1893. gada 8. februāris – gatavošanās dārza daebiem. “Anglijas skābenes” jeb rabarberu popularizēšana 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem “Dienas Lapa”, gatavojot lasītāju pavasara dārza darbiem un norādot uz perspektīvākajām kultūrām, piemēram, zemenēm, cita starpā atzīmēja: “Rabarberi (Rheum raponthicum) gan vēl ļoti maz pie mums tiek audzināti, taču viņi pelna lielāku ievērību, jo reti no dārza augiem dabūnams gardāks virums. Anglijā viņi netrūkst nevienā namamātes ķēķī un viņi tiek lielā vairumā pārdoti tirgū. Rabarberi izdodas katrā zemē, bet prasa gan labi mēslotu un dziļi irdinātu zemi.
Tā kā no sēklām ieaudzināt aiziet diezgan ilgi, tad labāki pērkami stādi. Tā kā rabarberi savām lielām lapām diezgan pušķo dārzu, tad viņus der stādīt dzīvokļu tuvumā, vislabāki durvju priekšā sametot kādu mazu uzkalniņu, kur tad šad un tad ar ķēķa ūdeni var aplaistīt. Viens un tas pats stāds var augt 6–7 gadi. Lietošanai ņem lapu kātus un noloba mizu un gaļu izlieto ķīseļa vārīšanai. Anglijā viņu lietojot priekš kūkām, “creme” un “compot”.”
Rabarberu audzēšana Latvijas teritorijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, bet latviešu publikai to vairāk sāka popularizēt tieši 19. gadsimta 90. gados, saucot arī par “Anglijas skābeni”. Tad presē parādās rabarberu ķīseļa receptes, rabarberu sīrupu iesaka dot bērniem “pret cietām iekšām”, bet 19./20. gadsimtu mijā no minētā auga rekomendē darīt arī vīnu, kātus “lietot kā āboļus” un taisīt ievārījumus. Par pastāvīgiem un ļoti izplatītiem Latvijas dārzu iemītniekiem tie gan kļuva tikai pagājušā gadsimta 20.–30. gados.
