LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs un SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Aiz aizbildinājumiem, kāpēc jāveido pašvaldības uzņēmumi, parasti slēpjas savtīgas intereses – draugu, radu un paziņu iekārtošana darbā un potenciāli koruptīvas shēmas. Pēdējā laikā šādas koruptīvas shēmas tiek atklātas arvien biežāk.”
LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs un SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Aiz aizbildinājumiem, kāpēc jāveido pašvaldības uzņēmumi, parasti slēpjas savtīgas intereses – draugu, radu un paziņu iekārtošana darbā un potenciāli koruptīvas shēmas. Pēdējā laikā šādas koruptīvas shēmas tiek atklātas arvien biežāk.”
Publicitātes foto

Simanovičs: Aiz aizbildinājumiem veidot pašvaldības uzņēmumus parasti slēpjas savtīgas intereses 3

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Februāra beigās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā tika izveidota Konkurences neitralitātes komiteja, par tās vadītāju tika iecelts SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 175
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 217
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 181
7 stundas
Lasīt citas ziņas

Komitejas mērķis – efektīvāk un rezultatīvāk risināt jautājumus saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā, mainīt likumdošanu un iesaistīties konkurences kropļošanas gadījumu risināšanā dažādās nozarēs. Par esošo situāciju – saruna ar Māri Simanoviču.

Kādu rezultātu cer sasniegt Konkurences neitralitātes komiteja?

M. Simanovičs: Tā tika izveidota kā platforma, kur diskutēt par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iesaisti uzņēmējdarbībā no tā izrietošiem riskiem konkurences kropļošanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas ir viens no jautājumiem, kas ir samērā sasāpējis, jo virkne pašvaldību un valsts uzņēmumu bez konkursa nodarbojas ar uzņēmējdarbību jomās, kur varētu darboties privātie uzņēmēji.

Ceram sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Konkurences padomi un Valsts kontroli pārskatīt šo situāciju. Valsts paudusi gatavību šo situāciju risināt, jo gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktie pētījumi, gan arī citi dati liecina, ka šādā situācijā slēpjas korupcijas riski.

Vai tas, ka šāda komiteja izveidota tieši tagad, liecina par situācijas pasliktināšanos?

Nē, tā nav. Komitejas izveide drīzāk ir saistīta ar to, ka Valsts kontrole nesen savā atzinumā norādīja, ka valsts vai pašvaldību uzņēmumu iesaiste komercdarbībā nav pamatota un būtu jāpārtrauc.

Taču tas ne vienmēr notiek. Piemēram, tas pats izslavētais “Aqua Riga” pie iepriekšējās Rīgas domes vadības nodarbojās ar darbību, kas pašvaldībai nebūtu jāveic, un, kamēr vien nemainījās vara, nebija nekādu pazīmju, ka tas varētu beigties.

Tāpat ir izskanējis, ka valsts varētu nodarboties ar datu mākoņu pakalpojumiem, lai gan arī šajā jomā privāto pakalpojumu piedāvājumi ir pietiekami. Līdzīga situācija ir arī atkritumu apsaimniekošanā.

Kuras ir tās saimnieciskās darbības nozares, kurās mēdz jaukties pašvaldību un valsts uzņēmumi, neskatoties uz to, ka šajā jomā ir labi pārstāvēti privātie pakalpojumu sniedzēji?

Būtiska problēma ir novērojama atkritumu apsaimniekošanā – šī joprojām ir joma, kurā bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma lauvas tiesu tirgus aizņem pašvaldību uzņēmumi.

Pēdējā laika piemēri liecina, ka nav nekādu problēmu sarīkot konkursu un saņemt konkurētspējīgu cenu – tā noticis, piemēram, Lubānas un Vecumnieku novados.

Vienlaikus ir vairāki pašvaldību uzņēmumi, kuri paplašina savu darbību dažādos valsts reģionos, piemēram, viens no tiem darbojas Ziemeļvidzemē un paplašinās Balvos, Pierīgā (Saulkrastos), un absolūti nav skaidrs, kādēļ Valmieras nodokļu maksātājiem tas būtu izdevīgi.

Vēl sliktāka situācija ir Piejūrā – tur atkritumu apsaimniekotāja darbība radījusi valstij zaudējumus četru miljonu apmērā, nav maksāts dabas resursu nodoklis, uzņēmumam draud maksātnespēja, nemaz nerunājot par KNAB un citu organizāciju ierosinātajām izmeklēšanām un krimināllietām.

Cita tāda joma ir namu apsaimniekošana – namu apsaimniekošanas uzņēmumi ir gandrīz visām pašvaldībām. Nav tā, ka nebūtu iespēju situāciju mainīt, – piemēram, Jūrmalā namu apsaimniekošanas uzņēmums tika privatizēts, jo pašvaldība nolēma pamest šo tirgu.

Rezultātā radīta konkurences situācija un pilsētas iedzīvotāji no tās būs ieguvēji.

Bez atkritumu un namu apsaimniekošanas, kurās jomās vēl vērojama būtiska pašvaldību iejaukšanās konkurencē?

Noteikti būtu jāmin sabiedriskais transports. “Rīgas satiksmes” piemērs ir labi zināms – tas ir uzņēmums ar aizdomīgu pārvaldību un finanšu plūsmām, kas nekad nebūtu iespējama pie privāta pārvadātāja.

Manuprāt, noteikti būtu jādomā par iespēju konkursa kārtībā izsolīt noteiktas satiksmes jomas vai maršrutus. Ir pietiekami daudz privāto pārvadātāju, kas veic pasažieru pārvadājumus un kas būtu spējīgi piedalīties šādos konkursos.

Un šādi piemēri jau ir – mikroautobusu pārvadājumus daudz kur sniedz privātie uzņēmēji, bet valstī tiek rīkoti konkursi arī uz citiem sabiedriskā transporta veidiem, piemēram, starppilsētu pārvadājumiem. T. sk. Jūrmala organizēs iepirkumu par sabiedrisko transportu 2021. gadā.

Būtiskākie sabiedrības ieguvumi no sabiedriskā transporta nodošanas privātās rokās būtu tādi, ka privātajiem nav nekādas motivācijas zagt pašiem no saviem kapitālieguldījumiem.

Savukārt iepirkumos, ar kuriem nodarbojas “Rīgas satiksme”, daļa naudas aizplūst nezināmā virzienā jau iepirkuma procesā, kā dēļ uz katru nepieciešamo iepirkuma pozīciju iepirkums ir neliels un nepietiekams, kā rezultātā ne jauna tehnika tiek pirkta optimālos apjomos, nedz arī uzturēšanas darbi tiek veikti pietiekami.

Vēl viena joma, kurā valsts un pašvaldības iejaucas, ir apsardze. Nesenais piemērs ir Ventspils brīvostas pārvalde, kurā sākotnēji tika izsludināts konkurss, tad paziņots, ka tas beidzies bez rezultātiem, un pēc tam tika izveidota struktūrvienība “Ostas kontrole”, kas nodarbošoties ar ostas apsardzi.

Piemērs tam, kā tā vietā, lai nodotu šo pakalpojumu privātās rokās, tiek meklēti iegansti, kāpēc to privātie uzņēmēji nevarot izdarīt. Skan pārliecinoši – tāds “G4S” spēj nodrošināt starptautiskos skaidras naudas pārvadājumus, bet ar kārtības uzturēšanu Ventspils ostā nez kāpēc netiktu galā.

Visbeidzot, ceļu uzturēšanas pakalpojumi – nav skaidrs, kādēļ Latvijai būtu izdevīgi turpināt uzturēt “Latvijas Autoceļu uzturētāja” (LAU) monopolu, ja ir pietiekami daudz kompetentu privāto ceļu būvētāju, kas spētu tikt galā ar šiem uzdevumiem.

Līdz šim LAU valsts ir deleģējusi ceļu uzturēšanas funkciju, runā par to, ka tiek rakstīti nākotnes valsts iepirkumu noteikumi, kuros ceļu uzturēšana tiek jaukta kopā ar ceļu būvi.

Kaimiņvalstis šajā jomā ir gājušas pretējā virzienā un devušas iespēju attīstīt privāto biznesu, atverot konkursu tirgu gana lielam pretendentu lokam. Ja tā notiks – tā būs liecība, ka Latvija joprojām nav spējusi izkļūt no protekcionisma ēnas.

Kāpēc, jūsuprāt, valsts un pašvaldības tik ļoti vēlas iesaistīties šādos biznesa projektos?

Saskaņā ar LTRK novērojumiem diemžēl aiz aizbildinājumiem, kāpēc jāveido pašvaldības uzņēmumi, parasti slēpjas savtīgas intereses – draugu, radu un paziņu iekārtošana darbā, kas potenciāli draud ar koruptīvām shēmām.

Diemžēl pēdējā laikā šādas koruptīvas shēmas tiek atklātas arvien biežāk.

Principiāls pašvaldību un valsts veidoto uzņēmumu trūkums ir to darbības aprobežošanās ar atsevišķu pakalpojumu un konkrētu vietu.

Šiem uzņēmumiem trūkst stimula paplašināties un uzlabot pakalpojumu kvalitāti, nav dzirdēts, ka kāds no tiem domātu par savu pakalpojumu eksportu. Savukārt privātajiem šādi stimuli ir un tie pakāpeniski noved pie labākas kvalitātes pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām.

Pašvaldību funkcija būtībā ir nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, nevis pašiem organizēt to sniegšanu, un izņēmumi pieļaujami tikai tad, ja privātie pakalpojumu sniedzēji nespēj tādus piedāvāt.

Vai ir pazīmes tam, ka administratīvi teritoriālā reforma varētu viest pārmaiņas pašvaldību uzvedībā?

Domāju, ka reforma var radīt priekšnoteikumus pārmaiņām. Ja runājam par jomu, kuru pārzinu vislabāk, atkritumu apsaimniekošanu, tad pašvaldību uzņēmumu daļa tajā ir prātam neaptverama.

Garkalnē un Ropažos ir pašvaldību veidoti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, “Madonas namsaimnieks” un “Olaines ūdens” nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu – var saukt vēl daudzus citus piemērus.

Pēc novadu reformas, kuros novadi tiks apvienoti, pašvaldībām būs jālemj, kam uzticēt atkritumu apsaimniekošanu un kādēļ gan tas būtu turpmāk jādara mazajiem pašvaldību uzņēmumiem, kuru darbība līdz šim bija ierobežota ar konkrētu ģeogrāfisku vietu.

Ekonomiski efektīvāk būtu konkursa kārtībā meklēt pakalpojumu sniedzēju, kas spēj apkalpot visu jaunā novada teritoriju vai vismaz pusi no tā, tas būtiski samazinātu arī administratīvo slogu.

Ar to arī pašvaldību uzņēmumu liktenis būs izšķirts.

Vēl būtisks pārmaiņu faktors varētu būt Konkurences padomes funkciju paplašināšana, ļautu tai uzlikt būtiskus sodus ierēdņiem, kas pieķerti konkursa dokumentu rakstīšanā “par labu” konkrētam pakalpojumu sniedzējam, tostarp arī aizliegumu ieņemt ierēdņa amatu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vismaz Lietuvas piemērs rāda, ka šāda attieksmes maiņa un pirmie sodītie būtiski samazina ierēdņu motivāciju rakstīt konkursu nolikumus konkrētam uzvarētājam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 175
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 217
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 181
7 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 9
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 90
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Dienvidāfrikas ārste: Cilvēki ar Covid-19 jauno paveidu nesaslimst nopietni 95
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arhitekts: Rīgas silueta galvenā simbola Pētera baznīcas dzīvība lēni dziest 60
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ja nav sertifikāta, nevaru piekļūt bakomātam lielveikalā! Tiesībsargs saņēmis iedzīvotāju sūdzības 126
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar okupantiem nav jādraudzējas! Jūsu partija mērķtiecīgi grauj mūsu valsts pamatus!” Brante pārmet Zivtiņam 181
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bijušais sporta skolas “Spars” direktors pārsūdzējis piespriesto cietumsodu saistībā ar zēna noslīkšanu peldbaseinā 3
19:36
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu būsi iekāpis savas dzīves gaišajā joslā! Horoskopi 29.novembrim 1
18:29
LE
LETA
Ziņas
Dānijā apstiprināti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno paveidu 11
18:06
LA
LA.LV
Ziņas
“Vakcinēts aplipināja otru vakcinēto, kurš nomira. Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību?” Uz skatītāja jautājumu atbild epidemioloģe 175
7 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Uz kurām pilsētām jau doties baudīt Ziemassvētku rotājumus un skaistās gaismiņas?
11 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Cik lielai būtu jābūt Kariņa un Pavļuta algai?
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līdz pirmdienas rītam saglabāsies mierīgi laikapstākļi
3 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepumiņi – sērkociņi Ziemassvētku gaidīšanas laika “iededzināšanai”: brīnišķīga recepte svētkiem un dāvanām 2
8 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Kokteilis
“Man patīk, ja vīrieši prot izteikt komplimentus, uzņemties atbildību un nav augstprātīgi!” Saruna ar “Kad viņas satiekas” vadītāju Baibu Vītiņu
11 stundas
LA
LA.LV
Praktiski
FOTO. Mākslinieces Ievas Bondares 10 idejas, kā pašam izgatavot Adventes vainagu 9
9 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Skujkoku cenas krīt, lapu koku – aug! Kurš koks šobrīd ir vispieprasītākais tirgū? 2
10 stundas
RO
Regīna Olševska
Ziņas
Pieņem jaunus MK noteikumus: tie palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, bet rada asas diskusijas
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tele2” plāno uzstādīt simtiem 5G staciju
10 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Labākais auto ir dienesta auto!” Kurš spēkrats ir iecienīts gan biznesā, gan privātpersonu aprindās? 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Bijušais sporta skolas “Spars” direktors pārsūdzējis piespriesto cietumsodu saistībā ar zēna noslīkšanu peldbaseinā 3
34 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Onkologs Jānis Eglītis seko Fūrmanim un Rācenim un atstāj Latvijas Ārstu biedrības valdi 38
6 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Kādus postījumus savvaļas dzīvnieki nodara sējumiem un kā tos iespējami efektīvāk novērst?
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 97
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 153
22 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 90
1 diena
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 78
1 diena
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai? 10
4 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 164
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
1 diena
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 51
1 diena
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Saules aptumsums var atnest jaunu skatījumu uz lietām un notiekošo! Horoskopi no 29. novembra līdz 4. decembrim
10 stundas