī vispār nevajadzētu atrasties, jo tās visas ir jāapzīmogo jau pēc saņemšanas.

Viņš arī pieļauj – ja, saskaitot saņemtās un pāri palikušās aploksnes, redzams, ka nav klātpienestu aplokšņu, tad “vēlētāju izteiktā griba nebūtu jāapšauba un arī neapzīmogotas aploksnes varētu līdzskaitīt”. Rīgas pilsētas komisija nolēmusi atzīt aploksnes par nederīgām, bet notikušo vēl vērtē drošības dienesti.

Urbanovičs: “Šis pēriens mums noderēs.”

Vēlēšanās uzvarēja “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” saraksts, kuram būs 18 mandāti, tas priekšvēlēšanu laikā izvērsa plašu kampaņu un mudināja cilvēkus iet uz vēlēšanām. Taču agrākā uzvarētāja “Saskaņa” palikusi otrajā vietā ar ievērojami zemāku rezultātu, kas dos 12 vietas domē.

Tas vairākiem ekspertiem lika domāt, ka tieši “Saskaņa” nav spējusi motivēt savu vēlētāju, kurš varētu būt palicis mājās, jo tās bijušo līderi un Rīgas mēru Nilu Ušakovu nevarēja atrast ne sarakstā, ne ieraudzīt kampaņā.

“Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs varot piekrist, ka daļa “Saskaņas” vēlētāju neatnāca uz vēlēšanām, “bet viņi neaizgāja arī pie citām partijām”. J. Urbanovičs “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka tajā pašā laikā liela daļa stabilo vēlētāju atnāca un nobalsoja, “un tie mūs mudina uz cītīgāku un kvalitatīvāku darbu – lielākās uzvaras mums vēl ir priekšā”.

N. Ušakovs pandēmijas dēļ esot palicis Briselē, bet attālināti esot sekojis līdzi kampaņai. “Mums nav par ko bēdāties. Pārāk daudz bija uzvaru. Šis pēriens mums noderēs,” piebilda “Saskaņas” priekšsēdis.

Jāatgādina, ka iepriekš vēlēšanās nestartēja Latvijas Krievu savienība, kura tagad piedalījās un būs pārstāvēta domē ar četriem deputātiem. Iepriekš “Saskaņai” bija kopīgs saraksts ar “Gods kalpot Rīgai”, bet šoreiz abi politiskie spēki gāja atsevišķi.

Turklāt “GKR” to darīja pirmo reizi, jo 2009. gadā tās biedri vēl bija Latvijas Pirmajā partijā, kuras daļa vēlāk izveidoja “GKR”. No “GKR” ievēlētais deputāts Juris Radzevičs “Latvijas Avīzei” sacīja, ka šīs vēlēšanas partijai bija izaicinājums arī tāpēc, ka tai vienīgai nav valsts budžeta finansējuma, kuru kampaņā izmantoja visi nopietnākie sāncenši.

“Mūsu uzdevums bija panākt, lai vēlētājs pamana, ka esam atšķirīgi no “Saskaņas”, ko izdarījām. Gribējās mazliet vairāk vietu, bet esam apmierināti un saprotam, ka arī par kļūdām jāmaksā,” piebilda J. Radzevičs, kura pārstāvētajai partijai būs pieci mandāti domē.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Rīgas domē ievēlētie deputāti

“Attīstībai/Par”, “Progresīvie”

Mārtiņš Staķis, Anete Jēkabsone-Žogota, Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Agnese Logina, Māris Mičerevskis, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Alija Turlaja, Selīna Vancāne, Viesturs Kleinbergs, Justīne Panteļējeva, Miroslavs Kodis, Laima Geikina, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka, Ivars Drulle

“Saskaņa”

Konstantīns Čekušins, Anna Vladova, Andris Morozovs, Eiženija Aldermane, Romāns Mežeckis, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Raimonds Rubiks, Sandris Bergmanis, Igors Solomatins, Andrejs Kameņeckis, Vadims Faļkovs

“Jaunā Vienotība”

Vilnis Ķirsis, Ints Ķuzis, Inese Andersone, Olafs Pulks, Dzintra Geka-Vaska, Lauris Ērenpreiss, Uģis Rotbergs, Kārlis Šadurskis, Rita Našeniece, Kaspars Spunde

Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība

Einārs Cilinskis, Edvards Smiltēns, Ieva Brante, Ieva Siliņa, Dainis Locis, Jurģis Klotiņš, Valdis Gavars

“Gods kalpot Rīgai”

Oļegs Burovs, Juris Radzevičs, Dainis Turlais, Ainars Baštiks, Jakovs Rafaļsons

Latvijas Krievu savienība

Miroslavs Mitrofanovs, Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Aleksandrs Kuzmins

Jaunā konservatīvā partija

Linda Ozola, Jānis Ozols, Dāvis Stalts, Valters Bergs

* Provizoriskie rezultāti, oficiāli tie vēl nav apstiprināti, iespējamas arī izmaiņas

VIEDOKĻI

Kā Rīgas domes vēlēšanu rezultātus un vēlētāju aktivitāti vērtē rīdzinieki?

Ints Teterovskis, kordiriģents: “Man ir ļoti žēl, ka, tikko notiek kādas vēlēšanas, balotējas daudzas partijas, tajā skaitā arī jaunas. Kad pienāks tas brīdis, kad tā saukto koalīciju politiskajā līmenī veidos pirms vēlēšanām, lai uz vēlēšanām varētu startēt jau spēcīgs bloks? Ja partijas to nespēj, tad rodas pamatotas šaubas, vai tās to spēs pēc ievēlēšanas.

Tas, ka ir ievēlēti jauni cilvēki, vieš cerības, ka Rīgā varētu būt pozitīvas pārmaiņas. Ir labi, ka notiek paaudžu nomaiņa, bet slikti, ja jaunie nāks pie varas ar tādiem pašiem rīkiem, kādi tie bija priekšgājējiem. Ir jūtama auglības sēkla, bet ne pilnībā. Tas ir tāpat kā ar latvāņiem – gribam tikt no tiem vaļā, bet tie ir grūti iznīcināmi.”

Ingrīda Circene, ārste un politiķe: “Vēlēšanu rezultātu ietekmēja fakts, ka krievu vēlētāji bija zaudējuši savu ideoloģisko līderi un “Saskaņa” pieļāva kļūdu, pirmsvēlēšanu laikā liekot akcentu uz skolām. Šīs partijas vēlētāji lielā mērā nebija skolēnu vecāki, bet gan ļoti daudz pensijas vecuma cilvēku ar padomju ideoloģiju galvā.

Viņi Čekušina vārdu neidentificēja ar “Saskaņu” un tās ideoloģiju. Krievu vēlētājiem, kas agrāk bija balsojuši par Nilu, nebija īsti skaidrs, kas tad ir tā “Jaunā saskaņa”, kas ir Latvijas Krievu savienība… Iespējams, ka netrūka arī tādu cilvēku, kas negāja balsot bailēs no kovida, bet tas noteikti nebija izšķirošais moments.

Vēlēšanu rezultāti rāda, ka ir mainījies labējo partiju procentuālais sadalījums, kas apliecina, ka populistiskiem saukļiem ir diezgan īslaicīga nozīme. Vislielākie zaudētāji ir “KPV LV” un zināmā mērā arī Jaunā konservatīvā partija. Strīdi un skandāli nedod rezultātus politikā. Savukārt tas, ka vislielākie ieguvēji ir “Attīstībai/Par” kopā ar “Progresīvajiem”, arī “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība, liecina, ka tas ir valdošās koalīcijas pozitīvs darba novērtējums.

Jāatzīmē gan arī, ka “Attīstībai/Par” un “Progresīvajiem” bija milzīgi finansiāli ieguldījumi reklāmās. Sākot jau no pavasara, Staķis bija uz gandrīz visiem Rīgas reklāmas stabiem. Cilvēks, ejot garām šādai reklāmai, nedomājot un neiedziļinoties politikā, redz smaidošu laipnu seju un nobalso par to.

Ceru, ka jaunās sejas no “Progresīvajiem” un Latvijas Reģionu apvienības Rīgas domē ienesīs svaigas vēsmas. Līdz šim viņi pa vienam nespēja pārvarēt vēlēšanu barjeru, kas norāda, ka partiju konsolidācija ir ļoti nozīmīga.”

Pēteris Bolšaitis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts: “Esmu nedaudz pārsteigts par vēlētāju pasivitāti. Pirmais iespaids man bija, ka noteikti tā šoreiz būs lielāka nekā parasti.

Es patiešām nezinu tam izskaidrojumu. Tomēr jāatzīst, ka ar vēlēšanu rezultātu esmu apmierināts. Ceru, ka partijas, kas patlaban ir valdības koalīcijā, pārņems arī Rīgas varas grožus. Uzvarētāju rindās ir daudz jaunu cilvēku – lai viņiem veicas!”

Ilma Čepāne, Latvijas Universitātes profesore: “Noteikti viena daļa krievu vēlētāju bija apmulsuši, jo sarakstā vairs nav viņu mīļā Nila Ušakova, bet otra daļa beidzot ir sapratuši, ka Rīgas domes koalīcija, kura nepārtraukti šķēlusies un plēsusies, ir viņus krāpusi, tāpēc labāk nemaz nebalsot.

Mana balss, kuru es atdevu par “Jauno Vienotību”, izrādās, ir nederīga, jo es saņēmu neapzīmogotu aploksni. Iecirknī, kas atradās Puškina licejā, neapzīmogotas aploksnes izsniedza ne vienam vien, turklāt visās trijās vēlēšanu dienās.

Tas jau izskatās nevis pēc nejaušības, bet gan apzinātas rīcības, jo arī citos vēlēšanu iecirkņos šī iemesla dēļ balsojums neskaitījās.

Vēlēšanu rezultāts mani apmierina, un es arī to prognozēju. Viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc “AP” un “Progresīvie” saņēma tik daudz balsu, ir tas, ka šajā partiju apvienotajā sarakstā bija tādi kandidāti kā Teikas apkaimes biedrības un arī Sarkandaugavas attīstības biedrības vadība, kas ļoti labi spēj mobilizēt savējos, organizējot plašas akcijas.

Saistītie raksti

Ņemot vērā, ka viņi spēja sarīkot lielus piketus, biedrības pārstāvji viņus atbalstīja ar savām balsīm.

Par šo partiju daudzi nobalsoja arī tāpēc, ka līderis Staķis vieš simpātijas – viņš nav augstprātīgs, atstāj labu iespaidu, nosvērti runā… Man simpatizē tas, ka “Progresīvajiem” ir laba programma tieši vides aizsardzībā. Esmu ļoti gandarīta, ka arī Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis ir ievēlēts, jo viņam ir plašas zināšanas vides aizsardzības jomā.”

Viedokļus uzklausīja Māra Libeka

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Tagad meitenes mācīsies zāģēt, urbt un virpot, savukārt zēniem būs jāapgūst tamborēšana, adīšana un šūšana 24
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Francijas prezidents Emanuels Makrons, viesojoties prezidenta pilī, koķetē ar sievu Bridžitu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
“Un citiem latgaliešiem pasaki, ka vajag viņu vajag gāzt na**j!” Ubanovičs Saeimā aizmirst izslēgt mikrofonu
33 minūtes
LA
Laukos.lv
Laukos
Daudzi latvieši domā, ka Igaunijā viss ir labāk. Cik reāli tas ir, atklāj “E-piim” valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakass
Intervija 5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Pēteris Apinis: “Placebo, nocebo un Covid 19 jeb – kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!” 5
3 stundas