Skolēnu vecāki bieži sūdzas, piemēram, ka ieraksts žurnālā “Nav vērtējuma” tiek pārvērsts par nesekmīgu atzīmi, arī par to, ka atzīmes tiekot izliktas subjektīvi atkarībā no skolotāja patikas vai nepatikas pret skolēnu.
Skolēnu vecāki bieži sūdzas, piemēram, ka ieraksts žurnālā “Nav vērtējuma” tiek pārvērsts par nesekmīgu atzīmi, arī par to, ka atzīmes tiekot izliktas subjektīvi atkarībā no skolotāja patikas vai nepatikas pret skolēnu.
Foto: Yuganov Konstantin/SHUTTERSTOCK

Skolotāja patika vai nepatika pret skolēnu, atzīmju dāvināšana, subjektīvs redzējums… Vai realitātē vienoti vērtēšanas kritēriji vispār iespējami? 47

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Lasīt citas ziņas

 

Kaut izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece gatava jau līdz marta beigām mainīt noteikumus, kas nosaka, kā izliekami vērtējumi vispārējā izglītībā, šobrīd par to, kādas tad tieši izmaiņas gaidāmas, informācijas ir maz.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc ministres iniciatīvas izveidota darba grupa, kurā iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra un projekta “Skola 2030” eksperti. Darba grupa izstrādās izmaiņas divos valdības noteikumos, lai panāktu, ka katram 10 ballu skalas vērtējumam (katram apguves līmenim) ir noteikti vienoti mācību sasniegumu (snieguma) vērtēšanas kritēriji, kā arī noteiktu, cik procentu no mācību vielas jāapgūst, lai iegūtu katru no vērtējumiem.

 

Pat Satversmes tiesā uztraucas

Ministre skaidroja, ka ideja uzlabot vērtēšanas kārtību radusies, jo pašreizējā skolēnu sasniegumu vērtēšanas pieeja ir atšķirīga katrā izglītības iestādē, kas neļauj nodrošināt Sa­tversmes 91. pantā ietvertās vienlīdzības prasības.

Jau vasarā par to runāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Viņa gan arī norādīja, ka skolotāji ir tiesīgi paši izvēlēties mācību metodes, ko izmantot. Privātās vidusskolas “Patnis” un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda, ka arī vērtēšana ir mācību metode.

A. Muižniece “Latvijas Avīzei” sacīja, ka arī daudzi vecāki aktualizējuši šo jautājumu. Ministres ieskatā, nevajadzētu būt tā, ka vidusskolā un ģimnāzijā ir atšķirīgas prasības un nosacījumi viena un tā paša vērtējuma sasniegšanai.

 

Daudz sūdzību

Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) noskaidroju, ka tieši vērtēšanas kārtība ir tēma, par ko visbiežāk sūdzības saņem Izglītības kvalitātes valsts dienests. IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga “Latvijas Avīzei” pauda, ka dienests atbalsta iniciatīvu, ka skolēnu novērtējumu vajadzētu padarīt objektīvāku un salīdzināmu:

“Ņemot vērā, ka dienestā saņemtie iesniegumi par mācību sa­sniegumu vērtēšanu pārsvarā saistīti ar gadījumiem, kad skola vai pedagogs nav izskaidrojis attiecīgā pārbaudes darba vai semestra vērtējumu izlikšanas kritērijus vai tie skolēniem un vecākiem nav saprotami, kā arī ar objektīvu, skolas noteiktu kritēriju neesamību vai neievērošanu, precīzāks regulējums varētu samazināt sūdzību skaitu.

Acīmredzot līdz šim ikvienai skolai noteiktās tiesības un reizē pienākums patstāvīgi izstrādāt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību nav bijis pietiekams, lai skolas varētu nodrošināt atbildīgu un vienveidīgu pieeju skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai.”

IKVD gan sūdzības sauc par jautājumiem un atzīst, ka IKVD par šo tēmu visbiežāk vēršas skolēnu vecāki. Pēdējo trīs gadu laikā visvairāk jautājumu par vērtēšanu uzdoti 2020./2021. mācību gadā, ko dienests skaidro ar jaunā izglītības satura ieviešanu.

Saistībā ar vērtēšanu sūdzības ir dažādas: biežāk sūdzas, ka ieraksts žurnālā “Nav vērtējuma” tiek pārvērsts par nesekmīgu atzīmi, par skolēnu tiesībām labot vērtējumus, kas viņus neapmierina, par to, ka atzīmes tiekot izliktas subjektīvi atkarībā no skolotāja patikas vai nepatikas pret skolēnu.

 

Skolotāju viedokļi atšķiras

Bet ko par gaidāmajām izmaiņām saka paši skolotāji?

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga atzina, ka pagaidām par ministrijas ieceri ir pārāk maz informācijas: “Ja būs konkrēti priekšlikumi, tad arī varēsim spriest.”

Tam, ka vajadzētu vismaz mēģināt ieviest skaidrākus, vienotus kritērijus, skolotāja piekrīt.

“Nevajadzētu tā būt, ka es par kādu darbu lieku vienu vērtējumu, bet citā skolā par tādā pašā līmenī paveiktu darbu ir citāds vērtējums,” saka I. Berga. Tomēr viņa piekrīt, ka vērtēšana ir ļoti sensitīvs mācību procesa aspekts.

Skolas līmenī jau ir vienošanās, piemēram, par to, kādām jābūt prezentācijām, ko skolēni veido. Tomēr ir darbi, ko grūtāk vērtēt vienādi. Piemēram, esejas. Kaut arī tad iespējams izstrādāt kritērijus, pēc kuriem vērtē, vai skolēns, piemēram, pareizi veido argumentus.

 

Rīgas Franču liceja matemātikas skolotāja Līga Zālīte atbalsta ideju par vienotu kritēriju ieviešanu. “Jautājums tikai – cik ilgā laika posmā to izdosies ieviest, cik kvalitatīvi un pārdomāti tas būs, kā arī – vai un kādā mērā tiks ņemts vērā skolā strādājošo pedagogu viedoklis un redzējums. Ja ir plāns to tiešām pabeigt līdz marta beigām, tas būs pārāk sasteigti,” teica L. Zālīte.

Viņas ieskatā, subjektīvo vērtējumu daudzumu gan varētu samazināt arī citā veidā: centralizēti izstrādājot un publicējot pārbaudes darbu paraugus vai uzdevumu piemērus. Tā kā tādu nav, skolotāji daudz nodarbojas ar jaunradi, izstrādājot tos paši. Darbi un uzdevumi ir pārāk dažādi, līdz ar to dažādi ir arī vērtējumi.

L. Zālītei gadās arī ar skolēniem diskutēt par vērtējumiem, ko izlikusi. Ja skolēnam izdevies “iztirgot” vērtējuma paaugstināšanu pie viena skolotāja, viņš mēģinās savu panākt arī saskarē ar citu pedagogu.

 

Kokneses vidusskolas angļu valodas un matemātikas skolotāja Inguna Kalniņa, lūgta komentēt ieceri par vienādiem kritērijiem, atzina: “Manuprāt, ir drusku naivi domāt, ka tieši Latvijā tagad atradīs to vispareizāko veidu, kā vērtēt skolēnu darbus. Turklāt diez vai šī ir lielākā un neatliekamākā problēma, ko risināt.”

A. Vorobjovs arī uzskata, ka ieviest vienotus kritērijus visām skolām “nav īsti reāli”. Proti, noteikumus par vienotiem kritērijiem pieņemt var, taču nav garantijas, ka skolās tos ņems vērā. “Ir taču arī valdības noteikumi, kas nosaka, ka jau divus gadus skolām jāīsteno jaunais izglītības saturs, taču nebūt nav tā, ka visās skolās tas ir ieviests vienādā mērā.

Ja ir skolas, kuras prasa no skolēniem padziļinātas zināšanas, lai tiktu pie augstākiem vērtējumiem, un ir skolas, kur atzīmes dāvina, kāpēc lai tās mainītos tāpēc vien, ka pieņemti jauni noteikumi?” jautāja skolotājs.

“Turklāt ir dažādas skolas, kuras māca dažādas lietas: skolas, kas specializējas kādā mācību priekšmetā, to māca dziļāk nekā citas. Kā tādā gadījumā skolēniem izvirzāmās prasības varētu būt vienādas?”

Vienādot gan varot to, kā izliek vērtējumus par pārbaudes darbu izpildi. Jo var būt tā, ka 4 balles – zemāko sekmīgo vērtējumu – ieliek tad, ja pareizi izpildīti 33 procenti no pārbaudes darba, bet citkārt 4 balles var dabūt, tikai ja izpildīta vismaz puse darba.

Tā ir viena no lietām, ko A. Muižniece sola sakārtot, norādot: “Bez vienotiem kritērijiem objektivitāte ir daudz lielāks izaicinājums.”

 

Dažādas prasības: mīts vai patiesība?

Skolotājs A. Vorobjovs arī atzina, ka dažādie vērtēšanas kritēriji, atzīmju dāvināšana nerada vienlīdzīgu un godīgu, piemēram, iestāšanos augstskolā. Kaut lielākoties konkursā augstskolas ņem vērā pēc vienotiem kritērijiem vērtēto centralizēto eksāmenu rezultātus, ir gadījumi, kad tiek ņemta vērā arī vidējā atzīme, un tad labākā situācijā nonāk skolēni, kuri nāk no skolām, kur augstākos vērtējumus izliek dāsnāk.

Ir skolotāji, kuri ir ļoti skopi un reti piešķir augstākos vērtējumus pat izciliem skolēniem. “Viņi tā dara, jo uzskata, ka tādējādi motivē skolēnus censties vairāk, taču, manuprāt, tas tā nav: ar negodīgi zemiem vērtējumiem motivāciju nevar celt,” uzskata skolotājs.

Bet cik bieži skolotāji saskaras ar gadījumiem, kad kolēģi citā skolā kāda skolēna zināšanas pārvērtējuši vai, gluži otrādi, novērtējuši par zemu?

I. Kalniņa uzskata: stāsti par to, ka skolās vērtēšanas kritēriji ir ļoti atšķirīgi, ir mīts: “Jā, mēs zinām, kurās apkārtnes skolās vērtēšana ir drusku maigāka, taču vērtējumi nav radikāli atšķirīgi, tie atšķiras par vienu balli.”

SAISTĪTIE RAKSTI

I. Berga atzina, ka ir gadījies, ka uz ģimnāziju atnāk skolēns, kam iepriekšējā skolā vēsturē gala vērtējums bija 7 vai 8 balles, bet ģimnāzijā viņš vairāk par 5 vai 6 ballēm, vismaz sākumā, nevar nopelnīt.

“Tādu gadījumu nav daudz: varbūt viens vai divi gadā. Tomēr skaidrs, ka ir skolēni, kas iepriekšējā skolā pārvērtēti. Sekmju kritums ir sāpīgs gan skolēnam, gan vecākiem,” novērojusi I. Berga. “Taču atzīmju nepamatota vilkšana uz augšu, manuprāt, maitā bērnus.” Viņa neslēpa, ka pati augstākos vērtējumus – 9 un 10 – liek salīdzinoši reti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Ukrainas robežsargi valsts ziemeļos novērsuši Krievijas karavīru mēģinājumu šķērsot robežu
Lasīt citas ziņas
“Izskatās tā, ka pirmā lielā kauja šajā karā laikam tiks izcīnīta tieši šeit,” par notikumiem nedēļas nogalē stāsta Rajevs
“Pienāks brīdis, kad josta būs jāsavelk,” Ināra Pētersone vērtē, vai vajadzētu samazināt algas valsts pārvaldē
FOTO. Latvijas hokejisti pasaules čempionāta spēlē uzvar Norvēģiju
“Piekto kolonnu nevaram atļauties!” Saruna ar rakstnieku Māri Bērziņu
Pavļuts: Koalīcijā pastāv uzskats par Vitenbergu kā salīdzinoši vāju ministru
23:00
Stāvoklis Ukrainas frontē: Ienaidnieks centās cīnīties Ternovas ciemata tuvumā, bet neveiksmīgi
22:35
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 16. maijā
22:30
Juris Lorencs: Nemirstīgais purkšķis, apgrieztais Melnā gulbja efekts un Jevgeņija Karlsone
Mūziķis Aišpurs par karu Ukrainā: “Ir sajūta, ka tavu brāli sit!”
“Sodot” NA par šantāžu, Kariņš pieprasa izvirzīt jaunu ekonomikas ministru
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Klementjevs: Iekšlietu ministres demisija ir muļķīgs lēmums, kā vietā būtu jādomā par gatavošanos apkures sezonai
Putins: Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nav drauds Krievijai, bet var izprovocēt atbildi
LVSADA plāno pieteikt streiku, pieprasot palielināt mediķu atalgojumu
Zināms par cik tūkstošiem eiro atjaunos Rīgas vecāko strūklaku Vērmanes dārzā
“Esmu viens no vislielākajiem dundukiem.” Sabiedrībā populāri cilvēki atklāj, kā tikuši apkrāpti internetā
Kam pēc Golubevas demisijas tiks uzticēti iekšlietu ministra pienākumi?
šajos laikos veidot uzkrājumus? Praktiski ekonomista ieteikumi
Krievijas vēstniecībai nosūtīta nota par vienošanās panta saistībā ar memoriālo būvju uzturēšanu apturēšanu
“Jau gadu desmitus gaidu, kad materializēsies tā nevienam neredzamā “politiskā atbildība””. Soctīklotāji par Golubevas demisiju
Plešs: Premjera “piekāpšanās NA ultimātiem” ir valdību destabilizējoša
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Oleksijs Rezņikovs: Ukrainai sākas jauns kara posms
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Apšaudēs Kalifornijā un Brazīlijā nogalināti pieci cilvēki
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu