Portņikovs: Krievijā vara balstās uz trim smagsvariem ar skarbu konkurenci, taču visiem tiem ir kopējs mērķis 13
Jautājumu par to, vai Krievija ir spējīga mainīties, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” analizēja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks. Viņš runāja par Vitālija Portņikova, Ukrainas žurnālista, publicista un politikas komentētāja jaunākajiem izteikumiem.
J. Slaidiņš aicina pievērst uzmanību V. Portņikova teiktajam par vēsturi: Krievijas politiskās attīstības izpratnei būtiski ir vēsturiskais konteksts, īpaši laika posms no 1917. līdz 1920. gadam, kad Krievijas impērijā bija cerības uz demokrātiskas valsts izveidi, taču tās sabruka boļševiku varas nostiprināšanās rezultātā.
Pēc Portņikova teiktā, vara nonāca diktatūras rokās un balstījās uz trim galvenajiem spēkiem – partijas aparātu, kas pārvaldīja valsti, drošības dienestiem, ka sīstenoja sarkano teroru, un armiju – starp šīm struktūrām pastāvīgi veidojās konflikti, un jau no pirmajiem padomju varas gadiem notika cīņa par ietekmi.
V. Portņikovs atgādināja, ka Josifs Staļins pakāpeniski nostiprināja kontroli pār partijas aparātu, pēc Vladimira Ļeņina nāves neitralizēja Leonīda Trocka ietekmi armijā, kā arī konsolidēja varu pār drošības struktūrām. “Staļins balstījās uz aliansi ar čekistiem, tādējādi nostiprinot savu pozīciju.”
Otrā pasaules kara laikā armijas loma atkal pieauga, taču pēc kara Staļins, pēc Portņikova teiktā, ar drošības dienestu palīdzību centās ierobežot militārās elites ietekmi un populāro kara komandieru autoritāti.
Pēc Staļina nāves varu pārņēma partijas aparāts, kurā dominēja Ņikita Hruščovs, kurš, kā norādīja Portņikovs, sadarbojās ar militārajiem pārstāvjiem un mazināja drošības dienestu ietekmi. Vēlāk Hruščovs attālināja no varas arī ietekmīgus militāros līderus, tostarp Georgiju Žukovu, tādējādi atkal nostiprinot partijas aparāta dominanci.
Portņikovs uzsvēra, ka Krievijas politiskajā sistēmā šī trīs spēku – partijas, drošības dienestu un armijas – savstarpējā cīņa ir pastāvīga. Viņa ieskatā arī nākotnē vara Krievijā varētu tikt noteikta tieši šīs konkurences rezultātā, tostarp starp FSB, armiju un politisko vadību.
Vienlaikus viņš norādīja, ka starp šiem spēkiem pastāv arī kopīga izpratne par Krievijas ietekmes atjaunošanu postpadomju telpā tās agrākajās robežās.
