MI aprēķinājis aptuveno kara sākuma gadu Eiropā un prognozē, kuras valstis būtu kā zem naža asmens 12
Karš Ukrainā ir bijis un paliek sāpīga tēma visiem ukraiņiem, taču militārais konflikts, kas aizsākās šīs valsts teritorijā, tagad, šķiet, kļūst globāls. Vācijā jauniešiem piedāvā aizpildīt īpašas Bundesvēra anketas ar jautājumiem par dienestu, bet Polija piedāvā militārās apmācības kursus pieaugušajiem. Ne no viena vien eksperta izskan brīdinājumi, ka karš arī Eiropā drīz vien varētu kļūt par realitāti.
Ziņu portāls UNIAN uzdevis jautājumus diviem dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, vai karš Eiropā vispār būs un, ja jā, kad, pēc tā domām, tas sāksies.
Vai Eiropā šogad būs karš?
Pēc MI rīka “ChatGPT” teiktā, tuvākajos gados pilna mēroga Krievijas karš pret Eiropas valstīm ir maz ticams, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, NATO militārais spēks pārspēj Krieviju. Otrkārt, uzbrukums vienai no alianses valstīm izraisīs tūlītēju visu pārējo reakciju. Treškārt, neviena puse šobrīd nav gatava šāda mēroga militāram konfliktam.
MI rīks atsaucās uz NATO pārstāvju paziņojumiem, kuros izskan aptuvens iespējamo militāro darbību sākuma datums. Pēc dažādu ekspertu domām, Krievija varētu būt gatava pielietot spēku tuvāko 5–7 gadu laikā.
Mākslīgā intelekta ieskatā riski pastāv, taču situācija “rīt tanki Parīzē” nav iespējama. Vēl jo vairāk – tas ir pārliecināts, ka pat tad, ja konflikts notiks, to nevarēs saukt par pilna mēroga karu, drīzāk tās būs lokālas provokācijas, diversijas, uzbrukumi energosistēmai vai kiberuzbrukumi. Neironu tīkls ir pārliecināts, ka maksimums, ko var sagaidīt no Krievijas, ir “5. panta pārbaude”.
Riska zonas valstis
Ja konflikts tomēr notiks, tad vislielākajā riska zonā nonāks Baltijas valstis un Polijas austrumu daļa to tuvās atrašanās vietas un teritoriju stratēģiskās nozīmes dēļ. Somija, Rumānija un Vācija ir “oranžās zonas” valstis, proti, vidējas pakāpes riska zonas karā ar Krieviju. Tur iespējamas nevis tiešas kaujas darbības ar raķetēm un droniem, bet gan dažādas diversijas un kiberuzbrukumi. Par visdrošākajām valstīm MI uzskata Spāniju, Portugāli un daļu Itālijas, jo tās atrodas pārāk tālu no iespējamās frontes līnijas.
Mākslīgā intelekta rīks “Claude” arī dalījās ar viedokli par to, kad sāksies karš Eiropā. Tas ir solidārs ar savu “kolēģi” – tiešs uzbrukums periodā no 2026. līdz 2029. gadam ir maz ticams, taču MI ņem vērā dažu amatpersonu paziņojumus un raksta, ka Krievija varētu būt gatava militāram konfliktam ar NATO 5–10 gadu laikā pēc kara beigām Ukrainā.
Ja tic šādai prognozei, tad iznāk, ka jebkurš Krievijas iebrukums Eiropas valstu teritorijā ir iespējams tikai pēc pilnīgas un galīgas karadarbības pārtraukšanas Ukrainā.
Ja tiks īstenots tieši šāds scenārijs, tad, pēc “Claude” domām, pirmās cietīs Baltijas valstis (Lietuva, Latvija un Igaunija), Polija un Somija. Arī Vācija un Skandināvija var kļūt par mērķiem – Krievija varētu veikt uzbrukumus kritiskās infrastruktūras objektiem.
Tajā pašā laikā MI sniedza veselu sarakstu ar valstīm, kur būs relatīvi droši: Itālija, Spānija, Portugāle, Grieķija, Horvātija, Slovēnija, Serbija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Bosnija, Malta, Kipra, Francija, Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija, Austrija, Šveice, Īrija, Luksemburga.
“Claude” uzskata, ka “klasiskā” kara Eiropā tuvākajos 3–5 gados nebūs vienkārši tāpēc, ka Krievija pagaidām tam nav fiziski un ekonomiski spējīga, savukārt pilna mēroga iebrukumu, ja tāds vispār notiks, neironu tīkls prognozē 2030. gadā.
Svarīgi atcerēties, ka šis materiāls nepretendē uz ticama informācijas avota lomu. Neskatoties uz to, ka mākslīgā intelekta programmas spēj veikt dziļu analīzi, balstoties uz tīmeklī pieejamiem datiem, un to prognozes var piepildīties, nav ieteicams pieņemt lēmumus, kas attiecas uz dzīvi, veselību vai naudu, balstoties uz MI prognozēm.
