Foto: Maridav/Shutterstock

Kādas ir jaunās ēšanas tendences Zviedrijā? Ir vērts pamācīties? 0

Zviedrijas sabiedrības ēšanas ieradumus un ēdienu izvēli cauri laikiem ietekmējuši dažādi ekonomiskie, kultūras un sociālie faktori. 19. gadsimta sākumā, kad nabadzības dēļ apmēram viens miljons zviedru emigrēja uz ASV, zviedru ēdienkarte noteikti bija citāda, nekā to redzam šodien. Toreiz ēdiens daudziem bija izdzīvošanas jautājums – viena no zupas receptēm tā arī saucās ūdens zupa, kuras galvenā sastāvdaļa bija milti. Sievietei, kura bija galvenā pavāre mājās, galvenais bija iekļauties ģimenes trūcīgajā budžetā.

VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lasīt citas ziņas

 

Paradumi mainās

CITI ŠOBRĪD LASA

Gadu desmitos paradumi mainījās. Sešdesmitajos gados ienāca pusfabrikāti. Septiņdesmito gadu jaunumi – avokado, sarkanā desa cepeškrāsnī, dažāda veida sautējumi. Astoņdesmitajos gados sevi pieteica itāļu ēdieni – pica (ar zviedru jauninājumu – picas salātiem) un tiramisu. Deviņdesmitajos gados savu uzvaras gājienu sāka Āzijas virtuve un Tacos (WOK panna kā populārākā Ziemassvētku dāvana). Savukārt 2000. gads iezīmējās ar tendencēm, kas veda atpakaļ pie tipiski “zviedriskā”, un popularitāti ieguva maizes cepšana no ierauga (surdegsbröd).

Zviedri ikdienas ēdienu izvēlē ir internacionāli – labprāt izvēlas taizemiešu, indiešu vai ķīniešu ēdienus, taču ir tradicionāli attiecībā uz to, kas liekams svētku galdā Lieldienās, Vasaras vidus svētkos (Midsommar, kas latviešiem ir Jāņi) un Ziemassvētkos – cūkas šķiņkis (Jul skinka), saldā siļķe, brūkleņu ievārījumu pie gaļas ēdieniem, gaļas bumbiņas (mūsu izpratnē ceptas frikadeles), Ziemassvētku un Lieldienu kvass (Julmust un Påskmust, krāsas ziņā līdzīgs kvasam vai kokakolai). Vēl pieminamas īpašo dienu īpašās kūkas – semla (ar putukrējumu pildīta kūka, tāda kā mūsu “Vecrīga”, tikai lielāka), kas ēdama septiņas nedēļas pirms Lieldienām vai Lusebulle (īpašās formas maizīte ar safrānu), kas “piestāv” Lūcijas dienas (13. decembrī) svinēšanai, lakrica, augustā svinamie pūdētās siļķes svētki un vēzīšu svētki.

Pie tipiski zviedriskām tradīcijām pieskaitāma arī “fika”, darba vietu neatņemama socializēšanās sastāvdaļa, kad cilvēki satiekas starp ēdienreizēm, lai kopā iedzertu tēju vai kafiju un parunātos. Pie socializēšanās pieder arī grilēšana vasarās. Kā minēja viena no manis aptaujātajām, grils ir katra namatēva lepnums – jo lielāks, jo labāk.

Jaunā tendence – ekopārtika

Zviedrijas jaunie ēšanas trendi ir ekoloģiskā pārtika, zivs ēdieni, vietējā (Zviedrijā audzētā) pārtika. Restorānos jaunums ir korejiešu ēdiens, pilsētās – straujā ikdienas ritma diktētais “fast food”, kā arī popularitāti ieguvušais piedāvājums – uz mājām piegādātie produkti kopā ar receptēm. Inta, kura mēdz izmantot šo uzņēmumu pakalpojumus, atzīst: “Receptes ir ļoti vienkāršas un ēdiens pēc tām garšīgs – pagatavojams 30 minūšu laikā.”

Jaunās tendences saistītas ne tikai ar rūpēm par savu veselību, bet arī ar Zviedrijā populāro zaļo domāšanu par labu augu valsts produktiem, jo gaļas lopu audzēšana “palielina” oglekļa izmešu daudzumu.

ICA veikalu tīkla pārskatā par 2017. gadu var lasīt, ka “EKO” pārtikas īpatsvars 2017. gadā bija 27,9%, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu aplielinājies par 9,8%. Tas ir viens no šā brīža trendiem – EKO pārtikas un pat ekoloģiskā vīna izvēle. Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, Pārtikas pārraudzības institūcijas ziņojumā ir izteiktas bažas par to, ka tikai desmitā daļa Zviedrijas iedzīvotāju ēd veselīgi. To apliecina arī valsts Veselības aizsardzības centra pārskatā minētais, ka veselīga ēdiena izvēle ievērojami procentuāli atšķiras starp dažādām sociālajām grupām, atkarībā no izglītības līmeņa un ienākumiem, kā arī vai respondents dzīvo laukos vai pilsētā.

Lai arī veikalā izvēloties “eko”, daudzviet zviedri ir attālinājušies no dabā atrodamo velšu izmantošanas – nav populāra sēņu, zāļu tēju un ogu lasīšana un bērzu sulu tecināšana ir eksotika. Viena no manām paziņām apgalvoja, ka viņa ar savu ceļmallapu likšanu uz brūcēm ir gandrīz vai raganu kārtā ieskaitīta, un dzērveņu purvs ir kļuvis par viņas monopolu.

Jaunieši domā zaļāk

Jauniešu pētījumu centra pārskata dati, aptaujājot gandrīz 24 000 jauniešu vecumā no 15 un 24 gadiem, apliecina, ka jauniešu ēšanas paradumus ietekmē sabiedrībā valdošās vērtību un domāšanas tendences. Katrs trešais jaunietis, pēc aptaujas datiem, dēvē sevi par veģetārieti vai pat vegānu, izvēloties videi un dzīvniekiem “draudzīgu” ēšanu. Aptaujātie no Zviedrijas rietumkrasta, Gēteborgas, apliecina, ka, lai gan “riktīgos” laukos valda pilnīgi citi ieradumi, liela daļa studentu sevi dēvē par veģetāriešiem un vegāniem. Kā uzsvērts pētījumu autoru priekšvārdā, salīdzinot ar 2006. gada aptauju, jauniešu skaits, kuri uzskata, ka ģimenes ēdienreizēm vajadzētu būt veģetārām, dubultojies. Tomēr ziņojuma autori pauž bažas, ka vēl joprojām jaunieši kopumā par maz ēd dārzeņus un augļus un par daudz patērē kūkas, saldumus un saldinātos dzērienus, kas rada problēmas ar “lieko svaru” katram piektajam jaunietim.

Labā ziņā ir, ka alkohols un smēķēšana nav tik populāra jauniešu vidū – salīdzinājumā ar 2000. gadu alkohola patēriņš un smēķēšana samazinājusies uz pusi – no 80% līdz 40%.

Kā liecina skaitļi – interese par veselīgu dzīvesveidu jauniešu vidū ir pieaugusi, tas ietver sevī ne tikai veģetāru pārtiku, bet arī sporta un citu fizisku aktivitāšu popularitāti. Jaunā tendence – dzīvot veselīgi – ir “topā” arī Botkirkas komūnā, kas ir viena no tā dēvētājam daudznacionālajām komūnām Stokholmas priekšpilsētā. Veiktajā aptaujā – 73% puišu un 59% meiteņu apgalvo, ka lietot alkoholu vairs nav moderni, kā vēsta Botkirkas laikraksta “Botkyrka direkt” veiktā aptauja.

 

Ēdienu šovi populāri

Ēdiena gatavošana Zviedrijā ir kļuvusi par pieaugošu biznesu un populāru šovu. Zviedrijas televīzijas programmā es atradu vairāk nekā 10 dažādu raidījumu, kuri dažādos veidos ir saistīti ar ēšanas gatavošanu – sacensības gan pieredzējušiem, gan “mazajiem” pavāriem, gan arī iesaistot sabiedrībā pazīstamas personības, gan neprofesionālu “ikdienas cilvēku” sacenšanās pagatavot visgaršīgāko ēdienu, pavāru ceļojumi uz dažādiem reģioniem, kā arī “supper” pavāru īpašie raidījumi.

Lai arī ēšana ir viena no pamatvajadzībām, saskaņā ar jau skolā apgūto Maslova piramīdu, pieaugot sabiedrības labklājībai, pārtikas izvēle ir mainījusies un zināmā mērā saistāma ar statusu, identitāti un kā neatņemama socializēšanas iespēja Zviedrijas sabiedrībā. Protams, ka zviedru sabiedrība ir dažāda un galdā liekamais noteikti atšķiras starp dažādām ģimenēm dažādos reģionos, taču viss, kas saistīts ar ēdienreizēm un ēšanu, ir populāra tēma gan ikdienas sarunās, gan sabiedriskajos medijos. Gribētos apgalvot, ka ēšanas ieradumi un ēšanas tendences, kā jau visur pasaulē, arī Zviedrijā, cieši saistītas ar sabiedrības vērtību attīstības tendencēm un atkarīgas no dažādiem faktoriem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
VIDEO. “Galīgi jau nekaunīgi palikuši!”: Ivars nakts melnumā savā dārzā sadzird nesaprotamu brakšķēšanu….
Lasīt citas ziņas
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
Jana Bunkus: Kariņš un viņa ministri ir augstākās raudzes politiķi, taču sabiedrības sašķeltību rada “twitter ballītes” pēc MK sēdēm
Attālināto mācību turpināšanu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām atzīst par atbilstošu Satversmei
Eiropa piekrīt glābt “Air Baltic”. Cik miljons tā dos šoreiz?
Jaunie zemzemes horizonti. 5G raktuvēs
14:26
Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu
14:25
Zelenskis: Jau 23. februāra vakarā mēs saņēmām pirmos ieročus no Latvijas. Paldies, kamēr citi meklēja atrunas, jūs rīkojāties!
14:09
“Lai ir ekonomiskā aktivitāte!” Kilbloka par to, kāpēc svarīgi samazināt PVN
Labība kā ierocis: “Odesas ostas elevatori ir pilni eksportam sagatavotiem pērnā gada ražas kviešiem”
Kas Latvijā nosaka degvielas cenas? Skaidro eksperts
Zaporižjā raķešu apšaudēs sagrauts 121 nams
“Dažiem tauku saturs kā krējumam!” Uztura speciālistes Lizetes Pugas padomi, izvēloties bezpiedevu jogurtu
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Jā, tā ir patiesība!” Bergmanis skaidro, kā aizsardzības budžets tērēts stadionu būvniecībai
“Vai tik tas neatgriezīs atpakaļ aplokšņu algas.” Deputāts par minimālās algas celšanu Latvijā
Līdaka: Jaunā paaudze ir krietni imūnāka pret šo “maskavismu” un “rašismu”
“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota
Miris grupas “Depeche Mode” dibinātājs Endrū Flečers
VIDEO. Lielo izmēru pašmāju modele Tatjana Mackeviča: “Man vēl nebija sešpadsmit, kad piedzemdēju savu dēlu”
Maijā nodokļu ieņēmumi lielāki nekā bija plānots
“Cerēsim, ka tam nebūs par vēlu…” Rajevs raksturo situāciju Ukrainā
“Ir ziņas, ar ko Mariupolē šobrīd nodarbojas krievu karaspēks,” Rajeva dienas notikumu apskats
“Dieva vārdā, kad mēs stāsimies pretī ieroču lobijam?” Baidens par asinspirti ASV skolā
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu
Kārlis Šadurskis: LKS ļoti cenšas balansēt krimināllikuma pareizajā pusē, bet es gaidu, kad viņi šo robežšķirtni pārkāps
Sprūds: Krievija ir pierādījusi, ka tai nav izpratnes un vēlmes iestāties par cilvēku dzīvībām
Kārlis Streips: Tādas katastrofas var atkārtoties vēl un vēl
VIDEO. Traģēdija vai sakritība? Kādā Rīgas skolā audzēknis iesit skolotājam pa žokli: pedagogs nokļūst slimnīcā, bet vēlāk nomirst
“Maiji rāva sirdis cilvēkiem ārā, tāpēc jau nejaucam nost viņu piramīdas!” Bikše par atbrīvošanos no “Padomju mantojuma”
“Sievietes dažreiz vakariņu vietā izvēlas kefīru, bet tā nedariet!” Dziedātāja atklāj, kā, atsakoties no cukura un piena, mainīja dzīvi
TV personība Rūta Dvinska: “Iekrišana apātijā, depresijā un asarās nevienam ukrainim nepalīdzēs…”