Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Čīka/LETA

Skolotāju akūti trūkst, taču pedagoģijas studijās samazināts budžeta vietu skaits. Kuri speciālisti ir mazumā? 12

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam
Lasīt citas ziņas

Par spīti akūtajam skolotāju trūkumam, šogad valsts finansē mazāk budžeta vietu pedagoģijas studijās nekā pērn, turklāt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātē negatavos logopēdus un speciālās izglītības skolotājus, kādu arī ļoti trūkst.

Par tā saukto budžeta vietu samazināšanu pedagoģijas studijās trauksmi cēlusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka vietu samazinājums neesot būtisks, un uzsver, ka kopīgais finansējums tām nav sarucis. Proti, 2021. gadā finansētas 1995 studiju vietas, bet šogad – 1968. Tiesa, 100 studiju vietas rezervētas tiem topošajiem skolotājiem, kas pedagoga kvalifikāciju iegūs programmā “Mācītspēks”, skolotāja darbā nepieciešamās prasmes apgūstot, strādājot skolā.

CITI ŠOBRĪD LASA

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone norāda: izmaksas dažādām skolotāju izglītības studiju programmām ir dažādas. Tāpēc, iespējams, samazinājums saistīts arī ar to, ka vairāk budžeta vietu būs dārgākās studiju programmās.

Ministrija apgalvo arī, ka izmaiņas budžeta vietu skaitā saistītas arī ar pašu augstskolu vēlmi savā iekšienē mainīt budžeta vietu sadalījumu, bet no daļas valsts apmaksāto studiju vietu augstskolas pašas esot atteikušās. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte vairs nepiedāvās studēt pedagoģiju doktorantūrā, bet Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē samazināts budžeta vietu skaits dažādu mācību priekšmetu skolotāju izglītības pro­grammās.

Daļēji tas saistīts arī to, ka notiek pakāpeniska atteikšanas no daļas pedagoģisko studiju programmu, to vietā gan stāsies citas ar atjauninātu studiju pro­grammu saturu, taču šobrīd ir pārejas periods.

Augstskolām būs jāsadarbojas

Tāpat pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka augstskolas pamazām specializējas, tām jāstrādā pie tā, lai studiju programmas nebūtu ļoti līdzīgas. Tāpēc studiju programmās, kur gatavo speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, šogad studentus uzņems tikai Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un Liepājas Universitātē (LiepU). Līdz šim šādus speciālistus apmācīja arī Latvijas Universitātē, ko pērn absolvēja 46 bakalauri ar kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs” un “skolotājs logopēds”, 25 skolotāji logopēdi un septiņi maģistri, kas ieguvuši kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs”.

D. Jansone stāsta, ka Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros augstskolas izstrādāja jaunas studiju programmas jomās, kur tās ir visspēcīgākās. RTA jau vēsturiski specializējusies speciālās izglītības pedagogu sagatavošanā, bet LiepU – logopēdu sagatavošanā. Līdz ar to šajās jomās tieši šīs augstskolas bija atbildīgas par studiju programmu saturu pārskatīšanu un aktualizēšanu.

“Protams, ka šie speciālisti – logopēdi un speciālās izglītības skolotāji – sistēmā ir vajadzīgi: dati liecina, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, logopēdu un speciālās izglītības skolotāju skaita ziņā Latvija ļoti būtiski atpaliek. Taču jautājums ir par to, vai visām augstskolām ir nepieciešamie resursi, lai tiešām nodrošinātu šo studiju programmu īstenošanu,” tā D. Jansone.

Reklāma
Reklāma

Ja augstskolas, piemēram LU, vēlas arī turpmāk apmācīt speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, jāveido kopīgas studiju programmas ar RTA un LiepU, tādējādi apvienojot resursus. “Tad vajadzētu trīsreiz mazāk mācībspēku, programmā varētu darboties labākie no labākajiem,” tā D. Jansone.

Arī uzņemšana tad būtu vienota pēc vieniem kritērijiem, tikai studiju programmas īstenošanas vietas būtu dažādas, bet studiju pro­grammu kvalitātes latiņu, IZM ieskatā, tā izdotos celt.

Bet tad sanāk tā, ka viena augstskola ir izstrādājusi attiecīgo studiju programmu, bet cita var pievienoties tikai tās īstenošanā? D. Jansone atbild, ka ES finansētā projekta ietvaros studiju programmas netika izstrādātas autonomi, bet gan saziņā ar dažādiem ekspertiem, arī citu augstskolu pārstāvji varēja piedalīties.

Lēni iešūpojas

Taču, ja augstskolas tomēr nevienojas savā starpā un neīsteno studiju pro­grammas kopīgi, vai nerodas risks, ka Kurzemē netrūks logopēdu, bet citur to nebūs, savukārt speciālās izglītības pedagogu gana būs tikai Latgalē?

“Ministrijai pirmkārt jānodrošina, ka sistēmā ir viena atbildīgā augstskola par attiecīgo speciālistu sagatavošanu, lai neveidotu liekas izmaksas un potenciāli vājākas programmas, lai tikai katrai augstskolai būtu pilns studiju pro­grammu komplekts. Neesam arī dzirdējuši, ka kāds nevēlētos sadarboties jauno studiju programmu kopīgā īstenošanā,” atbild D. Jansone. To, ka tuvākajā gadā nav plānota uzņemšana šādās kopīgi īstenotās studiju programmās, IZM pārstāve skaidro ar iešūpošanās periodu. Izpratni par jauno pieeju augstskolas pieņemot ļoti lēni.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pārstāve Santa Dreimane “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka LU meklējot iespējas, kā turpmāk tomēr arī piedalīties šo speciālistu sagatavošanā.

Tikmēr D. Jansone norāda: visās jaunajās pedagoģijas studiju programmās iekļauti arī kursi, kas sniedz zināšanas par speciālo izglītību. Lai strādātu ar skolēniem, kam ir īpašas vajadzības, nav obligāta speciālās izglītības pedagoga kvalifikācija. “Tātad zināšanu bāze šiem jaunajiem pedagogiem būs. Iespējams gan, ka, ņemot vēra reālās vajadzības, ar ko viņi saskarsies konkrētajās skolās, vajadzēs vēl kursos piemācīties klāt kādas prasmes,” atklāj D. Jansone.

Var mācīties arī kursos

IZM pārstāve arī piebilst, ka augstskolām būtu beidzot jāsaprot, ka ne visi darba tirgū nepieciešamie speciālisti jāgatavo studiju programmās. “Studiju pro­grammās, kur sagatavo logopēdus vai speciālās izglītības speciālistus, bieži vien mācās tie, kuri reiz jau studējuši pedagoģiju. Protams, nevienam nevar liegt iegūt vēl kādu bakalaura grādu, taču lētāk, ātrāk un elastīgāk būtu šo papildu kvalifikāciju iegūt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmās. Augstskolām būtu jāsāk plašāk piedāvāt arī šādus kursus. To augstskolām sakām jau vairākus gadus, bet izmaiņas notiek lēni, jo augstskolas pieradušas uz visu skatīties caur studiju programmu prizmu,” stāsta D. Jansone.

Vai šādās tālākizglītības programmās arī varētu mācīties par valsts līdzekļiem? IZM pārstāve atbild, ka jau tagad daļa pedagogu tālākizglītības programmu ir valsts finansētas. Nākotnē valsts finansējums šādām programmām varētu kļūt dāsnāks, jo plānots no valsts budžeta finansēt pieaugušo izglītību kopumā.

Valsts finansētās studiju vietas

* Plānots, ka šogad valsts finansēs kopumā 27 284 studiju vietas.

* Salīdzinot ar pagājušo gadu, no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaits ir pieaudzis par 405.

* Papildu budžeta vietas tika paredzētas veselības aprūpes nozarē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.