Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Ieva Čīka/LETA

Skolotāju akūti trūkst, taču pedagoģijas studijās samazināts budžeta vietu skaits. Kuri speciālisti ir mazumā? 12

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
Lasīt citas ziņas

 

Par spīti akūtajam skolotāju trūkumam, šogad valsts finansē mazāk budžeta vietu pedagoģijas studijās nekā pērn, turklāt Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātē negatavos logopēdus un speciālās izglītības skolotājus, kādu arī ļoti trūkst.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Par tā saukto budžeta vietu samazināšanu pedagoģijas studijās trauksmi cēlusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, taču Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka vietu samazinājums neesot būtisks, un uzsver, ka kopīgais finansējums tām nav sarucis. Proti, 2021. gadā finansētas 1995 studiju vietas, bet šogad – 1968. Tiesa, 100 studiju vietas rezervētas tiem topošajiem skolotājiem, kas pedagoga kvalifikāciju iegūs programmā “Mācītspēks”, skolotāja darbā nepieciešamās prasmes apgūstot, strādājot skolā.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Dace Jansone norāda: izmaksas dažādām skolotāju izglītības studiju programmām ir dažādas. Tāpēc, iespējams, samazinājums saistīts arī ar to, ka vairāk budžeta vietu būs dārgākās studiju programmās.

Ministrija apgalvo arī, ka izmaiņas budžeta vietu skaitā saistītas arī ar pašu augstskolu vēlmi savā iekšienē mainīt budžeta vietu sadalījumu, bet no daļas valsts apmaksāto studiju vietu augstskolas pašas esot atteikušās. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte vairs nepiedāvās studēt pedagoģiju doktorantūrā, bet Latvijas Universitātē un Daugavpils Universitātē samazināts budžeta vietu skaits dažādu mācību priekšmetu skolotāju izglītības pro­grammās.

Daļēji tas saistīts arī to, ka notiek pakāpeniska atteikšanas no daļas pedagoģisko studiju programmu, to vietā gan stāsies citas ar atjauninātu studiju pro­grammu saturu, taču šobrīd ir pārejas periods.

 

Augstskolām būs jāsadarbojas

Tāpat pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka augstskolas pamazām specializējas, tām jāstrādā pie tā, lai studiju programmas nebūtu ļoti līdzīgas. Tāpēc studiju programmās, kur gatavo speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, šogad studentus uzņems tikai Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un Liepājas Universitātē (LiepU). Līdz šim šādus speciālistus apmācīja arī Latvijas Universitātē, ko pērn absolvēja 46 bakalauri ar kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs” un “skolotājs logopēds”, 25 skolotāji logopēdi un septiņi maģistri, kas ieguvuši kvalifikāciju “speciālās izglītības skolotājs”.

D. Jansone stāsta, ka Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros augstskolas izstrādāja jaunas studiju programmas jomās, kur tās ir visspēcīgākās. RTA jau vēsturiski specializējusies speciālās izglītības pedagogu sagatavošanā, bet LiepU – logopēdu sagatavošanā. Līdz ar to šajās jomās tieši šīs augstskolas bija atbildīgas par studiju programmu saturu pārskatīšanu un aktualizēšanu.

“Protams, ka šie speciālisti – logopēdi un speciālās izglītības skolotāji – sistēmā ir vajadzīgi: dati liecina, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, logopēdu un speciālās izglītības skolotāju skaita ziņā Latvija ļoti būtiski atpaliek. Taču jautājums ir par to, vai visām augstskolām ir nepieciešamie resursi, lai tiešām nodrošinātu šo studiju programmu īstenošanu,” tā D. Jansone.

Ja augstskolas, piemēram LU, vēlas arī turpmāk apmācīt speciālās izglītības pedagogus un logopēdus, jāveido kopīgas studiju programmas ar RTA un LiepU, tādējādi apvienojot resursus. “Tad vajadzētu trīsreiz mazāk mācībspēku, programmā varētu darboties labākie no labākajiem,” tā D. Jansone.

Arī uzņemšana tad būtu vienota pēc vieniem kritērijiem, tikai studiju programmas īstenošanas vietas būtu dažādas, bet studiju pro­grammu kvalitātes latiņu, IZM ieskatā, tā izdotos celt.

Bet tad sanāk tā, ka viena augstskola ir izstrādājusi attiecīgo studiju programmu, bet cita var pievienoties tikai tās īstenošanā? D. Jansone atbild, ka ES finansētā projekta ietvaros studiju programmas netika izstrādātas autonomi, bet gan saziņā ar dažādiem ekspertiem, arī citu augstskolu pārstāvji varēja piedalīties.

 

Lēni iešūpojas

Taču, ja augstskolas tomēr nevienojas savā starpā un neīsteno studiju pro­grammas kopīgi, vai nerodas risks, ka Kurzemē netrūks logopēdu, bet citur to nebūs, savukārt speciālās izglītības pedagogu gana būs tikai Latgalē?

“Ministrijai pirmkārt jānodrošina, ka sistēmā ir viena atbildīgā augstskola par attiecīgo speciālistu sagatavošanu, lai neveidotu liekas izmaksas un potenciāli vājākas programmas, lai tikai katrai augstskolai būtu pilns studiju pro­grammu komplekts. Neesam arī dzirdējuši, ka kāds nevēlētos sadarboties jauno studiju programmu kopīgā īstenošanā,” atbild D. Jansone. To, ka tuvākajā gadā nav plānota uzņemšana šādās kopīgi īstenotās studiju programmās, IZM pārstāve skaidro ar iešūpošanās periodu. Izpratni par jauno pieeju augstskolas pieņemot ļoti lēni.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pārstāve Santa Dreimane “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka LU meklējot iespējas, kā turpmāk tomēr arī piedalīties šo speciālistu sagatavošanā.

Tikmēr D. Jansone norāda: visās jaunajās pedagoģijas studiju programmās iekļauti arī kursi, kas sniedz zināšanas par speciālo izglītību. Lai strādātu ar skolēniem, kam ir īpašas vajadzības, nav obligāta speciālās izglītības pedagoga kvalifikācija. “Tātad zināšanu bāze šiem jaunajiem pedagogiem būs. Iespējams gan, ka, ņemot vēra reālās vajadzības, ar ko viņi saskarsies konkrētajās skolās, vajadzēs vēl kursos piemācīties klāt kādas prasmes,” atklāj D. Jansone.

 

Var mācīties arī kursos

IZM pārstāve arī piebilst, ka augstskolām būtu beidzot jāsaprot, ka ne visi darba tirgū nepieciešamie speciālisti jāgatavo studiju programmās. “Studiju pro­grammās, kur sagatavo logopēdus vai speciālās izglītības speciālistus, bieži vien mācās tie, kuri reiz jau studējuši pedagoģiju. Protams, nevienam nevar liegt iegūt vēl kādu bakalaura grādu, taču lētāk, ātrāk un elastīgāk būtu šo papildu kvalifikāciju iegūt tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmās. Augstskolām būtu jāsāk plašāk piedāvāt arī šādus kursus. To augstskolām sakām jau vairākus gadus, bet izmaiņas notiek lēni, jo augstskolas pieradušas uz visu skatīties caur studiju programmu prizmu,” stāsta D. Jansone.

Vai šādās tālākizglītības programmās arī varētu mācīties par valsts līdzekļiem? IZM pārstāve atbild, ka jau tagad daļa pedagogu tālākizglītības programmu ir valsts finansētas. Nākotnē valsts finansējums šādām programmām varētu kļūt dāsnāks, jo plānots no valsts budžeta finansēt pieaugušo izglītību kopumā.

 

Valsts finansētās studiju vietas

* Plānots, ka šogad valsts finansēs kopumā 27 284 studiju vietas.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Salīdzinot ar pagājušo gadu, no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaits ir pieaudzis par 405.

* Papildu budžeta vietas tika paredzētas veselības aprūpes nozarē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
Lasīt citas ziņas
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
ES vienojas par cenu griestiem Krievijas naftai 26
20:32
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
19:15
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
18:59
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
VIDEO. Kijivas bērnu kora dziedājums aizkustina ņujorkiešus
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
NEPLP ierosinājis vēl vienu lietu pret “TV Rain” par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai 67
FOTO. Ziemassvētku tirdziņi ir atpakaļ! Kādi tie ir Latvijā, mēs zinām, bet kādi tie ir citās valstīs? 17
FOTO. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga radījusi īpašu rotu kolekciju
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Ruks: “Policijas ģenerāļa dalība un loma medībās ar bojāgājušo ir neskaidra”
Kā pilsētām vienā novadā var būt atšķirīgi tarifi? Skaidrot mēģina Ivars Zariņš
Vācija atzīst atbildību par Krievijas karu Ukrainā
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos?
Ja koks traucē privātmājas pagalmā – vai to drīkst nozāģēt?
Ščerbatihs: Tikai opozīcija aizietu uz Dziesmu svētkiem, koalīcijai bail no cilvēkiem
No nākamā gada pieaugs vēstuļu un pasta paku sūtījumu tarifi
FOTO. “To prot tikai viņa!”: Keitas Midltones auskaru izvēle neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ar ko tie ir tik īpaši?
Slaidiņš par Rinkēviča izteikumiem: “Jā, Krievijā ir pietiekami daudz mērķu, kuri būtu pelnījuši, ka pa viņiem trāpa!” 10
Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Laika prognoze sestdienai
ASV lūdz izsludināt ārkārtas stāvokli RSV vīrusa dēļ. Arī Latvijā būtiski pieaug infekcijas izplatība
Atlīdzība par malku bez čeka bijusi vispieprasītākā, taču 60 eiro par malku vairs nevarēs prasīt 2
Ministre mierina, ka elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots 3
Kariņš izlēmis doties dažu dienu atvaļinājumā
VIDEO. “Tas ir mans kovida projekts”: šefpavārs Elmārs Tannis izrāda savu glauno privātmāju 4