“Sveiks, Oskar!” 17
Nav gan zināms, vai šis stāsts ir īsts un reāls, taču no mutes mutē tas klejo, tāpēc ir vērts pieminēt.
Parks. Pēcpusdiena. Puisis ar puķēm rokā uztraucies gaida meiteni. Te pēkšņi uz netālā soliņa apsēžas Raimonds Pauls un sāk lasīt avīzi. Puisis pieiet pie mākslinieka un stādās priekšā: “Labdien Paula kungs, mani sauc Oskars. Es Jums ļoti vēlētos palūgt vienu lietu. Es te esmu sarunājis tikšanos vienu ļoti skaistu meiteni, tiešām foršu, pats redzēsiet, un man ir ļoti svarīgi atstāt uz viņu labu iespaidu, vai varētu jūs palūgt, kad viņa atnāks, mēs paiesim jums garām un jūs viņai dzirdot man pateiksiet “Sveiks Oskar!”
Redzot, ka puisis patiešām ļoti sakreņķējies, un meitene viņam tiešām ļoti daudz ko nozīmē, Maestro arī piekrīt.
Pēc kāda laika atnāk meitene, puisis to noskūpsta, iedod ziedus un dodas garām soliņam.
Attiecīgajā brīdī Pauls, protams, saka: “Sveiks Oskar!”
Uz ko Oskars: “Raimi, neredzi, aizņemts esmu!?”
